Eiropas ambīcijas attiecībā uz aprites ekonomiku prasa savlaicīgu kvalitatīvu otrreizēji pārstrādātu izejvielu piegādi ražotājiem. Tomēr saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) novērtējumu no astoņiem visizplatītākajiem pārstrādājamajiem materiāliem labi funkcionējoši otrreizējie tirgi ir tikai alumīnijam, papīram un stiklam. Standartizācijas trūkums un konkurence ar jauniem materiāliem ir viens no izaicinājumiem citiem tirgiem, piemēram, koka un tekstilizstrādājumiem.
EVA ziņojums "Eiropas otrreizējo izejvielu tirgu izpēte' piedāvā komplektu kritērijus, lai analizētu tirgu darbību otrreizējām, otrreizējām izejvielām. Pārstrādāto izejvielu tirgu uzlabošana ir būtiska, lai ES izveidotu aprites ekonomiku, samazinātu vajadzību iegūt dabas resursus un izvairītos no ar to saistītās ietekmes uz vidi.
Vērtēšanas kritēriju piemērošana uz astoņi kopīgi otrreizējo materiālu tirgiEVA ziņojumā secināts, ka tikai trīs no tiem — alumīnijs, papīrs un stikls - darbojas labi. Šie tirgi sniedz ticamu un nepārtrauktu informāciju tirgus ieinteresētajām personām, tie ir starptautiski un atvērti, un pārstrādātajiem materiāliem ir ievērojama tirgus daļa salīdzinājumā ar primārajiem materiāliem, norādīts EVA ziņojumā.
Pieci otrreizējo izejvielu tirgi, kas nedarbojas labi, ietver koksne, plastmasa, bioatkritumi, agregāti no būvniecības un nojaukšanas atkritumi un tekstilizstrādājumi. Saskaņā ar EEZ analīzi galvenās problēmas šajos tirgos ir to mazais izmērs salīdzinājumā ar primārajiem materiāliem, vājais pieprasījums un vienotu specifikāciju trūkums, kas samazina rūpnieciskai lietošanai paredzēto materiālu kvalitāti. Turklāt daži materiāli saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, konkurējošo pieprasījumu pēc enerģijas izmantošanas koksnes gadījumā.
Papildus tam, ka EVA ziņojumā ir atzīta vajadzība pēc vairāk informācijas, lai varētu pienācīgi uzraudzīt un novērtēt tirgu attīstību, iespējas pārvarēt tirgus šķēršļus par pārstrādātām izejvielām. Tie ietver stimulus izstrādāt produktus, kurus ir vieglāk pārstrādāt, otrreizējās pārstrādes mērķu nostiprināšanu, otrreizējās pārstrādes satura palielināšanu jaunos produktos, otrreizējās pārstrādes materiālu tehnisko standartu noteikšanu un nodokļu izmantošanu, lai izlīdzinātu cenu konkurenci ar primārajām izejvielām.
