Turcijas ārlietu ministra vietnieks: Turcija un Ukraina nav saņēmušas nepieciešamo atbalstu no ES
Viņš teica, ka mums ļoti rūpīgi jāizpēta iemesli, kāpēc Krievija sāka šo karu
Bulgārijas atteikšanās maksāt par gāzi rubļos un tai sekojošā dabasgāzes apturēšana mūsu valstij rada dažādas alternatīvas. Viņiem visiem šobrīd ir skaidrs, ka gāze ir, taču tās cena noteikti būs augstāka nekā iepriekš, vakar “Runā tagad” atzina enerģētikas ministrs Aleksandrs Ņikolovs. Viena no gāzes piegādes iespējām ir Turcija. Tas, vai mums izdosies kļūt par lielāko gāzes izplatītāju, ir atkarīgs no savienojuma ar mūsu dienvidu kaimiņu, kā šonedēļ Briselē pieprasīja vicepremjers Asens Vasiļevs.
Kādi ir Ankaras plāni un vai tā sagaida, ka valsts atjaunos attiecības ar Eiropas Savienību, sacīja Turcijas ārlietu ministra vietnieks Faruks Kaimakči:
Bulgārijas Nacionālā televīzija (BNT): Kaikamci kungs, mēs atrodamies birojā, kur arī Kemals Ataturks strādāja par militāro atašeju Bulgārijā. Viņš saka kaut ko tādu, ko mēs zināmā mērā varam saistīt ar forumu, kuru apmeklējāt Bulgārijā, un lasa: ja tiks izveidota Balkānu savienība, tā var pavērt ceļu uz Eiropas Savienības izveidi. Vai tas tev šodien izklausās aktuāli?
Interesanti, ka Ataturks ir viens no līderiem, kas pirmo reizi lietoja terminu Eiropas Savienība. Gads ir 1932. gads, un vieta ir Ankara, kur viņš sarunājas ar žurnālistiem no Balkānu valstīm. Tad viņš iedomājas aliansi, kurai ir savs parlaments un pat sava armija. Šobrīd varam teikt, ka Eiropas Savienība ir viens no veiksmīgākajiem apvienošanās piemēriem pasaulē. Esmu ārkārtīgi lepns, ka mums ir šī saruna Ataturka birojā, un vēlos piebilst, ka otrs, par ko viņš sapņo, ir miers mūsu valstī un miers pasaulē. Mūsdienās Turcijas diplomātija pieliek pūles, lai to paveiktu. Balkānu valstīm jākļūst par Eiropas Savienības daļu. Starp tiem ir Turcija, kuras dalība, manuprāt, ir nedaudz novēlota. Ja tas tā būtu bijis pirms 10-15 gadiem, daudzi konflikti un kari mūsdienās varētu būt novērsti. Tāpat kā Irākā un Sīrijā. Varbūt karš, ko Krievija sāka pret Ukrainu. Turcija ir svarīga Eiropas Savienībai gan drošības ziņā, gan NATO un ES attiecībās. Diemžēl mūsu dalība aizkavējas Kipras jautājuma dēļ, un tas kavē auglīgu NATO un ES sadarbību.
BNT: No Turcijas saņemta ziņa, ka valsts neatbalsta ideju par NATO spēku izvietošanu Melnajā jūrā, lai atturētu Krieviju, un aicina Bulgāriju un Rumāniju rīkoties atturīgi. Kas aiz tā slēpjas?
Šeit ir svarīgi: notiek karš un Turcijas vēlme pēc iespējas ātrāk pārtraukt uguni un panākt mieru. Protams, kā viens no svarīgiem NATO spēkiem mēs arī vēlamies, lai alianse būtu spēcīga. Tomēr ir svarīgi izvairīties no darbībām, kas padziļinātu konfliktu.
BNT: Kāda ir vissvarīgākā mācība, kas mums jāgūst no kara Ukrainā?
Mums ļoti rūpīgi jāizpēta iemesli, kāpēc Krievija sāka šo karu. Manuprāt, svarīgākās no tām ir Krievijas specifiskā politika. Bet man vissvarīgākā mācība ir tāda, ka mums ir jābūt vienprātīgiem attiecībā uz Eiropas aizsardzību un nodrošināšanu. Un, kad mēs par to runājam, jautājums par Turcijas dalību ES ir vēl svarīgāks. Atskatoties atpakaļ, Krima ir otrs jautājums, kurā NATO un Eiropas Savienībai nav izdevies būt izlēmīgākiem. Sasniegtā kontekstā. Šī neizlēmība ir viens no sliktajiem piemēriem. Neizlēmība ir viens no iemesliem, kāpēc tie, kas vēlas karot, jūtas drosmīgāki. Otra mācība ir tāda, ka tādas valstis kā Turcija un Ukraina, kas ir svarīgas gan Eiropas Savienības enerģētiskajai un ekonomiskajai drošībai, gan pat emigrantu spiediena ziņā, nav saņēmušas nepieciešamo atbalstu. Ja Ukraina būtu bijusi Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs, iespējams, šodien tam visam nebūtu liecinieki, un tie, kas uzsāka karu, nebūtu spējuši stāties pretī vienotai un vienotai Eiropai.
BNT: Kādas bija ziņas, ko dzirdējāt Sofijā? Manuprāt, svarīgākais šķiet tas, ka, runājot par Eiropas Savienību, mēs vairs nevaram runāt par Ukrainu.
Manuprāt, viens no tiem ir tas, ka dažas dalībvalstis savu valsts interešu vārdā nedrīkst bloķēt paplašināšanos. Divpusējie strīdi ir jāatrisina starp attiecīgajām valstīm, neskarot dalību ES. Tas neveicina to attīstību. Tas nenāk par labu arī Eiropas Savienībai. Tas mūs nekur nenovedīs.
BNT: Jūs taču runājat par Turcijas un Eiropas Savienības attiecību normalizāciju. Ko tu ar to domā?
Ja salīdzina situāciju pēdējos 4-5 mēnešus ar iepriekšējo, tad šobrīd Turcijas un Eiropas Savienības attiecības ir daudz dzīvākas. Eiropas Savienība redz Turcijas nozīmi un nozīmi ārpolitikā. Pēdējo 3 gadu laikā attiecības ir sastingušas un saspīlētas – gan dialoga, gan cīņas pret terorismu un emigrantu spiediena ziņā. Tagad, pēc Krievijas un Ukrainas kara, Turcijas svarīgā loma Eiropas drošībā atkal ir pamanāma un tiek apspriests vairāk. Otra darba kārtības tēma ir energoapgādes drošība. Turcija ir viena no četrām svarīgajām Eiropas Savienības enerģētikas saitēm. Viens no gāzes koridoriem iet caur mūsu valsti. Turcija gadiem ilgi runā par Vidusjūras atradņu iekļaušanu koridorā. Saspīlējuma laikā saistībā ar gāzes un naftas rezervēm Kipras tuvumā Turcija ir ierosinājusi organizēt Vidusjūras konferenci un uzsākt sadarbību, taču pirms diviem gadiem nekāds progress nav panākts. Tagad atkal tiek runāts par avotu dažādošanu un pieaugošo interesi par tiem, kas atrodas Vidusjūrā. Runājot par ekonomiku, jādomā par ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas, un to veicinās aktualizēta muitas līguma parakstīšana. Mēs esam viens no pieciem ES svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Turklāt, pieaugot Turcijas izredzēm dalībai ES, tas veicinās reformas valstī. Tas attiecas uz visām valstīm, kas ir dalības kandidātvalstis. Jaunāko aptauju rezultāti liecina, ka 79% Turcijas iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā, un 65% ir pārliecināti, ka varam izpildīt kritērijus. Tajā pašā laikā mēs sagaidām godīgu attieksmi.
BNT: Vai Turcija kļūs par jauno enerģijas lielvalsti Eiropā?
Mēs vienmēr esam teikuši, ka esam viena no galvenajām valstīm Eiropas energoapgādes drošībai. Pusotras stundas laikā ar lidmašīnu var sasniegt 70% no pasaules ogļūdeņraža rezervēm. Mēs esam enerģijas centrs. Diemžēl Kipras jautājuma dēļ mēs gadiem ilgi neesam spējuši panākt progresu sadarbībā enerģētikas jomā. Es domāju, ka caur mūsu valsti iet svarīgi gāzes koridori, un kad mums ir tāda iespēja, kad mūsu rokās ir šādi avoti, jo mēs grasāmies iegremdēt Vidusjūrā 8 miljardus eiro? Tas nemaz nav saprātīgi. Papildus ogļūdeņražu atradnēm mums jārunā par pāreju uz zaļo ekonomiku. Mēs esam priekšgalā arī atjaunojamo energoresursu ziņā. 54% no mūsu enerģijas ir atjaunojamie un pēc šī rādītāja esam piektajā vietā Eiropā. Mums ir nopietns potenciāls arī zaļās enerģijas ziņā.
