Štraslera centrā tiek rīkots "Karš Ukrainā caur kameras objektīvu"
Klārka ziņas un mediju attiecības
Kāds Krievijas genocīda zinātnieks, kurš atrodas atvaļinājumā ASV, ir vadījis Klārka universitātes izstādi ar fotogrāfijām, kurās dokumentēts karš Ukrainā, neskatoties uz Putina autoritāro politiku, kas aizliedz pretkara runu.
“Karš Ukrainā caur kameras objektīvu” līdz rudenim ir apskatāms Sifa galerijā Štraslera Holokausta un genocīda pētījumu centrā. Desmit ukraiņu fotogrāfi sniedza spēcīgus attēlus, kas dokumentē aplenkumā dzīvojošo civiliedzīvotāju ikdienas ciešanas un izturību. Kā stāsta izstādes kuratore, ukraiņu mākslas menedžere un aktīviste Tatjana Kazakova, kura dzīvo Ļvovā, “Mūsu mērķis ir fiksēt notikumus, kas šobrīd notiek Ukrainā, un cenu, ko ukraiņi maksā. Mūsu bildēm ir bez nosaukuma, jo mēs visi kļuvām par Buču, mēs visi kļuvām par Kijevu. Mums ir viena kopīga iezīme — karš — un mums tas ir jāizbeidz ar kopīgiem pūliņiem.
Krievu akadēmiķis, kurš iniciēja izstādi, centās dokumentēt iebrukuma ietekmi uz Amerikāņu auditorija. Zinātnieks noteikti ir izvēlējies palikt anonīms, jo pastāv nopietnas personiskas briesmas. Opozīcija pret karu Krievijā tiek regulāri sodīta ar naudas sodiem, kriminālvajāšanu un iekļaušanu melnajā sarakstā, kas apdraud iztikas līdzekļus. Aprīlī disidentam Vladimiram Kara-Murza tika piespriests 25 gadu cietumsods par pretkara darbību, un šis sods tiek plaši uzskatīts par soli iebiedēt citus protestētājus, tostarp etniskās minoritātes, reliģiskos aktīvistus un anarhistus. Protestētāju pretējā pusē ir galēji labējie nacionālisti, kas atbalsta agresīvu kara vajāšanu un pauduši priekšroku tiešākam konfliktam ar NATO un Rietumiem.
Saskaņā ar Štraslera centra izpilddirektores Mērijas Džeinas Reinas teikto, izstāde aicina skatītājus apsvērt, vai Ukrainā pastrādātie noziegumi ir uzskatāmi par genocīdu, ņemot vērā ziņas par plaši izplatītām zvērībām, tostarp seksuālo vardarbību, ārpustiesas slepkavībām, civiliedzīvotāju slaktiņiem un ukraiņu bērnu nolaupīšanu. Kopš 2022. gada februāra šie noziegumi ir izvērsušies uz Krievijas retorikas fona, kas noliedz Ukrainas suverenitāti, vēsturi un kultūras neatkarību, viņa atzīmē.
Holokausta vēsturniekam Tomasam Kūnam, Straslera Kolina Flūga profesoram un Straslera centra direktoram Krievijas iebrukums ir "mēģinājums izdzēst Ukrainas vēsturi un kultūru". Nodoms iznīcināt nacionālo grupu ir galvenais genocīda definīcijā, un daudzi zinātnieki uzskata, ka Krievijas zvērības Ukrainā ir sasniegušas genocīda slieksni, viņš sacīja, piebilstot, ka ukraiņu marķēšana par nacistiem, kā to darījis Putins, prasa atbildi. no vēsturniekiem, kuri izaicina vēstures perversiju politisku mērķu sasniegšanai.
Štraslera izstādē apskatāmi fotogrāfu Andrija Čekanovska, Anatolija Džigira, Sergeja Karasa, Vasila Katimana, Tatjanas Kazakovas, Anastasijas Ļevko, Katerinas Mostovas, Vjačeslava Oņiščenko, Nellijas Spirinas un Jurija Tumanova darbi. Anya Cunningham '24, Robyn Conroy un Alissa Duke uzstādīja izstādi.
Tā kā beigas nav redzamas, konflikts norāda uz nepieciešamību pēc dziļākas izpratnes par reģionu un tā sarežģīto vēsturi, sacīja Reinis. Šajā nolūkā Štraslera centrs ir uzaicinājis ukraiņu holokausta vēsturnieci Martu Havryshko uz trīs gadiem, sākot no rudens, iecelt Dr. Tomasa Zanda viesprofesoru. Bijušais Babyn Jaras Holokausta memoriālā centra Babyn Yar Starpdisciplināro studiju institūta direktors, Havryshko pabeidz grāmatas projektu “Karš, vara un dzimums: seksuālā vardarbība holokausta laikā Ukrainā”, kurā galvenā uzmanība pievērsta seksuālajai vardarbībai pret abu valstu ebrejiem. dzimumi nacistu okupācijas laikā Ukrainā. Viņa bieži raksta un runā par pašreizējo konfliktu Ukrainā. "Viņas klātbūtne universitātes pilsētiņā turpinās atgādināt Klārka kopienai par Krievijas iebrukuma šausmām vēl ilgi pēc fotoizstādes noslēguma," sacīja Reins.
