Diemžēl pēdējo mēnešu prognozes ir piepildījušās. Eiropa ne tikai visstingrākajā veidā, bet arī darbos nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Pēdējās dienās Eiropa aizsardzības jomā ir pārgājusi no rikšanas uz sprintu. Putins gribēja vājināt NATO un šķelt Eiropa. Tomēr viņš panāk tieši pretējo tam, ko bija iecerējis. Laiks, kad Eiropa sevi apliecināja tikai kā ekonomikas gigantu, ir beidzies. Mūsu kontinents atrodas vēsturiskā pagrieziena punktā.
Eiropa nekad nav bijusi tik vienota. Līdz ar bezprecedenta finanšu sankciju paketi Krievijas banku līdzekļi ir iesaldēti, lai iztukšotu Putina kara mašīnu. Visa Eiropas gaisa telpa ir slēgta visām Krievijas lidmašīnām, tostarp oligarhu privātajām lidmašīnām. Lai apturētu dezinformāciju, aizliegti Krievijas propagandas kanāli Russia Today un Sputnik. Pirmo reizi vēsturē ES finansēs militāro aprīkojumu, ko dalībvalstis piegādās Ukrainai pusmiljarda eiro apmērā. Vācija veikusi vēsturisku apgriezienu, paziņojot, ka aizsardzībā ieguldīs 100 miljardus eiro un aizsardzībai tiks novirzīti 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to gadiem ilgi ir prasījusi NATO. Cauruļvada Nordstream 2 darbība ir apturēta. Ukrainai piešķirta Eiropas ārkārtas palīdzības pakete 1.2 miljardu eiro vērtībā. Lēmums par pagaidu aizsardzības piedāvāšanu Ukrainas bēgļiem tiks pieņemts šonedēļ.
Eiropa darbojas kā viens vesels, kamēr Krievija kļūst par starptautiskās sabiedrības pariju. Un Eiropa turpinās pastāvēt stingri. Jebkura turpmāka Krievijas militāra agresija pret Ukrainu radīs turpmākas sekas un lielas izmaksas. Krievija ir iebrukusi Ukrainā, bet Eiropai Krievija ir pie rīkles finansiāli. Deeskalācija var notikt tikai tad, ja Krievija izvedīs savu karaspēku no Ukrainas. Krievijai joprojām ir iespēja mainīt kursu. Jo ātrāk, jo labāk. Katra stunda, kad konflikts ievelkas, tiek nogalināts vairāk cilvēku. Deeskalācija ir absolūts priekšnoteikums šī konflikta izbeigšanai. Tajā pašā laikā mums tagad ir jāuzdrošinās domāt uz priekšu un nepalaist garām šo iespēju īstenot savu stratēģisko autonomiju Eiropā aizsardzības un energoapgādes jomā. Neviens nezina, uz ko Putins galu galā ir spējīgs. Eiropa 40% gāzes piegādes ir atkarīga no Krievijas. Drastiski atbildes pasākumi nav iedomājami. Krīzes dēļ tagad tiek izdarīts spiediens, lai panāktu progresu Eiropas neatkarības palielināšanā stratēģiskajās nozarēs.
Griba ir tur. Putinam par nožēlu, rezultāts ir nevis sašķelta, bet gan vienota Eiropa un nevis vājāka, bet stiprāka NATO. Vai ES vienmēr nav progresējusi tieši krīzes laikā? Šī ir iespēja atraisīt vadību un stiprināt mūsu Eiropas veidošanu, nepalaidīsim garām šo iespēju rakstīt vēsturi.
