19 C
Brisele
Pirmdiena, maijs 13, 2024
EiropaSolidaritātei ar Ukrainu jāpaliek mūsu darba kārtības augšgalā |...

Solidaritātei ar Ukrainu jāpaliek mūsu darba kārtības augšgalā | Jaunumi

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Newssk
Newsskhttps://europeantimes.news
The European Times Ziņu mērķis ir atspoguļot ziņas, kas ir svarīgas, lai palielinātu iedzīvotāju informētību visā ģeogrāfiskajā Eiropā.

Notikumi Krievijā ir radījuši vairākus jautājumus saistībā ar tās iekšējo dinamiku un to sistēmu trauslumu, kā arī tās ietekmi uz iebrukumu Ukrainā un Eiropas drošību kopumā.

Solidaritātei ar Ukrainu ir jāpaliek mūsu darba kārtības augšgalā. Ukrainai tas ir tikpat eksistenciāls kā Eiropai. Mums ir jāturas stabili – pat ja turpmākajos mēnešos Ukrainai situācija kļūs grūtāka.

Šajā ziņā es atzinīgi vērtēju 11. sankciju paketi un papildu 50 miljardus eiro atbalstam Ukrainas remontam, atveseļošanai un atjaunošanai, par ko tika paziņots pagājušajā nedēļā.

Lai paātrinātu, mums būs jāpilda solījumi, ko esam devuši, uzsākot sarunas par dalību ES. Ukrainas apņemšanās un būtiskie centieni reformu ceļā, tostarp ES kandidātvalsts statusa prasību izpildē, ir bijuši ārkārtēji.

Mums ir jābūt gataviem pāriet dalības sarunas uz nākamo posmu, kad reformas kritēriji būs pietiekami izpildīti — un es ceru, ka tas notiks ātrāk nekā vēlāk.

Mūsu ar aizsardzību saistītās rūpnieciskās bāzes stiprināšanai, inovāciju uzlabošanai, mūsu atkarības samazināšanai, autonomijai un uzticības veidošanai ir jābūt mūsu jaunās drošības un aizsardzības politikas centrālajai daļai. Politiskā vienošanās, ko panācām šonedēļ par kopīgo iepirkumu aizsardzības jomā, palīdzēs dalībvalstīm atjaunot aizsardzības vajadzības un kļūt sadarbspējīgākām. Tas palīdzēs arī ukraiņiem, kuri paļaujas uz mūsu ieroču un munīcijas piegādi.

Arī mūsu sarunu progress par Munīcijas ražošanas atbalsta likumu (ASAP) ir iepriecinošs, un es joprojām esmu pārliecināts, ka pēc tam, kad parlaments pirms mēneša pieņēma savu nostāju, mēs tuvāko nedēļu laikā panāksim politisku vienošanos.

Kopā mēs saskaņojam pieprasījumu ar piedāvājumu. Mēs savienojam retoriku ar rīcību. Mēs piegādājam.

Un tagad mums ir jāīsteno jauna drošības un aizsardzības arhitektūra, kurā mēs nodrošinām, ka ES un NATO spēj viena otru papildināt, neradot dublēšanos un neradot konkurences iespaidu.

Mums ir arī jāstrādā migrācijas jomā. Tas ir steidzami. Pagājušajā nedēļā Vidusjūras kapsēta prasīja vēl 300 cilvēku dzīvības, no kuriem daudzi nekad netiks identificēti. Tas ir vēl 300 sapņu, kas sagrauti. Vēl 300 ģimenes salauztas uz visiem laikiem.

Mēs esam panākuši nozīmīgu progresu. Eiropas Parlaments ir gatavs konstruktīvi strādāt, lai līdz šī sasaukuma beigām atrastu ceļu uz priekšu, kas respektē robežas, ir godīgs pret tiem, kam nepieciešama aizsardzība, stingrs pret tiem, kuri nav tiesīgi piemēroti, un kas sagrauj Eiropas Savienības uzņēmējdarbības modeli. cilvēku tirgotāji, kas medī neaizsargātos. Noteikumus ir jārada mūsu likumiem un tiesiskajam regulējumam, nevis cilvēku tirdzniecības tīkliem. Jo ilgāk gaidīsim, jo ​​stiprāki kļūst tīkli un tiks zaudēts vairāk dzīvību. Frontex šeit ir svarīga un izšķiroša loma.

Mēs nevaram ignorēt arī šī jautājuma ārējo dimensiju. Mums ir loma, kas ļauj vairāk ieguldīt un vairāk sadarboties ar Āfrikas valstīm. Tomēr mēs nevaram pieļaut mūžseno kļūdu, runājot ar Āfriku tikai tad, kad runa ir par migrāciju. Mums ir stratēģiski jāiesaistās investīcijās, kopīgos projektos un partnerības garā. Mums ir jārunā ar, nevis jārunā, un jāsaprot, ka, ja mēs izstāsimies, Āfrikas valstis vienkārši meklēs citus partnerus.

Mums ir atkārtoti jāizvērtē mūsu mijiedarbības veids visā pasaulē. Līdzsvarot mūsu politiskās un ekonomiskās attiecības ar galvenajiem partneriem visā pasaulē. Ar Latīņamerikas demokrātijām par kritiskām izejvielām un tirdzniecības darījumiem, kas ir ļoti svarīgi, lai veicinātu mūsu digitālo un zaļo pāreju.

Mums arī vairāk jāsadarbojas ar tādām valstīm kā Indija.

Eiropas Savienība ir Indijas trešais lielākais tirdzniecības partneris un otrais lielākais eksporta galamērķis. Mums ir kopīgas daudzas prioritātes, tostarp cīņa pret klimata pārmaiņām, tehnoloģijas un drošība. Ir tik daudz iespēju, kas nav izmantotas.

Eiropa ir bijusi ietekmīgākā globālā dalībniece starptautiskās darba kārtības virzībā uz dekarbonizāciju, enerģijas dažādošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām. Tas ir svarīgi. Taču mums ir jākļūst labākiem, lai mazinātu visu šo lēmumu ekonomisko un sociālo ietekmi. Mums ir labāk jāpaskaidro, kā mēs to darām un kāpēc tas ir svarīgi.

Cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem par procesu un viņiem ir jābūt iespējai to atļauties. Mums ir vairāk jāieklausās mūsu pilsoņos, savos uzņēmumos un jaunatnē. Mums ir jābūt tālredzīgiem, lai zinātu, kā noturēt cilvēkus ar mums.

Inflācija joprojām ir noturīga. Mājsaimniecības saskaras ar reālās algas samazināšanos. Eiropas Centrālā banka palīdz to risināt, paaugstinot procentu likmes. Taču arī tam ir sociāla ietekme, kuru mēs būtu nepareizi ignorēt.

Tāpēc, ja vēlamies nopietni īstenot savas prioritātes un saglabāt uzticamību, mums ir vajadzīgs mērķim atbilstošs ES budžets.

Ir pienācis laiks ieviest jaunus pašu resursus. Kad mēs atmaksājam NextGenerationEU parādu, ir jāpadara pieejami jauni ieņēmumu avoti. Tas nevar notikt uz ilgstošu Savienības politiku un programmu rēķina.

Ar to saistīta nepieciešamība pielāgot mūsu ilgtermiņa ES budžetu, lai tas atspoguļotu mūsu pašreizējo realitāti. Nav šaubu, ka kopš pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas 2020. gadā pasaule ir mainījusies, un mums ir jāmainās līdzi. Mēs jau gadiem esam aicinājuši pārskatīt DFS, un Parlaments ir gatavs pildīt savu lomu. Tas, starp citu, ir ļoti svarīgi arī infrastruktūras projektiem, kas var palīdzēt aizsardzības un drošības ziņā, piemēram, dzelzceļiem, kas vienlaikus ir arī kritiskas militārās mobilitātes līnijas. Dažiem no šiem lēmumiem ir nepieciešama vienprātība, un mums visiem būs sava loma.

Runa ir par mūsu ekonomikas nodrošināšanu nākotnē. Un kā mēs šo savu projektu atdodam stiprāku, nekā atradām.

Nākamajos mēnešos ir jābūt par piegādi. Process, lai mēs vienotos par vēlēšanu periodu, jau izrādījās grūts. Noklusējuma datums ir balstīts uz 1979. gada realitāti, kad Savienībai bija tikai deviņas dalībvalstis. Mums ir kolektīvi jāpārdomā datuma noteikšana. Mēs tagad apspriežam Parlamenta sastāvu — jums ir mūsu priekšlikums par vēlēšanu likumu, bet nonākt pie kāda nostāja Padomē ir pārāk sarežģīti. Vienīgais, ko mēs zinām par savu projektu, ir tas, ka, ja mēs apstāsies, mēs stagnēsim.

Mums ir priekšlikums par konventu, pamatojoties uz mūsu plašo konferenci par Eiropas nākotni. Mums ir jābūt gataviem paplašināšanai, tāpēc, kamēr Moldova, Ukraina un citas Rietumbalkānos veic reformas un gatavojas, mums jādara tas pats.

Ir pienācis laiks kolektīvai domāšanas maiņai. Daudzi jau ir sevi pozicionējuši šajās ģeopolitiskajās pārmaiņās. Mums jābūt gataviem darīt to pašu.

Paldies.

Avota saite

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -