Ar prof. AP Lopuhins
Nodaļa 21. 1-4. Atraitnes divi lepts. 5-38. Pravietojums par Jeruzalemes iznīcināšanu un Kristus otro atnākšanu.
Lūkas 21:1. Un, kad viņš pacēla acis, viņš redzēja bagātos ieliekam savus ieguldījumus kasē;
Stāsts par atraitni, kura tempļa kasē iemeta divus šekeļus, ir gandrīz precīzs evaņģēlista Marka stāsta atkārtojums (skat. Marka 12:41-44 interpretāciju).
"pacēla acis". Līdz tam Kungs runāja ar Saviem mācekļiem. Tagad Viņš skatās apkārt uz cilvēkiem, kas ieiet templī, un ierauga atraitni.
“ieguldīt” – precīzāk “dāvanām” (εἰς τὰ δῶρα), ti, bagātie pielika no sevis dāvanām, kas bija kasē.
Lūkas 21:2. viņš redzēja arī nabagu atraitni, kas tur ievietoja divas leptas,
Lūkas 21:3. un sacīja: Es jums saku patiesību, šī nabaga atraitne atlaida vairāk nekā visas;
Lūkas 21:4. jo tie visi no sava pārpalikuma deva upurus Dievam, un viņa no savas dīkdienības atdeva visu savu pārtiku, kas viņai bija.
Lūkas 21:5. Un, kad daži runāja par templi kā izrotātu ar smalkiem akmeņiem un upuriem, Viņš sacīja:
Ievads diskursā par Jeruzalemes iznīcināšanu un pasaules galu ir sniegts saskaņā ar Marka evaņģēliju ar saīsinājumiem (sk. Marka 13:1-4 interpretāciju).
"daži". Visticamāk, šeit ir domāti Kristus mācekļi (sal. ar 7. pantu un Marka 13:1).
"Jaukie akmeņi". (sal. Marka 13:1).
“piedāvājumi” (ἀναθήμασι). Tie ir dažādi ziedojumi templim, kas veikti slavenos gadījumos, piemēram, zelta vīnogulājs, ko dāvinājis Hērods Lielais (Josephus. “The Jewish War”, VI, 5, 2).
Lūkas 21:6. pienāks dienas, kad no tā, ko jūs šeit redzat, neviens akmens nepaliks uz otra, kas netiks nomests.
Lūkas 21:7. Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda būs zīme, kad tas notiks?
"kad tas būs". Acīmredzot jautātāji domā tikai par Jeruzalemes iznīcināšanu, bet, tā kā šis fakts viņu priekšstatos bija cieši saistīts ar pasaules iznīcināšanu, viņi neko nejautā par pēdējo (sal. Marka 13:4).
Lūkas 21:8. Un Viņš sacīja: uzmanieties, lai jūs netiktu pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs, ka tas esmu es un ka laiks ir tuvu. Tāpēc neejiet pēc viņiem.
Šeit Tas Kungs runā par gaidāmā mesiāniskā laika priekšvēstnesi, par laiku, kad tiks atvērta brīnišķīgā Mesijas valstība.
Lūkas 21:9. Un, kad jūs dzirdat par kariem un nemieriem, nebaidieties, jo tam jānotiek vispirms; bet tās nebūs beigas uzreiz.
Lūkas 21:10. Tad viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valstība pret valstību;
"Tad viņš viņiem teica," ti, pēc iepriekšēja brīdinājuma viņš sāka aprakstīt gaidāmās katastrofas.
Lūkas 21:11. vietām būs lielas zemestrīces un bads un mēris, un būs šausmas un lielas zīmes no debesīm.
“vietās”, ti, tagad tur, tagad citā vietā.
"no debesīm". Šī definīcija attiecas gan uz iepriekšējiem izteicieniem “izskats”, gan “zīmes”. Sīkāka informācija ir sniegta Marka 13:6-8 interpretācijās; Matt. 24:4-7.
Lūkas 21:12. Un pirms tā visa viņi uzliks jums rokas un izdzīs, nodos sinagogās un cietumos un vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana vārda dēļ;
Evaņģēlists Lūka apraksta nelaimes, kas piemeklēs Kristus mācekļus pirms šī laika, parasti saskaņā ar Marku (Marka 13:9-13).
"pirms tam visam", ti, šīs nelaimes jūs piemeklēs pat pirms Jeruzalemes iznīcināšanas.
Lūkas 21:13. un tas būs jums par liecinieku.
“tas būs tavai liecībai”, ti, caur to tu varēsi izrādīt savu lojalitāti Man.
Lūkas 21:14. Tāpēc esiet mierīgs un nedomājiet iepriekš, ko atbildēt,
Lūkas 21:15. jo Es jums došu muti un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs ne pretoties, ne pretoties.
“mute”, ti, spēja runāt daiļrunīgi un pārliecinoši. Tas ir tas, ko apustuļi saņēma, kad pār viņiem tika sūtīts Svētais Gars (skat. Apustuļu darbi 6:10).
Lūkas 21:16. Jūs arī nodos vecāki un brāļi, radinieki un draugi, un dažus no jums sodīs ar nāvi;
Lūkas 21:17. un jūs visi ienīdīs mana vārda dēļ;
Lūkas 21:18. bet ne mats no jūsu galvas nepazudīs;
"un ne mats no jūsu galvas nepazudīs." Saskaņā ar parasto interpretāciju (skat., piemēram, bīskapa Mihaila Luzina Evaņģēlija interpretāciju) šeit ir teikts, ka Dievs pasargās mācekļus, saglabās viņu dzīvības, kas nepieciešamas Evaņģēlija sludināšanai. Taču šāds skaidrojums nesaskan ar izteicienu 16. pantā: "dažus no jums sodīs ar nāvi." Visticamāk ir uzskats, ka šeit ir runa par mācekļu garīgo saglabāšanu - "neviens no iepriekšminētajiem jums nekaitēs jūsu pestīšanas darbā". 19. panta nozīme atbilst šai interpretācijai, kur neapšaubāmi teikts, ka ar pacietību ciešanās Kristus mācekļi tiks saglabāti mūžīgai patiesai dzīvei (Marka 13:13). Visbeidzot, mēs varētu saprast šo vietu tā, ka pat tad, ja apustuļi ciestu ciešanas un mokas, tas būtu tikai tur, kur to atļāvis Dievs (sal. Mat. 10:30).
Lūkas 21:19. ar savu pacietību izglāb savas dvēseles.
Lūkas 21:20. Un, kad jūs redzat Jeruzalemi karaspēku aplenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir tuvu;
Par Jeruzalemes iznīcināšanu evaņģēlists Lūka runā kopumā, saskaņā ar Marku (Marka 13:14 un tā tālāk), taču ir dažas īpatnības.
"Jeruzaleme karaspēka ieskauta". Daži (mūsu valstī bīskaps Mihaels Luzins) liek domāt, ka evaņģēlists Lūks šeit paskaidro, kas ir Marks (un Matejs) par to “izpostīšanas negantību”. Bet šādai interpretācijai nav pamata. Pilsētas ieskaušana ar karaspēku vēl nav tās “pamestība”…
Lūkas 21:21. tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg uz kalniem; un lai tie, kas ir pilsētā, iziet no tās; un lai tie, kas atrodas apkārtnē, neienāk tajā,
"kas ir Jūdejā." Tas attiecas uz Kristus mācekļiem, kā redzams no 20. panta (“redzēt” – “zināt”). Tāpēc iespēja aizbēgt no pilsētas joprojām pastāvēs, pat ja pilsēta tiks ielenkta (20. pants).
Lūkas 21:22. jo šīs dienas ir atriebības dēļ, lai piepildītos viss, kas rakstīts.
"lai izpildītu visu, kas rakstīts". Šeit ir ietverti daudzie pravietojumi par Jeruzalemes iznīcināšanu, tostarp Daniēla pravietojums par 70 nedēļām (Dan. 9:26-27).
Lūkas 21:23. Un bēdas tiem, kas tajās dienās nav tukši, un barojošām mātēm; jo lielas bēdas būs pār zemi un dusmas pār šo tautu;
Lūkas 21:24. un viņi kritīs no zobena asmeņa un tiks aizvesti gūstā starp visām tautām; un Jeruzalemi samīdīs pagāni, līdz pagānu laiki beigsies.
"zem zobena asmens". Precīzāk, “no zobena mutes” (στόματι μαχαίρας). Zobens tiek attēlots kā kožs zvērs (sal. 34. Moz. 26:13; 15. Mozus XNUMX:XNUMX). Pēc Džozefa teiktā, aptuveni viens miljons ebreju gāja bojā Jeruzalemes aplenkuma un ieņemšanas laikā.
"tiks aizvests nebrīvē". Deviņdesmit septiņi tūkstoši cilvēku tika sagūstīti, lielākā daļa no tiem Ēģiptē un citās provincēs.
"Jeruzālemi samīdīs pagāni." Šeit pilsēta tiek attēlota kā persona, pret kuru pagāni izturēsies ar ārkārtīgu nicinājumu (sal. Is. 10:6; Atkl. 11:2).
“līdz pagānu laikiem beigsies”, ti, līdz pagānu laikam noteiktais laiks, lai izpildītu Dieva spriedumu pār jūdu tautu, bija beidzies (Sv. Jānis Hrizostoms). Šiem “laikiem” (καιροί) ir jābeidzas ar Kristus otro atnākšanu (sal. ar 25.-27. pantu), kam jānotiek, kamēr šīs runas klausītāji vēl ir dzīvi (28. pants: “paceliet savas galvas”). Tāpēc tas nevar būt jautājums par ilgu laika periodu un līdz ar to pareģojumu par pagānisma krišanu Konstantīna Lielā valdīšanas laikā, vēl jo mazāk par „visa pagānu skaita” (Rom. 11:25) pievēršanos. Kristus. Ir skaidrs, ka saskaņā ar Kristus atnākšanu šeit ir jāsaprot nevis Viņa atnākšana pirms pasaules gala, bet gan Viņa atnākšana Svētajā Garā, vai arī runa par otro atnākšanu jāuzskata par runātu Vecā garā. Testamenta pravietojumi (skat. Mat. 24 interpretāciju).
Lūkas 21:25. Un būs zīmes saulē un mēnesī un zvaigznēs, un uz zemes skumjas starp tautām no apjukuma un no jūras trokšņa un satraukuma;
Otro atnākšanu ievadīs īpašas zīmes, par kurām runāja evaņģēlists Lūka, tuvojoties Marka evaņģēlijam (skat. Marka 13:24-31).
"Zīmes uz saules". Sal. Marka 13:24.
“Skumjas starp tautām no apjukuma”. Precīzāk: tautu skumjas bezcerīgā gara stāvoklī pirms jūras trokšņa un viļņiem (jūras troksnis un tās satraukums ir tieši tas, pret ko cilvēki stāvēs bezcerīgā gara stāvoklī, συνοχὴ ἐθνῶν ἐν ἀπο ).
Lūkas 21:26. tad cilvēki atkāpsies no bailēm un gaidīšanas par to, kas nāks pār Visumu, jo tiks satricināti arī debesu spēki,
"Atkāpties no bailēm". Tēliem kļūstot stiprākiem, šeit ir jāredz nevis tikai impotence, bet gan vīriešu pēdējā elpas vilciena atraisīšana. Līdz ar to precīzāks tulkojums: “viņi mirs no bailēm” (ἀποψυχόντων ἀνθρώπων ἀπὸ φόβου).
"Debesu spēki tiks satricināti". Tas izraisīs ārkārtēju satraukumu jūrā un citus traucējumus pasaulē.
Lūkas 21:27. un tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu nākam pa mākoņiem ar spēku un lielu godību.
Lūkas 21:28. Un, kad tas sāk notikt, tad piecelieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atbrīvošana tuvojas.
“Jūsu glābšana” ir tas pats, kas “atriebība izredzētajiem” (Lūkas 18:7). Sāksies ļauno spriedums un to cildināšana, kas cieš Kristus vārda dēļ.
Lūkas 21:29. Un viņš tiem stāstīja līdzību: paskatieties uz vīģes koku un visiem kokiem!
Kā vīģes koks, kad tā lapas uzzied, norāda uz vasaras atnākšanu, tā šo zīmju parādīšanās un Visuma pārvērtības ir zīme, ka tuvojas “vasara”, ti, Dieva valstība, kas taisnajiem nāk kā vasara pēc ziemas un vētras. Tajā pašā laikā grēciniekiem tad nāk ziema un vētra. Jo tagadējo laikmetu viņi uzskata par vasaru, un nākošais viņiem ir vētra. (Svētīgais teofilakts).
Lūkas 21:30. kad viņi jau brauc, un jūs to redzat, jūs pats zināt, ka ir gandrīz vasara.
Lūkas 21:31. Tāpēc, kad redzat šīs lietas notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu.
Lūkas 21:32. Es jums saku patiesību, šī paaudze nepazudīs, kamēr tas viss nebūs piepildījies.
Lūkas 21:33. Debesis un zeme pazudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
Lūkas 21:34. Tāpēc esiet uzmanīgi, lai jūsu sirdis nesamocītos pārēšanās, dzēruma un dzīves rūpēs, un tā diena jūs pēkšņi nepārņemtu;
Pamudinājuma raksturs šīs runas beigās ir redzams gan Mateja, gan Marka evaņģēlijā, bet Marka un Mateja evaņģēlijā pamudinājums ir daudz vienkāršāks un īsāks (sal. Marka 13:33 un turpmāk; Mat. 24:42).
“pārēšanās” – precīzāk: “paģiras” pagājušās nakts reibuma rezultātā (κραιπάλῃ), pretstatā dzērumam (μέθῃ).
“tajā dienā”, ti, Otrās atnākšanas un tiesas dienā.
"lai panāktu tevi". Šī diena tiek personificēta kā negaidīta cilvēku pieķeršana.
Lūkas 21:35. jo viņš nāks kā slazds pār visiem, kas mājo uz visas zemes virsmas;
Tā diena pienāks pēkšņi, un tāpat kā tā būs atlīdzības diena visiem uzticīgajiem kalpiem, tā būs soda diena visiem, kas nepilda savu aicinājumu un nav sagatavoti lielajai dienai.
“kā slazds” (παγὶς) – tīkls, ko mednieki met pār dzīvniekiem vai putniem (sal. Jes. 24:17).
Lūkas 21:36. un tāpēc vienmēr esiet modri un lūdziet, lai jūs varētu izbēgt no visa, kas būs, un nostāties Cilvēka Dēla priekšā.
"jebkurā laikā". Šis izteiciens ir pareizāk saistīts ar vārdu “lūgties” (δεόμενοι), jo arī Kungs iepriekš runāja par pastāvīgu lūgšanu (Lūkas 18:1-7).
“Lai jūs varētu” ir lūgšanas mērķis un līdz ar to arī saturs. Pēc labākajiem kodeksiem šeit rakstīts: būt varai, varēt (κατισχύσατε, nevis καταξιωθῆτε).
“izvairījās no visa tā”, ti, lai droši izietu cauri visām briesmām, kas jūs gaidīs, un glābtu savu dzīvību, t. viņu kā Dieva izredzēto stāvokli (sal. ar 19. pantu un Lūkas 18:7).
“celties caur Cilvēka Dēlu” (sal. Marka 13:27). Eņģeļi izredzētos nostādīs (σταθῆναι) Kristus priekšā un veidos ap Viņu izredzētu pulku (sal. 1. Tes. 4:17). Šeit nav runa par Dieva izredzēto tiesāšanu.
Lūkas 21:37. Pa dienu Viņš mācīja templī, un, izejot ārā, naktis pavadīja Eļļas kalnā.
Šeit ir sniegts pārskats par Kristus darbību Viņa dzīves pēdējā periodā. Dienas laikā Tas Kungs turpina runāt templī kā skolotājs, nebaidoties no ienaidniekiem, bet naktī atkāpjas uz Eļļas kalnu (sal. Marka 11:19).
Lūkas 21:38. Un visi ļaudis nāca pie Viņa templī, lai Viņu klausītos.
Avots krievu valodā: skaidrojošā Bībele jeb Komentāri visām Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu grāmatām: 7 sējumos / Red. prof. AP Lopuhins. – Ed. 4. – Maskava: Dar, 2009, 1232 lpp.
