11.2 C
Brisele
Piektdiena aprīlis 26, 2024
Redaktora izvēleNepieciešami apņēmīgāki centieni, lai apkarotu pret musulmaņiem vērstus aizspriedumus naida uzplaukuma apstākļos,...

Nepieciešami mērķtiecīgāki centieni, lai apkarotu pret musulmaņiem vērstus aizspriedumus naida uzplaukuma apstākļos, saka EDSO

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Newssk
Newsskhttps://europeantimes.news
The European Times Ziņu mērķis ir atspoguļot ziņas, kas ir svarīgas, lai palielinātu iedzīvotāju informētību visā ģeogrāfiskajā Eiropā.

VALLETA/VARŠAVA/ANKARA, 15. gada 2024. marts — pieaugot aizspriedumiem un vardarbībai pret musulmaņiem arvien vairākās valstīs, ir jāpieliek lielākas pūles, lai veidotu dialogu un cīnītos pret musulmaņu naidu, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. teikts šodienas paziņojumā Starptautiskā islamofobijas apkarošanas diena.

EDSO priekšsēdētājs, Maltas ārlietu un Eiropas lietu un tirdzniecības ministrs Ians Borgs paziņoja, ka “Šajā dienā mums tiek atgādināts par mūsu kolektīvo pienākumu cīnīties pret aizspriedumiem un pieņemt dažādību"uzsverot, ka"Mūsu spēks ir mūsu vienotībā un mūsu nelokāmajā apņēmībā veicināt sabiedrības, kur dialogs dominē pār konfrontāciju, sapratne pār bailēm un tolerance pār aizspriedumiem — sabiedrību, kurā pamatbrīvības un cilvēktiesības tiek aizsargātas un baudītas visiem.”. Ministrs Borgs aicināja visas iesaistītās valstispastiprināt saistības un darbības, lai īstenotu šo izšķirošo centienu, cenšoties veidot vidi, kurā ikviens var dzīvot bez naida un diskriminācijas."

Naids pret cilvēkiem no noteiktām reliģiskām vai pārliecības kopienām reti notiek izolēti, bieži vien iet roku rokā ar citiem neiecietības veidiem. Vardarbība un diskriminācija ne tikai kaitē attiecīgajām personām un kopienām, bet arī var apdraudēt drošību visā EDSO reģionā, spriedzei, iespējams, pāraugot plašākos konfliktos.

Ir pieaudzis naids pret musulmaņiem, īpaši kopš pagājušā gada oktobrī, kad Tuvajos Austrumos atkal uzliesmoja karadarbība, un tiešsaistes un bezsaistes naida runa, draudi un vardarbība negatīvi ietekmēja musulmaņu kopienas, jo īpaši sievietes un meitenes. EDSO valstis ir atzinušas, ka politiskajiem līderiem un parlamentāriešiem ir jānoraida un jānosoda rasisma, ksenofobijas un neiecietības izpausmes pret musulmaņiem un citām reliģiskām grupām, vienlaikus turpinot ievērot vārda brīvību.

"Pēdējos gados ir pieauguši negatīvie stereotipi un neiecietības un diskriminācijas akti pret musulmaņiem, padarot vēl svarīgāku steidzamu rīcību un nodrošināt, ka mēs izvairāmies no stigmatizācijas vai aizkustinošas retorikas,"teica ODIHR direktors Matteo Mecacci. "Tajā pašā laikā mūs iedrošina pieaugošā atziņa, ka ir nepieciešams lielāks dialogs un izpratne. Esmu pārliecināts, ka tam arī turpmāk ir jābūt izšķirošam ieguldījumam, lai veiksmīgi cīnītos pret aizspriedumiem un pret musulmaņu naidu."

Visas EDSO dalībvalstis ir apņēmušās cīnīties pret diskrimināciju un naida noziegumiem, un valdību galvenais pienākums ir nodrošināt visu pilsoņu drošību neatkarīgi no viņu izcelsmes, kā arī veicināt cieņu un dialogu. Atbalsts valstīm visā EDSO reģionā cīņā pret musulmaņu naida noziegumiem ir galvenā ODIHR darba joma, taču dati par pret musulmaņu naidu ir pieejami ODIHR. naida noziegumu datubāze, daudzi upuri visā EDSO teritorijā nelabprāt ziņo varas iestādēm par savu pieredzi.

Naida upuri bieži vēršas pie pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai ziņotu par noziegumu, meklētu atbalstu un piekļūtu nepieciešamajiem pakalpojumiem. Patiesi sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, valstis var izstrādāt efektīvas un mērķtiecīgas darbības, lai apkarotu naida noziegumus un apmierinātu atsevišķu upuru atšķirīgās vajadzības.

Reliģijas vai ticības brīvība ir cilvēka pamattiesības, kas nosaka katra indivīda tiesības piederēt reliģijai vai pārliecībai, pieņemt to vai atstāt to. Tās pamatā ir izpratne, ka mūsu atšķirību ievērošana ir vienīgais veids, kā mēs varam dzīvot kopā mierīgi. Uz šī fona dialogs un sapratne starp reliģijām un kultūrām kļūst par galveno instrumentu, kas piedāvā platformu atklātai, cieņpilnai apmaiņai, kas pārsniedz reliģiskās robežas. Izmantojot šo nozīmīgo mijiedarbību, mēs varam atklāt kopīgu valodu, novērtēt mūsu atšķirības un veidot iekļaujošu un harmonisku ceļu uz priekšu.

Priekšsēdētāja personīgais pārstāvis musulmaņu neiecietības un diskriminācijas apkarošanas jautājumos, vēstnieks Evrens Dagdelens Akguns atzīmēja, ka “uzbruka gadījumi, kad apzināti mēģinājumi aptraipīt islāma svētumu, musulmaņi ir stereotipi; gadījumi, kad viņu pārliecība tiek noniecināta vai kultūra tiek attēlota kā drauds un pamatota drošības apsvērumu aizsegā, ir plaši izplatīta, dažās valstīs pat normalizēta. Viņa uzsvēra, ka "centieni risināt šīs problēmas pilnībā veicinās ne tikai harmonisku sabiedrību, bet arī starptautisko mieru." Dagdelen Akgun mudināja visas iesaistītās valstis meklēt veidus, kā efektīvi īstenot savas saistības.

Apvienoto Nāciju Organizācija, atzīstot diskrimināciju un naidu, ar ko saskaras daudzi musulmaņi visā pasaulē, ir pasludinājusi 15. martu par Starptautisko dienu cīņai pret islamofobiju. Visām EDSO valstīm ir izdarīts cīnīties pret aizspriedumiem, neiecietību un diskrimināciju pret musulmaņiem un citu reliģiju pārstāvjiem.

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -