Eiropas Parlaments šodien publicēja savu 2023. gada pavasara Eirobarometra aptauju, kas liecina par iedzīvotāju stingru atbalstu demokrātijai un augstu informētību par gaidāmajām Eiropas vēlēšanām.
Gadu pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sabiedrības interese par šīm vēlēšanām ir ievērojami pieaugusi. Skaidrs vairākums pilsoņu (56%) interesējas par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir par 6 punktiem vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu, gadu pirms pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Aptuveni divas trešdaļas respondentu (67%) apgalvo, ka viņi, visticamāk, balsotu, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiktu nākamnedēļ. Līdzīgs jautājums tika iekļauts EP Eirobarometra aptaujā 2018. gada aprīlī, kad 58% aptaujāto atbildēja, ka, visticamāk, tā arī darīs, norādot, ka pilsoņi pašlaik ir vairāk tendēti balsot 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās nekā līdzīgā brīdī pirms 2019. gada vēlēšanas.
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, komentējot aptaujas rezultātus, sacīja: “Vēlēšanām ir nozīme. Balsošana ir jūsu iespēja iestāties par jums svarīgiem jautājumiem. Es aicinu visus un jo īpaši mūsu jauniešus doties balsot un veidot Eiropas Savienība, kurā vēlaties dzīvot.
Tā kā vēlēšanas ir katras demokrātijas stūrakmens, Eiropas pilsoņi uzskata, ka demokrātija ir vissvarīgākā vērtība, kas Eiropas Parlamentam jāaizstāv: 37% respondentu uzskata demokrātijas aizsardzību par prioritāti, kam seko demokrātijas aizsardzība. cilvēktiesības ES un pasaulē (28 %), kā arī vārda un domas brīvību (27 %).
54% aptaujāto ir apmierināti ar to, kā demokrātija darbojas valstī EU. Aplūkojot dažādus demokrātijas elementus ES, iedzīvotāji visvairāk ir apmierināti ar brīvām un godīgām vēlēšanām (70 %), vārda brīvību (70 %) un pamattiesību ievērošanu (66 %), savukārt mazāk apmierināti ir ar cīņu pret. dezinformācija un korupcija.
Četrus gadus pēc pašreizējā Eiropas Parlamenta sasaukuma pilsoņi atzīst ES vadošo lomu, risinot secīgās krīzes, kas iezīmējušas šo periodu. Lielākā daļa ES pilsoņu apzinās ES ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi: aptuveni septiņi no desmit (71 %) piekrīt šim viedoklim, tostarp gandrīz piektā daļa (18 %), kuriem ES darbības ir “ļoti ietekmējušas” ietekme. Tiek atzīta arī Eiropas Parlamenta loma – 62% atceras, ka nesen dzirdējuši par EP.
ES atbalsts par Ukraina izceļas ar sasniegumu, ar kuru iedzīvotāji ir visapmierinātākie: 69% ir apmierināti ar šīm darbībām. Visaugstākā apmierinātība ir Nīderlandē (90%), Zviedrijā (87%), Somijā (87%) un Īrijā (87%). Viszemākie apmierinātības rādītāji ir Slovākijā (45 %) un Grieķijā (48 %). Apmierinātība ar ES rīcību ir salīdzinoši augsta arī demokrātisko tiesību aizsardzības un tiesiskuma ievērošanas (64 %), kā arī ārpolitikas (54 %) jomās.
Pēdējo gadu daudzās krīzes ir skaidri redzamas, aplūkojot valsts stāvokli ekonomija un pilsoņu finansiālais stāvoklis. Puse respondentu (50%) redz viņu dzīves līmeņa pazemināšanos un sagaida, ka tas turpināsies arī nākamajā gadā. Vēl 29% vēl nav piedzīvojuši šādu samazinājumu, bet sagaida, ka tas notiks nākamā gada laikā. Tas arī palielina cerības pēc konkrētiem risinājumiem: gandrīz divas trešdaļas (65 %) nav apmierināti ar pasākumiem, ko viņu pašu valsts veikusi dzīves dārdzības krīzes risināšanai, un 57 % nav apmierināti ar to, ko ES ir darījusi, lai atvieglotu dzīves dārdzības krīzi. situāciju.
Saskaņā ar to iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Parlaments pirmajā vietā liktu cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (38 %). Šai prioritātei seko sabiedrības veselība (33 %), cīņa pret klimata pārmaiņām (31 %) un atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšanai (31 %).
Pilnus rezultātus var atrast šeit.
fons
Eiropas Parlamenta 2023. gada pavasara Eirobarometra aptauju Kantar veica laikā no 2. līdz 26. martam visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot video intervijas (CAVI) Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā veiktas 26 376 intervijas. ES rezultāti tika svērti atbilstoši iedzīvotāju skaitam katrā valstī.
