Laikraksts New York Times iesūdz Eiropas Komisiju, jo līdz šim tās prezidente Urzula fon der Leiena nav publiskojusi īsziņas, kas Covid-19 pandēmijas laikā apmainītas ar Pfizer izpilddirektoru. Vakcīnu līgumi joprojām nav publiskoti
Kamēr pilsoniskā sabiedrība gandrīz divus gadus ir prasījusi publicēt visus starp Eiropas Komisiju un Pfizer parakstītos līgumus, lietu no jauna ierosinājis spēcīgais amerikāņu medijs The New York Times, kas iesniedzis sūdzību pret Eiropas Komisija par atteikšanos publicēt īsziņas, ar kurām apmainījās Pfizer izpilddirektors Alberts Burla un Eiropas Komisijas prezidents fon Der Leiens.
Amerikāņu mediji savu lēmumu iesūdzēt tiesā Eiropas Komisiju pamato ar to, ka tai ir pienākums publiskot šo apmaiņu, kurā būtu informācija par vakcīnu līgumiem, kas noslēgti starp ES un Pfizer.
Atgādinām, ka 2021. gada aprīlī New York Times publicēja rakstu, kurā tika ziņots, ka Komisijas prezidents un Pfizer izpilddirektors ir apmainījušies ar īsziņām saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi. Tas mudināja žurnālistu pieprasīt publisku piekļuvi īsziņām un citiem ar apmaiņu saistītiem dokumentiem. Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma darbības jomā ietilpst trīs dokumenti – e-pasts, vēstule un paziņojums presei, un tie visi tika publicēti. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, jo Komisija nebija konstatējusi nevienu SMS.
2022. gada janvārī ombuds kritizēja to, kā Komisija rīkojās ar pieprasījumu par publisku piekļuvi īsziņām. Pēc viņa izmeklēšanas izrādījās, ka Komisija tā vietā, lai pieprasītu veikt meklēšanu īsziņās, lūdza viņa biroju meklēt dokumentus, kas atbilst Komisijas iekšējās reģistrācijas kritērijiem (īsziņas pašlaik netiek uzskatītas par šiem kritērijiem). Viņa mudināja Komisiju “veikt rūpīgāku atbilstošu ziņojumu meklēšanu.
“Šī pieprasījuma par piekļuvi dokumentiem izskatīšana atstāj neveiksmīgu iespaidu, ka a
Eiropas institūcija, kas nav pretimnākoša svarīgos sabiedrības interešu jautājumos,”
29 jūnijā, EU Pārredzamības komisāre Vera Jourova atbildēja, ka ziņojumu meklēšana “nav devusi nekādus rezultātus”.
Pēc tam Eiropas ombuds asi kritizēja Eiropas Komisiju un uzskatīja, ka nevēlēšanās atrast šīs īsziņas ir sarkans karogs.
Eiropas Komisija neuzskata, ka SMS ir daļa no tās pārskatāmības pienākuma, un saka, ka tā arī nevar tās atgūt. Tādas pārraudzības struktūras kā Eiropas ombuds un Eiropas Revīzijas palāta jau ir nosodījušas necaurredzamību, ko Komisija turpina uzturēt. Tāpat arī Eiropas Parlaments.
Vakcīnas līguma dēka izraisījusi sašutumu Eiropa, daudzi politiķi aicina izmeklēt ārkārtīgi nepārskatāmu darījumu. Faktiski 16. decembrī septiņi zaļie deputāti pieteica karu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.
