Preses brīvība ir pakļauta spiedienam ES un visā pasaulē. Uzziniet, kā Eiropas Parlaments atbalsta žurnālistu darbu.
Žurnālistika saskaras ar arvien vairāk izaicinājumu, jo tiek izmantoti jauni digitālie kanāli, lai izplatītu dezinformāciju arvien sašķeltākajā pasaulē. Lai gan Eiropa joprojām ir visdrošākais kontinents žurnālistiem un mediju brīvībai, dažās valstīs ir bijuši uzbrukumi un iebiedēšana, savukārt Krievijas karš pret Ukrainu situāciju pasliktina vēl vairāk.
Par godu Preses brīvības dienai 3. maijā EP deputāti rīkoja a plenārsēdes debates Strasbūrā, kur viņi pauda bažas par pieaugošajiem uzbrukumiem žurnālistiem un uzsvēra, ka brīva prese ir būtiska demokrātijas funkcionēšanai.
Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola īsā paziņojumā pirms debatēm sacīja: “Žurnālistiem nekad nevajadzētu izvēlēties starp patiesības atklāšanu vai palikšanu dzīviem. Viņiem nekad nevajadzētu spiest tērēt gadus un ietaupījumus, lai strīdētos pret kaitinošām tiesas prāvām... Spēcīgai demokrātijai ir vajadzīga spēcīga prese.
Eiropas Parlamenta loma brīvās preses aizsardzībā
Eiropas Parlaments vairākkārt ir iestājies par preses brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu ES un ārpus tās.
2021. gada novembrī Parlaments pieņēma a rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma stiprināšanu ES un aicināja jauni noteikumi, lai pasargātu žurnālistus no apklusināšanas. Deputāti atzīst, ka jaunā digitālā vide ir saasinājusi dezinformācijas izplatības problēmu.
Citā ziņojums tika pieņemts 2022. gada martā, Parlamenta īpašā komiteja ārvalstu iejaukšanās jautājumos ES mudināja ES izveidot kopīgu stratēģiju, lai cīnītos pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, un aicināja vairāk atbalstīt neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus, faktu pārbaudītājus un pētniekus.
27. gada 2022. aprīlī Eiropas Komisija paziņoja par priekšlikumu risināt ļaunprātīgu tiesvedību pret žurnālistiem un aktīvistiem un ir apņēmusies iesniegt a Eiropas mediju brīvības akts rudenī.
Nesen EP deputāti arī nosodīja pieaugošo kritisko balsu apspiešanu un uzbrukumus žurnālistiem Meksika, Polija un Krievija.
Uz 3 maijā 2022, Parlaments uzsāka Dafnes Karuanas Galicijas žurnālistikas balvas otro izdevumu2017. gadā sprādzienā nogalinātā Maltas žurnālista piemiņai, lai apbalvotu izcilu žurnālistiku, kas atspoguļo ES vērtības. Aprīlī tā paziņoja a jauna stipendiju shēma un apmācības programmas jaunajiem žurnālistiem, paredzēts sākt līdz gada beigām.
Vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir nostiprināti ES Pamattiesību harta, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Žurnālistikas izaicinājumi Eiropā
Situācija lielākajā daļā ES valstu ir laba, tomēr a rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu brīvību 2020 Deputāti pauda bažas par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu stāvokli dažās ES valstīs, uzsverot, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība, plurālisms, neatkarība un žurnālistu drošība ir būtiskas tiesības uz vārda un informācijas brīvību un ir būtiskas demokrātiskai mediju darbībai. ES.
Tomēr visā ES ir bijuši uzbrukumi žurnālistiem. Grieķu žurnālists Džordžs Karaivazs tika nošauts Atēnās 2021. gada aprīlī, bet nīderlandiešu pētnieciskais žurnālists Pīters R. de Vrīss tika nogalināts Amsterdamā 2021. gada jūlijā.
Karš Ukrainā ir bijis nāvējošs arī žurnālistiem. ANO dati no maija sākuma liecina, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī tika nogalināti septiņi žurnālisti.
