[Atjaunināts: 17. gada 2022. februārī] Divas no trim galvenajām Eiropas Savienības iestādēm tagad pārvalda sievietes! 18. janvārī Roberta Metsola tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta prezidenti līdz 2024. gadam. Metsola ir Eiropas Parlamenta deputāte no Maltas kopš 2013. gada, un viņa pieder Eiropas Tautas partijai (EPP). Šī nominācija padara viņu par trešo sievieti vēsturē, kas ieņem šo amatu aiz Simonas Veila (1979-1982) un Nikolas Fonteinas (1999-2002), kā arī visu laiku jaunāko Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju (43 gadus jauna).
Pirmajā namam adresētajā runā Metsola uzsvēra milzīgo atbildību godināt Deivida Sasoli mantojumu, cīnīties par spēcīgāku. Eiropa in “kopīgās vērtības – demokrātija, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, tiesiskums un pamattiesības".
Turklāt Metsolas runu augstu novērtēja viņas pro-Eiropas savienības izjūta un viņas vēlme likt cilvēkiem noticēt Eiropas projektam. "Mums ir jācīnās pret anti-ES naratīvu, kas pieņemas spēkā tik viegli un tik ātri.”, sacīja Metsola, pievēršot uzmanību dezinformācijas graujošajai ietekmei Eiropas sabiedrībā.
Metsola uzvarēja vēlēšanās pirmajā vēlēšanu kārtā, un to atbalstīja trīs galvenās Eiropas politiskās grupas: Eiropas Tautas partija, Sociālisti un demokrāti un liberāļu partija Atjaunot Eiropu.
Kopumā Metsola saņēma 458 no 690 nodotajām balsīm, pretī divas citas pretinieces (arī sievietes): Alise Kuhnke (101 balss) un Sira Rego (57 balsis), attiecīgi par Zaļo partiju un GUE/NGL.
Sievietes pie varas ar ES atbalstu
Vēstures gaitā varējām skaidri apgalvot, ka institūciju vai valstu galvenās funkcijas ieņēma vīrieši. Pat ar cīņu par sieviešu tiesībām 20. gadsimta sākumā sievietes augstākajos amatos bija izņēmums līdz iepriekšējai desmitgadei. Dzimumu līdztiesība ir cilvēktiesības, un tāpēc Eiropas iestādēm tās ir jāaizsargā un labi jāizmanto. Ir svarīgi uzsvērt, ka ES ir svarīgs sieviešu sabiedrotais cīņā par dzimumu līdztiesību. ES ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību Eiropas iestādēs un dalībvalstīs. Katru dienu Eiropas tiesību akti pozitīvi ietekmē sieviešu ikdienas dzīvi darba apstākļu, sociālās politikas vai drošības jautājumos.
Lai risinātu jautājumu par sieviešu trūkumu augstākajos amatos, ES uzskatīja, ka ir jāiejaucas, lai radītu godīgus noteikumus, kas pieļauj redzamu dzimumu līdztiesību. Tādējādi 2019. gada janvārī pieņemtajā ziņojumā Parlaments aicināja Eiropas politiskās partijas nodrošināt, lai devītajā parlamenta sasaukumā Eiropas Parlamenta pārvaldīšanas struktūrās tiktu izvirzītas gan sievietes, gan vīrieši. Rezultātā par EP deputātiem tika izvirzīts 41% sieviešu – lielākais sieviešu īpatsvars Eiropas Parlamenta vēsturē!
Tomēr sievietes Eiropas iestādēs ir nepietiekami pārstāvētas. Mēs varējām redzēt dažus panākumus, pirmo reizi nominējot sieviešu kategorijām Eiropas Komisijas prezidentūra (Ursula von der Leyen) un vadīt Eiropas Centrālo banku (Kristīna Lagarda), tomēr ir vēl vairāk iespēju, lai panāktu pilnīgu dzimumu līdztiesību Eiropas iestādēs.
Rezumējot, Robertas Metsolas nominācija ir smaga darba, apņēmības un Eiropas likumdošanas labas ietekmes apvienojums, lai uz skatuves celtu spožas sievietes.
Kas ir jaunā EP sievietes viceprezidentes?
Ņemot vērā Eiropas institūciju dzimumu līdztiesības pieeju, pieaug arī sieviešu pārstāvība augsta līmeņa amatos Eiropas Parlamentā. Piemēram, pašreizējā parlamenta sasaukuma pirmajā pusē astoņas no 14 priekšsēdētāja vietniekiem bija sievietes (kas veido 57% no kopējā viceprezidentu skaita). Pašreizējā parlamenta sasaukuma otrajā pusē (kas sācies ar Robertas Mertsolas ievēlēšanu par EP prezidenti) tika saglabāts Eiropas Parlamenta viceprezidentu sieviešu skaits, kas nozīmē astoņas no 14 ievēlētajām viceprezidentēm. prezidentes ir sievietes.
Attiecībā uz politiskajām grupām puse no ievēlētajām viceprezidentēm sievietēm ir no Sociālisti & Demokrātu grupa, divas sievietes no liberāļiem Atjaunot Eiropu, viena sieviete no Eiropas Tautas partijas un viena sieviete no Zaļajiem. Zemāk jūs varat redzēt īsu prezentāciju no jaunajām Eiropas Parlamenta viceprezidentēm sievietēm.
Tomēr, ja skatāmies kopumā EP birojs, ir prezidente, kas ir sieviete, un tad pašlaik ir 8 viceprezidenti un 3 kvestori, kas ir sievietes. Kopā ar prezidentu tad Eiropas Parlamenta Prezidijā ir 12 sievietes. Tas veido 60% sieviešu no kopējā biroja sastāva (20 locekļi).
Pina Picierno (S&D)
Viņa ir Itālijas politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte strādā kopš 2014. gada un bija otrā visvairāk balsojušā viceprezidente balsojumā. Viņa strādā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā.
Eva Kopasča (EPP)
Eva ir poļu politiķe, kura ir Eiropas Parlamenta deputāte un viceprezidente kopš 2019. gada. Viņa tika atkārtoti ievēlēta uz otro termiņu viceprezidentes amatā 18. gada 2022. janvārī. Viņa bija Seima maršale (pīķa virsotne). Polijas apakšpalāta) un Polijas premjerministrs.
Eva Kaili (S&D)
Eva ir grieķu politiķe un TV ziņu vadītāja. Viņa ir Eiropas Parlamentā kopš 2014. gada kā EP deputāte. Viņa pirmo reizi ieņem Eiropas Parlamenta viceprezidentu un ir pirmā grieķiete, kas ieņem šo amatu kopš 2014. gada. Viņa ir strādājusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE), Ekonomikas un ekonomikas komitejā. Monetāro lietu (ECON) un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL).
Evelīna Regnere (S&D)
Evelīna ir austriešu juriste un politiķe un Eiropas Parlamenta deputāte no 2009. gada. Viņa ir Ekonomikas un monetārās komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, delegācijas attiecībām ar Brazīlijas Federatīvo Republiku delegācijas locekle. Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai. Kamēr viņa bija Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja, Regnere sacīja: “21. gadsimtā nevar būt atkarīgs no dzimuma, kā cilvēki dzīvo un mīl. Eiropas Parlamentam arī turpmāk ir jābūt sieviešu un cilvēktiesību aizsardzības garantam.
Katarina Barley (S&D)
Katarina ir vācu juriste un politiķe, kas ir Eiropas Parlamenta locekle un viceprezidente kopš 2019. gada. Viņa strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetārajā komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. lietas. Turklāt viņa pievērš uzmanību konferences par Eiropas nākotni norisēm. Viņa tika atkārtoti ievēlēta uz otro termiņu viceprezidentes amatā 18. gada 2022. janvārī.
Dita Šaranzova (RE)
Dita ir čehu politiķe un diplomāte. Viņa ir Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2014. gada un Eiropas Parlamenta viceprezidente kopš 2019. gada, un 18. gada 2022. janvārī tika atkārtoti ievēlēta uz otro termiņu viceprezidentes amatā. Viņa strādā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Īpašajā Mākslīgā intelekta komitejā digitālajā laikmetā.
Nikola Beer (RE)
Nikola ir vācu juriste un politiķe, kas ir Eiropas Parlamenta deputāte un viceprezidente kopš 2019. gada. Viņa pievienojās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un ir aktīvi piedalījusies pēc konferences par nākotni. Eiropā.
Heidija Hautala (zaļie)
Heidi ir Somijas politiķe un Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2014. gada. No visiem iepriekš minētajiem vārdiem viņa ir vispieredzējušākā sieviete, kura ir 5. termiņa EP deputātes amatā (viņa bija EP deputāte no 1995. gada līdz 2003. gadam un no 2009. gada līdz 2011. gadam). Kopš 3. gada viņa ir trešo reizi pēc kārtas priekšsēdētāja vietnieces amatā. Viņa ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas un apakškomitejas locekle. Cilvēktiesībasun Juridiskajā komitejā (JURI). Galvenās tēmas viņas darbā ir cilvēktiesības, atvērtība, globālais taisnīgums un videi atbildīga likumdošana.
