Krievu valodā iznākošais laikraksts Izvestija publicēja Sofijas Devjatovas interviju ar Viņa svētlaimes patriarhu Teofīlu III par draudiem, ar kādiem kristieši saskaras Svētajā zemē, par attieksmi pret vakcināciju un kristīgās dievkalpojuma perspektīvām Jeruzalemē šogad.
– Jūsu svētība, jūs nesen runājāt par draudiem kristiešu klātbūtnei Jeruzalemē un visā Svētajā zemē. Cik lielas ir īpašuma stāvokļa maiņas briesmas? Vai var atrast kompromisu, kas apmierina visas puses?
– Šodien mēs saskaramies ar nepārprotamām briesmām. Kristiešiem visā pasaulē ir jāuztraucas par savu brāļu un māsu stāvokli Svētajā zemē. Draudi, ka tiksim izraidīti, ir reāli. Pēdējās desmitgadēs diemžēl esam pieraduši, ka Izraēlas ekstrēmistu grupējumi ar negodprātīgām metodēm sagrābj kristiešu ģimeņu un baznīcas iestāžu īpašumus. Šodien viņu ofensīva draud iet vēl tālāk.
Ja šīs radikālās grupas ieņems kristiešu svētceļnieku stratēģiskās vietas pie Jaffa vārtiem, tad vēl vairāk kristiešu pametīs Jeruzalemi, un miljoniem svētceļnieku visā pasaulē nevarēs veikt pilnvērtīgu garīgo ceļojumu. Turklāt kristiešu kopienas – kopienas, kas nodrošina izglītību, veselības aprūpi, humāno atbalstu visu ticību cilvēkiem reģionā – izzušana radīs postošas sekas visneaizsargātākajiem. Tas arī traģiski aptraipīs Jeruzalemes kā pasaules reliģiskās galvaspilsētas reputāciju.
Kristieši visā pasaulē ir daļa no Augšāmcelšanās kopienas. Tie no mums, kas pielūdz Kristus nāves un augšāmcelšanās vietā, esam šīs idejas nesēji. Tāpēc mēs cenšamies sadarboties ar saviem kaimiņiem, lai rastu risinājumu, kas aizsargās svētās pilsētas multireliģisko un multikulturālo paneli.
– Krievijas pareizticīgā baznīca bieži runā par radikālisma un fanātisma izpausmju nepieļaujamību starpreliģiju attiecībās. Vai mēs patiešām ieejam jaunā konfrontācijas laikmetā, un ar ko, jūsuprāt, tas ir saistīts?
– Diemžēl mēs redzam, kā ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš savas reliģiskās pārliecības dēļ. Vairāk nekā 80% no vajātajiem visā pasaulē ir kristieši. Gluži pretēji, Jeruzaleme pierāda reliģiskās harmonijas iespējamību. Mēs daudzus gadsimtus esam dzīvojuši kopā ar saviem ebreju un musulmaņu kaimiņiem. Mūsu atrašanās vecpilsētā nerada jautājumus ne no valsts, ne no reliģiskajām institūcijām, ne no lielākās daļas pilsoņu, kas dzīvo mierā un labklājībā.
Tomēr mūsu nākotni apdraud nelielas labi finansētu Izraēlas ekstrēmistu grupas, kas ved šausmīgu karu pret neaizsargātu kopienu, kas cenšas tikai mīlēt un kalpot saviem kaimiņiem. Šobrīd mēs esam mazāk par 1% iedzīvotāju, un mūsu skaits samazinās. Pasaulei jārīkojas, kamēr nav par vēlu.
– 2019. gadā jūs tikāties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš runāja par tēmu par kristiešu aizsardzību ļoti sarežģītā situācijā saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos. Pēc tam Krievijas līderis atzīmēja, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodibināt draudzīgas attiecības ar musulmaņu konfesijām. Ko jūs varat teikt par darbu ar islāma pārstāvjiem šajā virzienā?
– Mums ir jāizsaka atzinība prezidentam Putinam par viņa centieniem atbalstīt kristiešu kopienu visā pasaulē. Mēs esam dziļi entuziasma pilni un pateicīgi par viņa atbalstu. Jums ir taisnība arī runājot par ciešāku attiecību nepieciešamību starp kristiešiem un musulmaņiem. No mūsu puses kristiešus Jēzus Kristus ir aicinājis sniegt palīdzību ikvienam un mīlēt savus tuvākos kā sevi pašu.
Jeruzalemē baznīcas ir uzturējušas labas attiecības ar mūsu musulmaņu brāļiem un māsām vairāk nekā tūkstoš gadus. Es regulāri tiekos ar musulmaņu vadītājiem no Svētās zemes un visas pasaules. Es esmu īpaši pateicīgs par draudzību ar Viņa Majestāti Jordānijas karali Abdullu, kurš kā kristiešu un musulmaņu svētvietu glabātājs Svētajā zemē ir nenogurstošs savos centienos aizsargāt kristiešus šeit un visā Tuvajos Austrumos. Es domāju, ka mēs bez iedomības varam mācīt pasaulei, kā veidot labas attiecības starp musulmaņiem un kristiešiem.
– Kā jūs vērtējat kristiešu situāciju Kazahstānā uz masu protestu, nemieru un radikālā noskaņojuma pieauguma fona šajā valstī?
– Situācija Kazahstānā mūs visus ļoti satrauc. Jēzus Kristus mācīja Savus sekotājus lūgt un strādāt par mieru Jeruzalemē. Mēs aicinām kristiešus visā pasaulē lūgt par mieru Kazahstānā un aicinām mūsu brāļus un māsas Kazahstānā darīt visu iespējamo, lai panāktu mieru un izlīgumu šajā valstī.
– Pirms trim gadiem jūs ierosinājāt sasaukt pareizticīgo baznīcu vadītāju sanāksmi par jautājumu par šķelšanās pārvarēšanu, ko izraisīja “Ukrainas pareizticīgās baznīcas” autokefālijas Tomos izdošana. Vai šāds problēmas risināšanas veids joprojām ir iespējams? Kā jūs vērtējat, cik lielā mērā šķelšanās šobrīd ir sasniegusi?
– Tikai daži jautājumi pēc svarīguma ir salīdzināmi ar Baznīcas vienotības jautājumu. Dažas stundas pirms aizturēšanas Jēzus Kristus lūdza šeit Ģetzemanes dārzā Jeruzālemē. Šajās dārgajās minūtēs Viņš lūdza par saviem mācekļiem, par Baznīcu un visiem saviem sekotājiem. Pāri visam būt vienam.
2019. gadā man bija tas gods saņemt no Viņa Svētības patriarha Kirila rokām Patriarha Aleksija II balvu par maniem centieniem stiprināt pareizticīgo tautu vienotību. Tad es teicu, ka pat saliedētākās ģimenes piedzīvo pārbaudījumu un konfliktu laikus. Tāpat kā agrīnā Baznīca, arī mūsu pareizticīgo baznīcas ir svētītas ar patriarhu, arhibīskapu un bīskapu klātbūtni, no kuriem katrs dzīvo kopā ar Baznīcu un ir apņēmības pilns dzīvot taisnīgu dzīvi un vadīt citus dažādās kopienās un grūtos laikos. Nav brīnums, ka rodas konflikti.
Es jau sen esmu ticējis, ka komunikācija nodrošina labāko risinājumu mūsu lielākajām problēmām. Pareizticīgajās baznīcās ir ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu satikties savā starpā kristīgās mīlestības un brālības garā un apspriestu jautājumus, kas mūs pārāk viegli šķeļ. Dzīvojot viesmīlīgi un daloties ar visu, kas mums ir, mēs aicinām Svēto Garu mūs vienot. Biju ļoti sajūsmā par līderu vēlmi satikties, un ar nepacietību gaidu jaunas iespējas dalīties ar viņiem savās domās nākamajos mēnešos.
– Par gaidāmo patriarha Kirila un pāvesta Franciska tikšanos: kādi jautājumi, jūsuprāt, tajā būtu jāceļ?
– Priecājos, ka patriarhs Kirils tiekas ar pāvestu. No savas pieredzes varu teikt, ka tikšanās ar pāvestu Francisku vienmēr ir liels prieks. Viņš ir iedvesmojošs vadītājs un uzticīgs draugs daudziem no mums visā pasaulē. Viņš ir arī spilgts piemērs patiesai kristīgai vadībai daudzveidīgajā un sašķeltajā pasaulē. Es lūgšu, lai viņu tikšanās būtu svētīta un tās diskusijas būtu auglīgas. Un mēs esam arī sajūsmā par patriarha Kirila Ziemassvētku vēstījuma vārdiem, kas noteikti atkal tiks dzirdēti viņa dažādajās sanāksmēs, ka viņš atbalsta mūs problēmās, ar kurām mēs saskaramies.
– Koronavīrusa laikmets vakcinācijas jautājumā sabiedrību ir sadalījis divās daļās. Kā jūs no Baznīcas viedokļa vērtētu to vakcinācijas pretinieku rīcību, kuri atraduši sekotājus un neatlaidīgi vada masu aģitāciju?
– Pirmkārt, mans darbs ir mīlēt cilvēkus, nevis viņus tiesāt. Otrkārt, ņemot vērā jūsu iepriekšējos jautājumus, ir ļoti svarīgi, lai mēs nopietni uztveram cilvēku personiskās brīvības. Treškārt, es, tāpat kā daudzi citi kristiešu vadītāji visā pasaulē, priecājos vakcinēties pret koronavīrusu. Vakcīna ir atbilde uz mūsu lūgšanām, un es pateicos Dievam par šo glābjošo tehnoloģiju. Tas pasargā cilvēkus no nāves un smagām slimībām, samazina iespējamību inficēt citus. Īsāk sakot, vakcinācija ir ļoti praktisks veids, kā parādīt mīlestību pret tuvāko.
– Vai dievkalpojumu var veikt pandēmijas laikā, un kāds, jūsuprāt, būs šogad? Kā kristīgā pasaule svinēs Lieldienas?
– Koronavīrusa pandēmija ir mainījusi daudzas lietas mūsu pasaulē. Svētajā zemē mēs sērojam par pielūdzēju trūkumu. Mūsu svētais pienākums ir sveikt šajās svētvietās cilvēkus no visas pasaules. Šogad ceram sagaidīt vairāk svētceļnieku, taču joprojām saprotam, ka kopējais viesu skaits, iespējams, paliks salīdzinoši pieticīgs.
Es aicinu ikvienu atcerēties, ka dievkalpojums var notikt jebkur. Mēs varam veikt tik daudz ceļojumu: fiziski, garīgi, ārzemēs un savā kopienā. Ir daudzas vietas, kur mēs varam doties, un dažādas pieredzes, kuras mēs varam iegūt, lai tuvotos Kristum. Lieldienās mēs svinam Kristus augšāmcelšanos, bet Vasarsvētkos apliecinām, ka Viņš ir klātesošs visur, kur ir draudzes kopiena, ar Svētā Gara spēku.
Tāpēc es aicinu visus savus brāļus un māsas visā pasaulē meklēt svētvietas savās kopienās; pārvērst savas pilsētas un baznīcas par pielūgsmes vietu un vēlreiz piedzīvot bezgalīgo, bezgalīgo Dieva mīlestību, kas kļūst par mūsējo Lieldienās. Ja mēs to varam sasniegt, es ticu, ka Svētais Gars pievienos Jēzu Kristu mūsu dzīvei un mūsu kopienām jaunā veidā.
Tulkojums: P. Gramatikov
Avots: laikraksts Izvestija
