Gandrīz 55 miljoni cilvēku saskaras ar turpmāku pārtikas un uztura nedrošību Rietumāfrikā un Centrālāfrikā reģiona trīs mēnešu liesās sezonas laikā no jūnija līdz augustam, liecina ANO Pasaules pārtikas programma (WFP) teica piektdien.
Tas ir par četriem miljoniem cilvēku skaita pieaugums, kas pašlaik saskaras ar pārtikas trūkumu šajā reģionā.
Mali ir vissliktākā situācija — tiek uzskatīts, ka aptuveni 2,600 cilvēku tur piedzīvo katastrofālu badu — IPC pārtikas klasifikācijas indeksa 5. fāze (izlasiet mūsu skaidrotāju par IPC sistēmu šeit).
"Tagad ir pienācis laiks rīkoties. Mums visiem partneriem ir jāpastiprina, jāiesaista, jāpieņem un jāievieš novatoriskas programmas, lai novērstu situācijas izkļūšanu no kontroles, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā," sacīja Margota Vanderveldena. WFPRietumu reģionālā direktora pienākumu izpildītājs Āfrika.
Ekonomiskie izaicinājumi un imports
Jaunākie dati liecina, ka ekonomikas satricinājumi, tostarp ražošanas stagnācija, valūtas devalvācija, pieaugošā inflācija un tirdzniecības šķēršļi ir saasinājuši pārtikas krīzi Nigērijā, Ganā, Sjerraleonē un Mali.
Šie ekonomiskie izaicinājumi, kā arī degvielas un transporta izmaksas, reģionālās organizācijas ECOWAS sankcijas un agrolopkopības produktu plūsmas ierobežojumi ir veicinājuši krasu graudu cenu pieaugumu visā reģionā — vairāk nekā 100% pieaugumu pēdējo 5 gadu laikā.
Līdz šim labības ražošana 2023.–2024. gada lauksaimniecības sezonā ir piedzīvojusi 12 miljonu tonnu deficītu, savukārt labības pieejamība uz vienu cilvēku ir par diviem procentiem mazāka salīdzinājumā ar reģiona pēdējo lauksaimniecības sezonu.
Pašlaik Rietumāfrika un Centrālāfrika ir atkarīga no importa, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas, taču ekonomiskās grūtības ir palielinājušas importa izmaksas.
WFP kundze Vandervelden teica, ka šīs problēmas prasa a lielākas investīcijas “noturības veidošanā un ilgtermiņa risinājumos Rietumāfrikas nākotnei.
Šokējoši kāpumi
Nepietiekams uzturs Rietumāfrikā un Centrālāfrikā ir pieaudzis līdz šokējoši augstam līmenim ar 16.7 miljoni bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, piedzīvo akūtu nepietiekamu uzturu.
Vairāk nekā divas trešdaļas mājsaimniecību cīnās, lai atļautos veselīgu uzturu, un astoņiem no 10 bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem trūkst pārtikas, kas ir būtiska viņu optimālai izaugsmei un attīstībai.
“Lai bērni reģionā varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, mums ir jānodrošina, lai katra meitene un zēns saņemtu labu uzturu un aprūpi, dzīvo veselīgā un drošā vidē, un viņam tiek dotas pareizās mācību iespējas,” sacīja Žils Fagninu UNICEF Reģionālais direktors.
Dažās Nigērijas ziemeļu daļās ir arī daudzi akūta nepietiekama uztura gadījumi aptuveni 31% sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem.
Fagninou kundze paskaidroja, ka "izglītības, veselības, ūdens un kanalizācijas, pārtikas un sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšana" var radīt ilgstošas atšķirības bērnu dzīvēs.
Ilgtspējīgi risinājumi
ANO aģentūras Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), ANO Bērnu fonds UNICEF un WFP aicina valstu valdības, starptautiskās organizācijas, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus, lai stiprinātu un atbalstītu nodrošinātību ar pārtiku un palielinātu lauksaimniecības produktivitāti.
Šiem risinājumiem vajadzētu arī mazināt ekonomikas nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, viņi teica.
Ir arī cerības, ka valdībām un privātajam sektoram būtu jāapvieno spēki, lai garantētu cilvēktiesības uz pārtiku visiem.
UNICEF un WFP plāno paplašināt nacionālās sociālās aizsardzības programmas, iekļaujot Čadu un Burkinafaso, jo miljoniem cilvēku Senegālā, Mali, Mauritānijā un Nigērā ir guvuši labumu no šādām programmām.
Turklāt FAO, lauksaimniecības attīstības fonds IFAD, un WFP ir sadarbojušies visā Sāhelā, lai palielinātu “ražīgumu un piekļuvi barojošai pārtikai, izmantojot noturības veidošanas programmas”.
Dr. Roberts Guei, FAO apakšreģionālais koordinators Rietumāfrikas un Sāhelas reģionā, teica, ka, reaģējot uz šiem pārtikas un uztura trūkuma gadījumiem, ir svarīgi veicināt un atbalstīt politiku, kas veicinās “augu, dzīvnieku un ūdens ražošana un vietējās pārtikas pārstrāde”.
Viņš teica, ka tas ir “izšķiroši svarīgi ne tikai, lai nodrošinātu veselīgu, pieejamu uzturu visa gada garumā, bet arī un galvenokārt, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, kas varētu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, un galvenokārt, lai cīnītos pret augstām pārtikas cenām un aizsargāt skarto iedzīvotāju iztiku”.
