Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola samitā pārstāvēs Eiropas Parlamentu, plkst.15.00 uzrunās valstu vai valdību vadītājus un pēc uzrunas rīkos preses konferenci.
Kad: Preses konference 15.30. jūnijā ap pulksten 29
Kur: Eiropadomes preses telpa un via EbS.
ES līderi tiksies, lai pārrunātu jaunākos notikumus Krievijā, tās agresijas karu pret Ukrainu un ES pastāvīgo atbalstu valstij, kā arī ES migrācijas un patvēruma politiku. Tiks apspriesta arī sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos, ekonomiskā situācija ES, kā arī attiecības ar Ķīnu un gaidāmais samits ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.
Papildinformāciju var atrast vietnē Eiropas Parlamenta tīmekļa vietne.
Plenārsēdes pirms Eiropadomes sanāksmes
Jo debatēs 14. jūnijā, EP deputāti izklāstīja savas cerības uz ES samitu no 29. līdz 30. jūnijam, ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā un virzību uz ES Migrācijas pakta noslēgšanu. Viņi nosodīja Ukrainas Nova Kahovkas dambja iznīcināšanu, kas ir jaunākais Krievijas pastrādātais kara noziegums, kam ir jābūt sekām, aicināja ES turpināt stingri atbalstīt Ukrainu, noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju un Krievijas oligarhu iesaldētos aktīvus miljardiem izmantot Ukrainas atjaunošanai.
Runājot par migrāciju un patvērumu, daži deputāti atzinīgi novērtēja dalībvalstu panākto vienošanos kā soli uz priekšu, kas palīdzēs uzlabot attieksmi pret bēgļiem un uzņemšanu, labāk aizsargāt ES ārējās robežas un ļaus ES efektīvāk cīnīties pret cilvēku tirdzniecību. Daži runātāji arī uzsvēra, ka ES ir jādara vairāk, lai cīnītos pret migrācijas cēloņiem un ka tai vairāk jāsadarbojas ar trešām valstīm. Citi kritizēja debates kā toksiskas un baiļu izraisītas, norādot, ka nostiprinātas robežas neradīs mazāk bēgļu un ka vienošanās Padomē faktiski atceļ tiesības uz patvērumu ES.
Papildu informācija
https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20230609IPR96211/meps-look-ahead-to-next-eu-summit
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu
Iekš 15. jūnijā pieņemto rezolūciju, EP deputāti aicina NATO sabiedrotos ievērot savas saistības pret Ukrainu un pavērt ceļu Kijevas uzaicinājumam pievienoties aizsardzības aliansei. Viņi uzsver, ka sagaida, ka “pievienošanās process sāksies pēc kara beigām un tiks pabeigts pēc iespējas ātrāk”. Līdz pilnvērtīgas dalības sasniegšanai ES un tās dalībvalstīm kopā ar NATO sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem cieši jāsadarbojas ar Ukrainu, lai izstrādātu pagaidu ietvaru drošības garantijām, norāda EP deputāti, kas ieviešami uzreiz pēc kara.
Deputāti visstingrākajā iespējamajā izteiksmē nosodīja Krievijas veikto Kahovkas dambja iznīcināšanu 6. jūnijā, kas ir kara noziegums, un aicina izstrādāt visaptverošu un atbilstošu ES atveseļošanas paketi Ukrainai, kas būtu vērsta uz tūlītēju, vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzību valstij. , rekonstrukcija un atjaunošana.
Parlaments arī atkārtoti pauda atbalstu Eiropadomes lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu pagājušajā gadā un prasīja skaidru ceļu iestāšanās sarunu sākšanai, kas ar pietiekamu atbalstu varētu sākties jau šogad.
Maijā 9 plenārsēdē apstiprināts priekšlikums uz vēl vienu gadu atjaunot ievedmuitas, antidempinga nodevu un drošības pasākumu apturēšanu Ukrainas eksportam uz Eiropas Savienību, ņemot vērā Krievijas agresijas karu, kas apgrūtina Ukrainas iespējas tirgoties ar pārējo pasauli. Tarifu apturēšana attiecas uz augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas ieejas cenu sistēma, kā arī lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas tarifu likmju kvotas. Rūpniecības ražojumiem kopš 1. gada 2023. janvāra saskaņā ar ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu tiek piemērotas nulles nodevas, tāpēc tie nav iekļauti jaunajā priekšlikumā.
Papildu informācija
https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/priorities/ukraine
Deputāti, ar kuriem sazināties:
Deivids Makallisters, (PPE, DE) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs
Natālija LOISEAU (Atjaunot, FR) Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs
Maikls GAHLERS (EPP, DE) Pastāvīgā referente par Ukrainu
Andrius KUBILIUS (EPP, LT) Pastāvīgā referente par Krieviju
Drošība un aizsardzība
Veicot steidzamības procedūru, EP deputāti 1. jūnijā apstiprināja tiesību akta priekšlikums par munīcijas ražošanas atbalsta likumu (ASAP), ko Eiropas Komisija iesniedza 3. maijā. Mērķis ir steidzami piegādāt munīciju un raķetes Ukrainai un palīdzēt dalībvalstīm papildināt savus krājumus. Ieviešot mērķtiecīgus pasākumus, tostarp 500 miljonu eiro finansējumu, likuma mērķis ir palielināt ES ražošanas jaudu un novērst pašreizējo munīcijas, raķešu un to sastāvdaļu trūkumu.
27. jūnijā Parlaments un Padome panāca vienošanos par jauniem noteikumiem, lai mudinātu ES valstis kopīgi iepirkt aizsardzības preces un atbalstīt ES aizsardzības nozari.. Ar jauno regulu tiks izveidots īstermiņa instruments, lai veicinātu Eiropas aizsardzības nozari, izmantojot kopēju iepirkumu (EDIRPA) līdz 31. gada 2024. decembrim. Instrumentam būtu jāpalīdz dalībvalstīm apmierināt to steidzamākās un svarīgākās aizsardzības vajadzības, ko jo īpaši saasina aizsardzības nodošana. produktus uz Ukrainu, brīvprātīgi un sadarbojoties.
Tai būtu arī jāpalīdz veicināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, konkurētspēju un efektivitāti, pastiprinot ražošanu un atverot piegādes ķēdes pārrobežu sadarbībai. Ir vajadzīgas vismaz trīs dalībvalstis, lai aktivizētu kopējo iepirkumu, kas attieksies uz aizsardzības produktiem, kā noteikts apakšpunktā Direktīvas 2/2009/EK 81. pants, ieskaitot kaujas medicīnisko aprīkojumu.
Papildu informācija
Deputāti, ar kuriem sazināties:
Deivids Makallisters, (PPE, DE) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs
Natālija LOISEAU (Atjaunot, FR) Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājs
Maikls GAHLERS (EPP, DE) Pastāvīgā referente par Ukrainu un EDIRPA
Andrius KUBILIUS (EPP, LT) Pastāvīgā referente par Krieviju
Zdzislavs KRASNODĘBSKI (ECR, PL), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referents par EDIRPA
Migrācijas un patvēruma politika
Attiecībā uz migrāciju un patvērumu Parlaments pieņēma sarunu nostāju sarunām ar Padomi 20. gada 2023. aprīlī.
Patvēruma un migrācijas pārvaldība
Sarunu pilnvaras centrālais tiesību akts Patvēruma un migrācijas tiesību aktu kopuma par patvēruma un migrācijas pārvaldību priekšlikumu atbalstīja EP deputāti ar 413 balsīm par, 142 pret un 20 atturoties. Regulas projekts nosaka uzlabotus kritērijus, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma apstrādi (tā sauktie Dublinas kritēriji), un nodrošinātu taisnīgu atbildības sadali starp valstīm. Tas ietver saistošu solidaritātes mehānismu, lai palīdzētu valstīm, kuras saskaras ar migrācijas spiedienu, tostarp pēc meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā.
Trešo valstu valstspiederīgo pārbaude
Lēmums sākt sarunas par to jauns regulējums tika apstiprināts ar 419 balsīm par, 126 pret un 30 atturoties. Priekš centralizēta sodāmības informācijas sistēma (ECRIS-TCN) sarunās, rezultāts bija 431 balss par, 121 pret un 25 atturējās. Šie noteikumi attieksies uz ES robežām personām, kuras principā neatbilst kādas ES dalībvalsts ieceļošanas nosacījumiem. Tie ietver identifikāciju, pirkstu nospiedumu noņemšanu, drošības pārbaudes un provizorisku veselības un neaizsargātības novērtējumu. Deputāti savos grozījumos pievienoja neatkarīgu pamattiesību uzraudzības mehānismu, kas arī pārbaudītu robežu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka tiek ziņots un izmeklētas iespējamās atgrūšanās.
Krīzes situācija
Lēmums sākt sarunas par krīzes situāciju regulēšana tika apstiprināts ar 419 balsīm par, 129 pret un 30 atturoties. Tekstā galvenā uzmanība pievērsta pēkšņai masveida trešo valstu valstspiederīgo ierašanās gadījumiem, kas izraisa krīzes situāciju konkrētā dalībvalstī, kas, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, ietvertu obligātu pārvietošanu un atkāpes no pārbaudes un patvēruma procedūrām.
Ilgtermiņa rezidenta direktīva
Ar 391 pret 140 un 25 atturoties, deputāti atbalstīja sarunu mandātu ierosinātajām izmaiņām pašreizējā. ilgtermiņa rezidenta direktīva. Tie ietver ES ilgtermiņa atļauju piešķiršanu pēc trīs likumīgas uzturēšanās ātrāk nekā līdz šim un iespēju integrēt personas, kurām ir pagaidu aizsardzības statuss. ES ilgstošie iedzīvotāji bez papildu darba ierobežojumiem varētu pārcelties uz citu ES valsti un viņu apgādājamajiem bērniem automātiski tiktu piešķirts tāds pats statuss.
Papildu informācija
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Huans Fernando Lopezs Agilars (S&D, ES), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs, ziņotājs par regulu par krīzēm un nepārvaramu varu
Tomass TOBĒ (EPP, SE), grupas referente Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula
Birgita SIPPEL (S&D, DE), referente Skrīninga regula
Fabjenna KELLere (Renew, FR), ziņotājs par Patvēruma procedūru regulējums
Attiecības ar Ķīnu
Ņemot vērā Ķīnas kā politiskās un ekonomiskās lielvaras uzplaukumu pasaules mērogā, Deputāti apsprieda 18. aprīlī nepieciešamība pēc saskaņotas lielvaras stratēģijas. EP deputāti bija vienoti aicinājumā izveidot efektīvu, konsekventu un vienotu Ķīnas stratēģiju. Mēs nevaram būt konfrontējoši, bet mūsu politikai ir jābalstās uz savstarpīgumu, savstarpēju cieņu un starptautisko tiesību ievērošanu, viņi teica. ES ir jāaizstāv savas ekonomiskās intereses un vērtības.
Daži EP deputāti kritizēja Francijas prezidenta Makrona neseno paziņojumu par Taivānu, uzskatot par naivi teikt, ka Taivāna neskar Eiropu. Viņi arī norādīja, ka ES nav pieņemama ieroču piegāde Krievijai un Taivānas status quo maiņa. Ņemot vērā Ķīnas veikto uiguru un citu minoritāšu apspiešanu Sjiņdzjanas reģionā, daži locekļi mudināja ES turpināt mudināt Pekinu ievērot cilvēktiesības, sakot, ka šīs tiesības nav ES ārpolitikas pēctecis, bet drīzāk veido tās pamatu. to.
Papildu informācija
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Reinhards BŪTIKOFERS (Zaļie/EFA, DE), delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku priekšsēdētājs
ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu kopienas (CELAC) samits
Pēc vizītes Brazīlijā un Urugvajā no 14. līdz 20. maijam Eiropas Parlamenta deputāti Starptautiskās tirdzniecības komitejā secināja, ka “abās valstīs pastāvēja vispārēja savstarpēja sapratne, ka nākamie mēneši ir lieliska iespēja”, lai pabeigtu ES un Mercosur asociācijas nolīgumu. tā ratifikācija tiks virzīta 2023. gada otrajā pusē. Šajā sakarā gaidāmais trešais ES un CELAC valstu vai valdību vadītāju samits, kas notiks Briselē 17. gada 18.–2023. jūlijā, varētu dot izšķirošu impulsu procesam, abas puses piekrīt .
21. un 22. jūnijā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputātu delegācija apmeklēja Brazīliju, lai sarunātos ar Brazīlijas valdības augsta līmeņa pārstāvjiem, Nacionālā kongresa locekļiem, pilsoniskās sabiedrības grupām un ideju laboratorijām. Cita starpā tika pārrunāta arī tirdzniecība, ES un Mercosur vienošanās, ģeopolitiskie izaicinājumi Latīņamerikā, gaidāmais ES un CELAC samits, kā arī to, kā atjaunot ES un Brazīlijas attiecības pēc Lulas da Silvas ievēlēšanas Brazīlijas prezidenta amatā.
Papildu informācija
https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/INTA-CR-749288_EN.pdf
Eiropas Parlamenta deputāti, ar kuriem sazināties
Deivids Makallisters, (PPE, DE) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs
Bernd Lange (S&D, DE), Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs
Žordi Kanjass (RENEW, ES), delegācijas attiecībām ar Mercosur priekšsēdētājs un Mercosur pastāvīgais referents
Javi LÓPEZ (S&D, ES), Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas delegācijas priekšsēdētājs
