Kopš pasaules acis ir pievērstas konfliktam Ukrainā, ir grūti runāt par reliģijas brīvību.
Pirmkārt, COVID un pēc tam karš ir slēpis nelielas, bet ne mazāk nopietnas traģēdijas, kas tiek iemūžinātas pārējā pasaulē, ciešanas, kuras joprojām tiek piedzīvotas uz vājāko rēķina.
Uz brīdi mēs sapratām, kāds ir reliģijas brīvības stāvoklis, kad pagājušajā vasarā NATO karaspēks atkāpās no Afganistānas, un pēkšņi mēs atkal iegrimām tumšajā segregācijas un diskriminācijas laikā. Vajāšanas laiks pret tiem, kuru vienīgā vaina ir tā, ka viņi tic savam Dievam vai savas būtības dēļ.
Mēs sapratām, ka atsevišķās pasaules daļās būt sievietei vai kristietim joprojām ir vaina. Šis, piemēram, ir stāsts par Zabi*, kura stāstu mums pastāstīja NVO Open doors, stāsts par jaunu Afganistānas kristieti, kura aizbēga pēc talibu sagrābšanas.
Zabi ir bēglis, kuram pēc talibu pārņemšanas bija jābēg no Afganistānas. Viņa ir viena, vēl diezgan jauna un labi izglītota. Viņa aktīvi darbojās cilvēktiesību jomā un tāpēc bija Taliban mērķis.
Taču būt par aktīvisti un cīnīties par saviem ideāliem nav vienīgā Zabi vaina. Zabi ir daudz grēku, tostarp tas, ka viņš ir dzimis sieviete un kristietis.
Talibi jau zina, kas viņa ir un ko viņa dara, jo jau pirms pieciem gadiem viņi nogalināja viņas tēvu viņa ticības dēļ, tikai pēc tam, kad bija viņu spīdzinājuši vairākus mēnešus. Un diemžēl Zabi traģēdijas ar to nebeidzas.
Tikai pirms diviem gadiem pazuda arī viņas brālis. Tāpat kā Zabi, viņš bija ticīgs. Mēs nezinām, vai viņai ir citi brāļi un māsas, bet Zabi māte joprojām ir dzīva. Viņa nav kristiete.
Stāsts par Zabi nav vienīgais. Ir daudzi citi stāsti, ļoti līdzīgi, stāsti, kas tiek zaudēti modernitātes ātrumā un pasaulē, kur prioritātes ir tās, kas nonāk pirmajā lapā. Tātad, tie ir tieši šie stāsti, kuriem nav iespējams zināt epilogu.
Mēs zinām, piemēram, ka daudzi no šiem bēgļiem pēc Kabulas sagrābšanas aizbēga uz Pakistānu cerībā uz labāku nākotni. Un tieši šeit viņi atradās, ja ne ellē, tad šķīstītavā. Pat Pakistānā vajātajiem kristiešiem nav miera.
Ar starpgrupu mums izdevās pievērst Eiropas iestāžu uzmanību zaimošanas apkarošanas likumam, kas katru dienu prasa upurus šajā pasaules daļā. Pateicoties mūsu rīcībai, mēs astoņus gadus esam spējuši izglābt pāri Šafkatu Emanuelu un Šaguftu Kausaru cietumā, pie kura vienīgā vaina ir kristieši.
Bet ar to nepietiek. Starpgrupa katru dienu saņem ziņojumus, tostarp Shahzad Masih ziņojumus, par kuru starpgrupa ir veikusi vairākus pasākumus, lai mēģinātu panākt rezolūciju Parlamenta plenārsesijas darba kārtībā.
Stāstam par Shahzad Masih Intergroup uzmanību pievērsa NVO Eiropas Tiesiskuma un tiesību centrs. Šahzads ir 22 gadus vecs jauns kristietis, kurš piecus gadus atrodas Pakistānas cietumos un tiek apsūdzēts par zaimošanu.
2017. gadā, atrodoties darbā – notikumu brīdī Šahzads strādāja slimnīcā par sētnieku – Šahzads sastrīdējās ar kādu no saviem kolēģiem musulmaņiem. Neilgi pēc strīda situācija saasinājās, un Šahzads tika arestēts.
Kopš tā brīža arī kļuva neiespējami noteikt datumu uzklausīšanai. Uzklausīšana, kas joprojām tiek atlikta līdz šai dienai.
Ir vairāki iemesli, kāpēc ir grūti vērst Eiropas iestāžu uzmanību uz šo lietu un noturēt lietas izskatīšanu Pakistānas tiesās.
Pirmkārt, pat pirms nesenajiem notikumiem Pakistānā situācija saistībā ar zaimošanas likumiem bija sarežģīta. Pati Pakistānas administrācija faktiski ir ķīlniece radikalizētiem iedzīvotāju segmentiem, kuri dedzīgi aizstāv likumus pret zaimošanu un tāpēc baidās, ka, atbrīvojot iespējamo zaimošanas likumpārkāpēju, izcelsies protesti.
Eiropas līmenī starpgrupa dara visu iespējamo, lai turpinātu ar reliģiju saistītas cīņas. Tomēr tas bieži sastopas ar relatīvistisku kultūru. Kultūra, kas caurstrāvo Eiropas institūciju un vēlas visas diskusijas par reliģiju novirzīt tikai uz privātu lietu, neapzinoties, ka, šādi rīkojoties, viņi pat nespēj noteikt skaidras robežas un robežas sarunām ar trešām valstīm.
"[Ir] kultūra, kas caurstrāvo Eiropas institūciju un vēlas visas diskusijas par reliģiju novirzīt tikai uz privātu lietu"
Karlo Fidanza - Eiropas Parlamenta deputāts
Tāpēc ir cerība, ka Eiropas institūcijas pēc iespējas ātrāk pamodīsies no šīm satricinājumiem un sāks šajās sarunās izjust visu savu politisko un ekonomisko svaru, lai nodrošinātu to cilvēku dzīvi, kuri vēlas dzīvot savās zemēs. un kuri joprojām raugās uz šo kontinentu ar cerībām, ir aizsargāti. ■
*Drošības apsvērumu dēļ aizsargāts īstais vārds
