18.8 C
Brisele
Sestdiena, maijs 11, 2024
CilvēktiesībasPirmā persona: noturības ceļojumi Ukrainā

Pirmā persona: noturības ceļojumi Ukrainā

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņas
Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņashttps://www.un.org
Apvienoto Nāciju ziņas — ANO ziņu dienestu izveidotie stāsti.

Manfreds Profazi, kurš atrodas Vīnē, Austrijā, ir apceļojis dažus Ukrainas reģionus, kurus visnopietnāk skāris vairāk nekā 13 mēnešus ilgs konflikts pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Viņš ir pastāstījis ANO ziņām, ko un kā ir redzējis izpostītajā valstī IOM ir nodrošinājis mierinājumu cilvēkiem, kas bija spiesti pamest savas mājas kauju un civilo teritoriju bombardēšanas dēļ.

“Šajās dienās ceļot Ukrainā nav viegli. Kad no 2012. līdz 2017. gadam strādāju par Starptautiskās Migrācijas organizācijas misijas vadītāju, bija iespējams lidot vai braukt ar kādu no modernajiem vilcieniem visā šīs plašās valsts garumā.

Tagad lidošana ir pilnīgi neiespējama, un ceļošana ar vilcienu joprojām ir pilna.

Mans ceļojums šonedēļ Ukrainā, no Odesas un Mikolajavas dienvidos, Dņipro austrumos, līdz galvaspilsētai Kijevai un atkal uz rietumiem uz Ļvovu, drošības apsvērumu dēļ notika pa autoceļiem.

Tas man deva pietiekami daudz laika pārdomāt miljoniem ukraiņu, kuri kopš kara sākuma ir izvēlējušies tos pašus ceļus, lai izvairītos no briesmām un posta.

Miljoniem cilvēku atrodas mainīgā stāvoklī, un viņi ir nonākuši starp pārvietošanos savā zemē vai sašķeltām ģimenēm. Daži paliek Ukrainā, jo nevar atļauties aizbraukt, daži tāpēc, ka aizbraukt vienkārši nav iespējams

© UNICEF/Zigfrīds Modola

Grupa, kurā galvenokārt ir sievietes un bērni, Kijevā ierodas 2022. gada aprīlī pēc evakuācijas no Mikolajavas pilsētas dienvidu daļā.

Vairāk nekā 8 miljoni ukraiņu ir pametuši valsti, vēl 5.3 miljoni ir iekšzemē pārvietoti. Daudzi cilvēki ir vairākas reizes pārvietoti. Daži ir ceļojuši uz ārzemēm, atgriezušies, apmetušies uz dzīvi un atkal aizbraukuši, mainoties frontes līnijai.

Šī dislokācijas sajūta ietekmē pat kopienas un cilvēkus, kas nav pārcēlušies uz citu vietu. Kopienas ir saspiestas, nemierīgas, izkaisītas. Bojājumi tādās vietās kā Mikolajava un neskaitāmās mazās pilsētiņas un ciemati, kuriem šonedēļ gāju cauri, rada rētas ainavā un emocijās.

Mikolaivs katru dienu tiek apšaudīts vairāk nekā 250 dienas. Smagi cietuši ūdensvadi. Braucot cauri pilsētai, mēs redzam cilvēkus, kas stāv rindā pēc dzeramā ūdens publiskajos sadales punktos, dažus no tiem izveidojusi IOM. 

Paceļas no drupām

Dzīves apstākļi ir ļoti smagi gan vietējiem, gan iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem. Un tomēr cilvēki paliek. Cilvēki atgriežas. Vairāk nekā 5.6 milj. Cilvēki pielāgojas dzīvei jaunās uzņēmējas kopienās un izmanto savas prasmes un pieredzi, lai palīdzētu atjaunot savu jauno māju.

Protams, pārbūve un rekonstrukcija kara vidū ir, maigi izsakoties, izaicinājums, taču visur, kur es devos, es redzēju jaunu infrastruktūru, kas paceļas no drupām. Ar lepnumu un pazemību varu teikt, ka lielu daļu no tā ir uzstādījusi IOM un organizācijas, kas sadarbojas ar mums, un vietējās varas iestādes, kuras ir darījušas tik daudz, lai saglabātu cerību.

Viens no daudzajiem piemēriem ir mobilā siltummezgla, būtībā 40 tonnas smagas kravas automašīnas angārs, kas īpaši pielāgots, lai nodrošinātu siltumu bērnu slimnīcai, kur simtiem bērnu – vietējo un pārvietoto – var saņemt nepārtrauktu ārstēšanu. Apšaudes izraisītie elektrības padeves pārtraukumi apturēja apkures sistēmu, un vairākas dienas mazie pacienti atradās sasalšanas apstākļos.

IOM reģionālais direktors Manfreds Profazi runā ar Valēriju par viņas dzīvi IOM atbalstītā kopmītnē Dņepro.

IOM reģionālais direktors Manfreds Profazi runā ar Valēriju par viņas dzīvi IOM atbalstītā kopmītnē Dņepro.

Man bija paveicies, ka varēju dzirdēt pirmās personas stāstus par izdzīvošanu, izturību un pat optimismu gan no jauniem, gan veciem. Šie stāsti un mūsu darbinieku centība mūs visus motivē un koncentrējas uz mūsu palīdzību un uz atveseļošanās atvieglošanu, neveicinot atkarību.

Atskatoties atpakaļ, es domāju par Valēriju un viņas dēlu, kuri aizbēga no Bahmutas iznīcināšanas un tagad beidzot atrodas pienācīgā apmešanās vietā, pateicoties IOM organizētajiem remontdarbiem kopmītnē Dņepro.

Viņa man parādīja savas mājas fotogrāfijas, kas tagad ir pilnībā izpostītas, un skumji stāstīja par savu tirgus dārzu. Tagad viņa audzē dažus zaļumus loga kastē. Viņas dēls, čakls skolnieks, mācībām seko mobilajā telefonā, jo viņam nav pat portatīvā datora. Viņi nav padevušies; viņi dara visu, kas nepieciešams, lai saglabātu normālas dzīves simulakru.

IOM integrētā pieeja ļauj mums atbalstīt pārvietotās personas un uzņēmējas kopienas vairākos līmeņos un nodrošināt tām pilnu pakalpojumu klāstu no infrastruktūras līdz ienākumu gūšanai.

Mēs turpināsim centienus atbalstīt viņus, cik vien iespējams, visos iespējamos veidos.

Vairāk par darbu lasiet šeit IOM Ukrainā.

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) pastiprina centienus palīdzēt pārvietotajiem un kara skartajiem cilvēkiem tikt galā ar auksto laiku.

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) pastiprina centienus palīdzēt pārvietotajiem un kara skartajiem cilvēkiem tikt galā ar auksto laiku.

Avota saite

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -