Eiropas Parlamenta Vēsturiskās piemiņas grupas deputāti vērsās pie Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašpārvaldes ar lūgumu saglabāt pieminekli “Latvijas brīvības strops”, kas veltīts leģionā iesauktajiem un ieslodzītajiem latviešu karavīriem. Zedelgemas karagūstekņu nometne pēc Otrā pasaules kara.
“Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka jārīkojas steidzami. Tāpēc aicināju kolēģus, ar kuriem strādājam EP Vēsturiskās atmiņas grupā, sazināties ar Zedelgemas mēru un deputātiem, skaidrojot viņiem šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesos apgalvojumus un aicinot to paturēt,” skaidroja. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
Pēc deputātes teiktā, priekšlikums par pieminekļa nojaukšanu parādījās nesen un tika publicēts vairākos Beļģijas medijos. Tajā ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā demontētu memoriālu.
Tas pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem “slavina nacistu kolaborantus”. Spiediena rezultātā Zedelgemas pašpārvalde nolēma pārdēvēt Brīvības laukumu, uz kura atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksni.
“Skaidrs, ka vietējiem politiķiem ne tikai trūkst izpratnes par vēstures faktiem, bet arī viņi ir pakļauti “spiedienam no malas”.
Tāpēc vēstulē skaidrojam, ka latviešu leģionāri tika mobilizēti nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos pret viņu gribu un ir starptautiski atzīts, ka latviešu leģionam nav nekāda sakara ar nacistu noziegumiem pret cilvēci. Tāpat uzsveram, ka tieši padomju propaganda radīja nepatiesu priekšstatu, ka mūsu leģionāri pielīdzināmi nacistiem, un šo dezinformāciju joprojām aktīvi izplata Krievija, lai nomelnotu Latviju,” piebilda deputāts.
Vaiderei nosūtīto vēstuli parakstījuši dažādu ES valstu un politisko grupu deputāti, un viņa cer, ka deputāti Zedelgemā uzklausīs argumentus un saglabās pieminekli, jo “šī memoriāla iznīcināšana tiks vērsta pret visiem, kas cīnījās. Otrajā pasaules karā ne pēc vēlēšanās.
Pieminekli 12,000 2018 latviešu karagūstekņiem “Latvijas brīvības strops” XNUMX. gadā Zedelgemē atklāja pilsētas mēre Annika Vermeulena, toreizējā Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Ruse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors, tēlnieks Kristaps Gulbis skaidroja, ka bites, kas radīja stropu, ir miermīlīgas – nevienam neuzbrūk, bet sargā savu stropu un brīvību.
Atjaunotais Latvijas Okupācijas muzejs un tā piebūve "Nākotnes nams" tika nodoti ekspluatācijā 2020.gada vasarā, informēja "Valsts nekustamie īpašumi" (VNI) valdes locekle Kitija Gruškeviča.
Viņa atgādināja, ka jau vairāk nekā desmit gadus bija šķēršļi šī rekonstrukcijas projekta īstenošanai, taču pērn, pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VNĪ pūlēm, projekts beidzot virzījās uz priekšu.
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs piebilda, ka muzejs pagaidu telpās atradās jau septiņus gadus, un tas ir pārāk ilgs periods.
Nollendorfs arī uzsvēra, ka atjaunotajās un pārbūvētajās muzeja telpās atrodas gan pastāvīgā ekspozīcija, gan muzeja krājumi – rakstiskās un video liecības. Ir pieejamas arī modernas mācību telpas un konferenču telpas.
Kopumā Kultūras ministrija no valsts budžeta Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijai un padomju okupācijas upuru piemiņai veltītā piemiņas kompleksa izveidei piesaistīja 8.9 miljonus eiro.
