Bulgārija joprojām neizpilda divus no eiro ieviešanas nosacījumiem. Tas skaidri izriet no Eiropas Komisijas (EK) 2022. gada konverģences ziņojuma.
Ziņojumā novērtēts katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts sasniegtais progress ceļā uz Vecā kontinenta vienoto valūtu. Tas arī veido vērtējumu ES Padomes lēmumam, ar kuru atsevišķas valstis var ieviest eiro.
Četri galvenie kritēriji ietver cenu stabilitāti, kas saistīta ar inflāciju, valsts finanšu stāvokli saistībā ar deficītu un parādu, valūtas kursa stabilitāti un ilgtermiņa procentu likmes.
Pēc EK domām, Bulgārija joprojām neatbilst eiro un cenu stabilitātes un inflācijas līmeņa likumdošanas pieņemšanas kritērijiem.
Sofija izpilda nosacījumus, kas saistīti ar valsts finanšu stāvokli, valūtas kursiem un ilgtermiņa procentu likmēm.
Arī Zviedrija cieš neveiksmi divos virzienos. Sagaidāms, ka Stokholmā būs arī progress tiesību aktu, kā arī valūtas kursu jomā.
Pārējās Eiropas valstis, kas neietilpst eirozonā – Polija, Rumānija, Ungārija un Čehija – neatbilst vairāk par obligātajiem kritērijiem.
Vienīgā valsts, kas ir ES dalībvalsts, bet neizmanto vienoto Eiropas valūtu, ir Dānija. Tomēr tai ir piemērots izņēmums Pievienošanās līgumā, kas tai ļauj neieviest eiro.
Visām ES dalībvalstīm ir pienākums ieviest Eiropas valūtu, tiklīdz tās ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus. Katras valsts ziņā ir tuvoties eirozonai, un neviens no tiem nav ierobežots laikā.
Eiropas Komisija norāda, ka Horvātija, kas pēdējo reizi pievienojās ES 2013. gadā, ir pilnībā gatava ieviest eiro 1. gada 2023. janvārī. Pirms dažām dienām Zagrebas parlaments pieņēma likumu par eiro ieviešanu nākamā gada sākumā. Horvātija iesniedza pieteikumu dalībai eirozonā 2019. gada vasarā, gadu pēc Bulgārijas.
Pirms nedēļas Bulgārijas valdība pieņēma eiro ieviešanas plānu Bulgārijā, un termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam tas bija jānosaka, bija 1. gada 2024. janvāris. Galvenā tā daļa bija saistīta ar izmaiņu veikšanu likumos, kas paredz, ka tas notiks. pielāgoties EK noteiktajiem standartiem.
Lai gan lēmumu pieņēma Ministru padome, pret to balsoja BSP un “Ir tāda tauta” ministri. Savu rīcību viņi pamatoja ar vienotās valūtas ieviešanas iespējamo seku ekonomiskās analīzes trūkumu, kā arī diskusiju trūkumu koalīcijas dalībnieku starpā.
Dienu pēc lēmuma pieņemšanas prokrieviskās partijas "Vazrazhdane", kas iestājas par Bulgārijas izstāšanos no NATO un ES, līderis Kostadins Kostadinovs paziņoja, ka partija sāk konsultācijas, lai rosinātu nacionālo referendumu par vai pret eiro ieviešanu. Pašu lēmumu Kostadinovs raksturoja kā "kārtējo nacionālo nodevību" no Kirila Petkova kabineta puses.
Pret lēmumu ir bijušais pagaidu premjerministrs un jaunizveidotās partijas Bulgārijas augšupeja līderis Stefans Janevs. Viņš raksturoja situāciju kā "Bulgārijas valsts suverenitātes pēdējās paliekas slēgšanu".
