Piecdesmit Eiropas reliģisko minoritāšu speciālisti šonedēļ tiekas Pamplonā Navarras Publiskās universitātes (UPNA) rīkotajā starptautiskā konferencē, kas veltīta reliģisko konfesiju tiesiskajai situācijai bez sadarbības līguma ar valsti.
Reliģiskās minoritātes, valsts pārvalde un akadēmiskās aprindas
Abu šo reliģisko minoritāšu un administrācijas pārstāvji un sirdsapziņas brīvības pētnieki no universitātēm septiņās valstīs (Spānija, Francija, Itālija, Polija, Portugāle, Apvienotā Karaliste un Rumānija) analizēja situāciju no Trešdiena, 6. marts, līdz piektdienai, 8. martam, bijušajā Lassalesas klosterī (tagad Pamplonas reģiona galvenā mītne) galvenie izaicinājumi reliģiskās daudzveidības iekļaušanai sabiedrībā, kur “būtiska likumdošanas diskriminācija” ir pamatā, saskaņā ar Alehandro Toress Gutjeress, UPNA profesors un šī kongresa organizators, un kurš ir viens no balvas ieguvējiemReliģijas brīvības balvas” 2020. gadam.
"Padomājiet, piemēram, par grūtībām, ar kurām saskaras daudzas atzīšanās bez sadarbības līguma ar valsti, kad runa ir par piekļuvi nodokļu atvieglojumu un atskaitījumu sistēmai par ziedojumiem., Teica Profesors Alehandro Toress. "Līdz šim šie jautājumi ir bijuši rezervēti tikai reliģijām ar vienošanos, lai gan joprojām tiek gaidīta patronāžas tiesību aktu “ad hoc” reforma. Un ir arī vērts atzīmēt, cik sarežģīti viņiem var būt iegūt zemi, uz kuras būvēt savus tempļus vai piemērotas vietas apbedīšanai, vai sniegt reliģisko palīdzību saviem ticīgajiem.”.
Spānijā valsts sākotnēji noslēdza līgumus ar Svēto Krēslu par labu katoļu baznīcai, bet pēc tam parakstīja 1992. gada līgumus ar tolaik atzītajām reliģiskajām minoritātēm. Evaņģēliski reliģisko vienību federācija, tad Spānijas Izraēlas kopienu federācija un Spānijas Islāma komisija. Atšķirībā no šīm četrām reliģijām, kas ir parakstījušas līgumu ar valsti, ir tādas, kuras to nav parakstījušas. Un tajās ir atšķirības: daži ir ieguvuši deklarāciju par “dziļi iesakņojušos” (notorio arraigo), piemēram, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca (2003), Jehovas kristiešu liecinieki (2006), Spānijas budistu vienību federācija (2007), Pareizticīgo baznīca (2010) un Bahājiešu ticība (2023), un citiem trūkst šādas papildu administratīvās atzīšanas, piemēram, Sv Scientology, Ahmadiyya kopiena, daoisms, Spānijas Hindu federācija un Sikhu ticība.
Kongresa dalībnieki
Starptautiskais kongress ar nosaukumu “Reliģisko minoritāšu juridiskais statuss bez tiesiskas sadarbības līguma” kopā ar citām personībām Pamplonā, Mercedes Murillo Muñoz, Reliģijas brīvības ģenerāldirektors Prezidentūras, Tieslietu un attiecību ar parlamentu ministrija, un Inesa Mazarrasa Šteinkulere, Direktors Plurālisma un līdzāspastāvēšanas fonds, starp citiem. Piedalījās arī reliģisko minoritāšu pārstāvji, kuriem nav sadarbības līguma ar Spānijas valsti: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, Jehovas liecinieki, Spānijas budistu federācija, o Rumānijas pareizticīgo baznīca, o Bahājiešu kopiena, Ivans Arjona no Sv Scientology, Krišna Kripa Das kā prezidents Spānijas Hindu federācija, un arī klāt bija Spānijas daoistu savienība.
Konferenci finansēja Pētniecības prorektorāts I-COMMUNITAS Institūts ar profesoru Serhio García (abi no UPNA). Plurālisma un līdzāspastāvēšanas fonds un Zinātnes un inovāciju ministrijai, izmantojot projektu Reliģisko konfesiju juridiskais statuss bez sadarbības līguma Spānijā, kura galvenie pētnieki ir iepriekš minētais konstitucionālo tiesību profesors Alehandro Toress un Óskars Seladors Angons, Valsts baznīcas tiesību profesors Karlosa III universitāte (Madride). Turklāt šī zinātniskā sanāksme ir daļa no EUROPIA projekts, kura ir saņēmusi Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un no kuras Spasimirs Domaradžkis, Politikas zinātnes fakultātes profesors Varšavas Universitāte (Polija), ir galvenais izmeklētājs.
