Par zaimošanas likumiem; vardarbība pret reliģiskajām minoritātēm; nemusulmaņu meiteņu nolaupīšana, piespiedu pievēršana un laulības
HRWF (19.02.2022.) — ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Īmons Gilmors Pakistānas rīkotās 8. sanāksmes priekšvakarā Stambulas procesā pret reliģisko neiecietību, stigmatizāciju, diskrimināciju, kūdīšanu uz vardarbību un vardarbību pret personām reliģijas vai pārliecības dēļ dažus piegādāja apsveikuma piezīmes ES vārdā par godu Cilvēktiesību padomes rezolūcijas 10/16 18. gadadienai.
Human Rights Without Frontiers intervēja bijušo ES īpašo sūtni Janu Figelu, lai dalītos viedokļos par reliģijas brīvības situāciju Pakistānā, jo savas pilnvaru laikā viņš enerģiski un veiksmīgi iestājās par lietu Āzija Bibi, kristietis, kuram piespriests nāvessods, pakarot, pamatojoties uz apsūdzībām par zaimošanu. Pēc gadiem, kas pavadīti nāvessodā, 2018. gadā Augstākā tiesa viņu attaisnoja nepietiekamu pierādījumu dēļ. Tagad viņa dzīvo Kanādā.
HRWF: Pakistāna ir ieguvēja no GSP+ shēmas, kas piešķir saviem produktiem priviliģētu piekļuvi ES tirgum, taču Eiropas Parlamenta deputāti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropā pieprasa Briselei apturēt šo statusu rupju cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Pakistānā. Kāda ir viņu galvenā rūpju joma?
Jans Figels: Pakistāna ir guvusi labumu no tirdzniecības preferencēm saskaņā ar VPS+ programmu kopš 2014. gada. Vispārējie ekonomiskie stimuli, kas valstij rada šīs vienpusējās tirdzniecības priekšrocības, ir ievērojami, sasniedzot miljardus eiro. Taču gandrīz katru gadu Eiropas Parlaments pieņem kādu kritisku rezolūciju vai paziņojumu par dažādiem noziegumiem, cilvēktiesības pārkāpumiem vai tiesu pārkāpumiem. VPS+ statuss bija Pakistānas pienākums ratificēt un īstenot 27 starptautiskās konvencijas, tostarp saistības garantēt cilvēktiesības un reliģijas brīvību. Tā ir bieža un plaša problēma Pakistānā. Komisijas jaunākajā VPS+ novērtējumā par Pakistānu 2020. gadā tika paustas vairākas nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju valstī, jo īpaši par progresa trūkumu nāvessoda darbības jomas un īstenošanas ierobežošanā.
Viens no visspilgtākajiem jautājumiem ir bijusi zaimošanas likumu turpmāka izmantošana Pakistānā kopš 1986. gada pēc tam, kad tos pieņēma bijušais militārais režīms. Diemžēl civilajām valdībām pēc tam nav bijis pietiekami daudz labas gribas vai drosmes, lai atbrīvotos no šiem stingrajiem noteikumiem, kas bieži tiek ļaunprātīgi izmantoti pret kaimiņu vai pretinieku, lai kārtotu personīgos rēķinus. Kopumā līdz šim ir izvirzītas apsūdzības gandrīz 1900 personām, kas ir lielākais skaits pēdējos gados. 2019. gadā ANO īpašais referents brīvības jautājumos Reliģija vai ticība Ahmeds Šahīds savā ikgadējā ziņojumā minēja Asia Bibi gadījumu kā vienu no piemēriem pret zaimošanu un atkrišanu vērstu likumu atdzimšanai un sabiedriskās kārtības likumu izmantošanai, lai ierobežotu jebkādu izteicienu, kas tiek uzskatīts par aizskarošu reliģiskajām kopienām.
Kā īpašais sūtnis reliģijas vai ticības brīvības veicināšanā ārpus ES (2016–2019) es ļoti cieši sekoju līdzi Asia Bibi lietai un biju vairākkārt un intensīvi saistīts ar Pakistānas varas iestādēm. ES šeit parādīja savu pozitīvo ietekmi; tas bija lielisks efektīvas diplomātijas un maigās varas piemērs. Diemžēl šis svarīgais darbs nav turpināts, jo vairs nav īpaša sūtņa ForRB ārpus ES. Acīmredzot ForRB šodien nav prioritāte, kā tas bija Junkera komisijā.
HRWF: Cik lielā mērā reliģiskās minoritātes ir Pakistānas cilvēktiesību pārkāpumu un diskriminācijas upuri?
Jans Figels: Reliģiskās minoritātes saskaras ar dažāda veida sociālo un reliģisko diskrimināciju. Šāda diskriminācija ir vērojama arī oficiālā līmenī valsts un valsts nodarbinātībā, kā arī privātā sektora darbos. Mazākumtautības tiek nemīlētas, ignorētas un atstātas malā. Pat skolās bērni saskaras ar šādiem izaicinājumiem. Mani Pakistānas draugi diezgan bieži man stāsta par savu sāpīgo pieredzi.
Reliģisko minoritāšu diskriminācija kļuva par ierastu ikdienas parādību Pakistānā gan oficiāli, gan sociāli plašākā sabiedrībā. Valsts nosodījums vardarbībai un reliģisko minoritāšu diskriminācijai, īpaši pret hinduistiem un kristiešiem, diemžēl ir tikai vārdi. Mēs visi zinām, ka saukļi un tukši paziņojumi nekad nevar aizstāt patiesas saistības, nepārtrauktus centienus un taisnīgumu visiem. Tie ir tikai domāti, lai nomierinātu starptautisko auditoriju.
Vissmagākā situācija attiecas uz Ahmadisiem, kuri apgalvo, ka viņi ir islāma identitāte un pieder, taču valsts to neatzīst. Šīs kopienas locekļi tiek atklāti un konstitucionāli diskriminēti, un viņiem bieži uzbrūk vardarbīgs pūlis. Valdība atkārtoti apliecināja savu bezspēcību, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, kuras tiek regulāri vajātas: galvenokārt kristiešus, hinduistus, šiītus, ahmadi un sikhus.
HRWF: Vai varat sniegt dažus piemērus neseniem incidentiem, kas vērsti pret reliģiskajām minoritātēm?
Jans Figels: Diemžēl ir pārāk daudz piemēru, lai dalītos. Šeit ir daži no tiem. 2020. gadā Salēmu Masihu, 22 gadus vecu vīrieti Kasuras pilsētā Pendžabas provincē, vietējie saimnieki spīdzināja līdz nāvei pēc tam, kad viņi apsūdzēja viņu ūdens “piesārņošanā”, kurā viņš peldējās. Viņa vienīgā vaina bija tā, ka viņš bija kristietis Viņš tika spīdzināts līdz nāvei, jo Pakistānā iemērcās ciema cauruļu akā.
Tabitu Gilu, kristiešu medmāsu Karači, 2021. gada janvārī piekāva viņas kolēģi musulmaņi, kuri viņu apsūdzēja zaimošanā.
Nesen Salmai Tanvērei, musulmaņu sievietei un piecu bērnu mātei, 2021. gada septembrī tika piespriests nāvessods pēc deviņus cietumā pavadītus gadus.
26. gada janvārī uz nāvi tika piespriests arī 2022 gadus veca musulmaņu sieviete Aneeka Ateeka.
Daži radikālie musulmaņi 2020. gada rudenī Karači nogalināja šiītu sektas garīdznieku Maulanu Khanu par iespējamo zaimošanu.
Zaimošanas incidenti skar arī musulmaņus un neticīgos. Kritiski pēdējais laiks rūpīgi aplūkot šos jautājumus un labot visu šo netaisnīgo sistēmu.
Pērnā gada decembrī Sialkotas pilsētā Pendžabā pūlis piekāva un aizdedzināja kādu Šrilankas rūpnīcas vadītāju saistībā ar apsūdzībām zaimošanā.
Nesen, februārī, pūlis policijas iecirknī Hanevalā, arī Pendžabas provincē, sagrāba kādu vīrieti, kurš tika apsūdzēts zaimošanā. Viņš tika piekauts un pakārts. Kā saka žurnālists Vakars Džillani, Pakistānā valda nebeidzams šausmu stāsts...
Jābrīnās, kur ir likuma vara. Kurā pusē stāv policija?
Pendžabas gubernatoru Salmanu Tasīru 2011. gadā nošāva oficiāls miesassargs, jo viņš kritizēja likumus par zaimošanu un pieprasīja Āzijas Bibi apžēlošanu. Neilgi pēc Tasīra nošaušanas tika nošauts Šabazs Bhati, federālais mazākumtautību ministrs un vienīgais kristietis kabinetā.
Miers sabiedrībā ir taisnīguma auglis. Tiesiskums aizkavēts ir taisnīgums liegts, es atkārtoju savu misiju laikā Pakistānā Islamabadā, Karači, Lahorā un Ravalpindi. Taisnīgumam ir vajadzīgs vairāk nekā etiķetes, saukļi vai vārdi – tai ir vajadzīga darbība, lēmumi un neatlaidība.
HRWF: Vai stāstos par aptuveni 1000 Pakistānas meiteņu nolaupīšanu un piespiedu pievēršanu gadā ir kāda patiesība?
Jans FigelsTiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka katru gadu Pakistānā pat 1,000 minoritāšu meiteņu tiek piespiedu kārtā pārvērstas islāmā, bieži vien pēc nolaupīšanas vai viltošanas. Pēc Pakistānas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieka Amarnata Motumala teiktā, katru mēnesi tiek nolaupītas un piespiedu kārtā pārvērstas aptuveni 20 vai vairāk hinduistu meitenes, lai gan precīzus skaitļus iegūt nav iespējams.
Ar šokējošu lēmumu Lahoras Augstākā tiesa nesen pieņēma lēmumu par labu musulmaņu noziedzniekam, kurš piespiedu kārtā nolaupīja, pievērsās islāmam un apprecējās ar nepilngadīgu kristiešu meiteni Mariju Šahbazu. 14 gadus vecā meitene tika nolaupīta Faisalabadā 2020. gada aprīlī.
Tātad tas ir vairākuma musulmaņu dominēšanas jautājums. Formālais likums nepieļauj laulību pirms 18 gadiem. Tāpēc šāda bērnu pievēršana un laulības ir nelikumīgas. Nesen Pakistāna ir mēģinājusi pieņemt likumu pret piespiedu pievēršanos, taču vēlāk valdība padevās reliģisko ekstrēmistu spiedienam un septembrī likumprojekts tika atlikts.
Sākotnēji izdevis Willy Fautré, Human Rights Without Frontiers (HRWF) savā tīmekļa vietnē.
