"Mediji, kas plaukst uz sensacionālismu, nevis uz faktiem, izmanto kulta jautājumu kā labu tēmu, jo tas palielina pārdošanas apjomu vai auditoriju," sacīja Willy Fautré, Direktors Human Rights Without Frontiersskarbajā runā pagājušajā ceturtdienā Eiropas Parlamentā.
Fotē izteikumi izskanēja darba konferencē ar nosaukumu “Reliģisko un garīgo minoritāšu pamattiesības ES”, ko pagājušā gada 30. novembrī rīkoja Eiropas Parlamenta deputāte no Francijas Maksete Pirbakasa kopā ar dažādu mazākumtautību ticības grupu vadītājiem.
Fotē apsūdzēja Eiropas plašsaziņas līdzekļus par līdzdalību reliģiskās neiecietības veicināšanā, kas ir izraisījusi diskrimināciju, vandālismu un pat vardarbību pret minoritāšu ticības grupām, pat pret dažām globālām minoritātēm, piemēram, Scientology vai Jehovas liecinieki, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa, EDSO un pat Apvienoto Nāciju Organizācija savos nolēmumos vai deklarācijās vairākkārt ir atzinusi par reliģiskām vai ticības kopienām.
Lai gan starptautiskās struktūras, atsaucoties uz reliģiskām grupām, izmanto neitrālu valodu, skaidroja Fautré, plašsaziņas līdzekļi Eiropā bieži klasificē noteiktas kustības kā "kultus" vai "sektas" - terminiem, kuriem ir raksturīga negatīva novirze. Šo neiecietīgo un mākslīgo marķējumu uzspiež antireliģiozi cilvēki, kas sevi dēvē par “antikultistiem”, tostarp cietušie bijušie biedri, aktīvisti un asociācijas, kas vēlas izslēgt šīs minoritāšu reliģiskās grupas no juridiskās aizsardzības.
Plašsaziņas līdzekļi veicina liesmas, uzskata Fautré. “Mediju pastiprinātās nepamatotās apsūdzības ne tikai ietekmē sabiedrisko domu, bet arī nostiprina stereotipus. Tie veido arī politisko lēmumu pieņēmēju idejas, un tās var oficiāli atbalstīt dažas demokrātiskas valstis un to institūcijas, tādējādi palielinot reliģijas pamattiesību pārkāpumus, kas aizskar domas brīvību.
Kā pierādījumu Fotē norādīja uz sensacionāliem ziņojumiem, kas rosināja nožēlojami nelielu pretreliģiju protestu Apvienotajā Karalistē, kā arī Beļģijas izdevumos, kas izplata nepatiesus apgalvojumus no Beļģijas valsts iestādes ziņojuma, kurā apgalvots, ka Jehovas liecinieki tiek slēpti ļaunprātīgi. Patiesībā tiesa nesen nosodīja ziņojumu kā nepamatotu un apmelojošu.
Šādiem faktu sagrozītiem ziņojumiem ir reālas sekas, brīdināja Fautré. "Tie sūta neuzticības, draudu un briesmu signālu un rada sabiedrībā aizdomīgumu, neiecietību, naidīgumu un naida gaisotni," viņš teica. Fotē to tieši saistīja ar tādiem incidentiem kā Jehovas liecinieku ēku izdemolēšana visā Itālijā ar septiņu viņu pielūdzēju nāvējošu nošaušanu Vācijā.
Nobeigumā Fautré nāca klajā ar prasībām pēc pārmaiņām, norādot, ka Eiropas medijiem, atspoguļojot reliģiskos jautājumus, ir jāievēro ētiskās žurnālistikas standarti. Viņš arī aicināja organizēt apmācības seminārus, lai palīdzētu reportieriem pienācīgi atspoguļot mazākumtautību ticības, neradot sabiedrības naidīgumu pret tām. Ja netiks veiktas nekādas reformas, Eiropa riskē tikt atmaskota kā liekulīga, sludinot toleranci ārzemēs, vienlaikus pieļaujot vajāšanu savā pagalmā.
