Ārlietu ministrijas un kiberenerģija: mākslīgā intelekta ietekme

Kiberdrošības jomai nav sveša hiperbola un biedu raisīšana, tostarp nolemtības retorika, kas paredz "Kiberpērlhārboru" vai "Kiber 9. septembri". AI ekvivalents būtu diskusijas par tā eksistenciālajiem riskiem, kas atsaucas uz Arnolda Švarcenegera seriālo attēlojumu Terminator. Lai gan gan kiberdrošība, gan mākslīgais intelekts dala nederīgās bagāžas slogu, tām ir arī kas svarīgāks: AI un kiberdrošība, visticamāk, kļūs arvien vairāk savstarpēji atkarīgi. Valstis jau sen ir mēģinājušas mazināt riskus un izmantot kibertelpas sniegtās iespējas. Kā viņi tagad spēlēt panākt Cenšoties regulēt un apspriest kopīgus AI izmantošanas principus, valstīm būtu jānodrošina, lai to attiecīgā kiberdiplomātija un AI diplomātija netiktu veikta tvertnēs. Tie ir jāīsteno pēc iespējas ciešāk kopā.

Neviena valsts nevēlas atpalikt sacīkstēs par stratēģisku priekšrocību nodrošināšanu AI vai kibertelpā — lai gan reāli daži štati ir labāk nekā citi, lai attīstītu vietējo ekosistēmu, kas atbalsta AI inovācijas, un izmantotu tās darbības priekšrocības. Lai gan AI ne tuvu nav jaunums kiberdrošības jomā, tas tomēr būs arvien vairāk integrēta gan aizsardzības, gan uzbrukuma operācijās kibertelpā. Tas palielinās iesaistīšanās ātrumu un mērogu, radot jautājumus par to, kā nodrošināt adekvātu cilvēka izpratni un kontroli un kā ierobežot konkurenci, lai samazinātu AI nepārdomātas vai eskalējošas izmantošanas risku kibertelpā.

Kiberdiplomātija un kiberspēks

AI un kibervaras savstarpējā atkarība (īsi sakot: valsts spēja sasniegt savus mērķus kibertelpā un caur to) ir spilgts piemērs tam, kā mūsdienu tendences ģeopolitiskajā konkurencē ir ietekmējušas to, kā mēs domājam par zinātnes un jauno tehnoloģiju attīstību. Tā nav jauna attīstība. Starptautiskās diskusijas par atbildīgu valsts uzvedību kibertelpā un centieni sadarboties pret kibernoziedzību ir bijusi oficiāla globālās dienaskārtības daļa. 20 gadiem. Šajā procesā valstis un nevalstiskās ieinteresētās puses (no privātā sektora līdz pilsoniskajai sabiedrībai) ir cīnījušās ar interneta un digitālo tehnoloģiju pieauguma tumšāko pusi, apspriežot kibernoziedznieku un naidīgo valstu radītos draudus. Diplomātiskajam procesam ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, taču tas ir panācis jaunu vienošanos par starptautisko tiesību piemērojamību kibertelpā un par virkni brīvprātīgu normu, noteikumu un principu, kam būtu jāvadās valstu uzvedībā. Vēl ir jāatrisina daudzas debates, piemēram, par esošo normu interpretāciju un ieviešanu, jaunu normu izstrādes priekšrocībām un labāko institucionālo formātu globālās kiberdiplomātijas nākamajai fāzei.

Ārlietu ministrijas un kiberdiplomātija

Apvienotajā Karalistē un citos štatos ārlietu ministrijas ir kļuvušas arvien aktīvākas šajā darba kārtībā. Vienā līmenī nav pārsteidzoši, ka Diplomātiskajam dienestam ir jābūt vadošajam institucionālajam dalībniekam kiberdiplomātijā, bet citā līmenī jāatceras, ka liela daļa šo diplomātisko diskusiju saturiski attiecas uz operatīvajām darbībām, kas ir valsts bruņoto spēku un izlūkošanas aģentūru darbības joma. Līdz ar to kiberpolitikas institucionālā ainava ir nedaudz pārpildīta – īpaši tajos štatos, kuriem ir vairāk "kiberspēku", piemēram, Apvienotajā Karalistē. Dažādiem institucionālajiem dalībniekiem būs dažādi uzskati par to, kādai jābūt valsts politikai, un līdz ar to arī lēmumu pieņemšanas procesā uz spēles liktajām vērtībām.

Četrās Apvienotās Karalistes stratēģijas iterācijās (2009., 2011., 2016. un 2022. gads), tas ir bijis acīmredzams ka Apvienotā Karaliste ir palielinājusi ieguldījumus kiberstratēģijas diplomātiskajos un ārpolitikas elementos. Ārlietu, Sadraudzības un attīstības birojs (FCDO) aktīvi piedalās globālās kibersarunās un diskusijās, tostarp tādos forumos kā ANO un EDSO. Tā nodarbojas ar citu valstu un reģionālo struktūru kiberspēju finansēšanu un attīstību. Tā ir arī iesaistīta Apvienotās Karalistes koncepcijas izstrādē Atbildīga, demokrātiska kibervara, kas kalpo gan kā pamatprincips tam, kā Apvienotā Karaliste tuvojas kiberenerģijas izmantošanai, gan kā stratēģiskās komunikācijas rīks, Apvienotajai Karalistei cenšoties veidot vietējās un starptautiskās diskusijas par to, kā valstīm vajadzētu organizēties, lai precīzi, samērīgi un labi regulētu izmantotu kibervaru.

Ārlietu ministriju loma šajā procesā ir daudzšķautņaina. Papildus tam, ka tie vada sarunas diplomātiskajos forumos, tie sniedz logu citu valstu domām par to, kā būtu jāizmanto un jāregulē kiberspējas, un darbojas kā avots ziņošanai par ārvalstu AI jauninājumiem (gan zinātniskiem, gan politikas vai regulējuma jomā). Ārlietu ministrijas jau sen ir zaudējušas monopolu attiecību pārvaldībā ar citām valstīm – aizsardzības ministrijām, piemēram, ir nepārprotama nepieciešamība uzturēt tiešus kontaktus ar ārvalstu kolēģiem, taču ārlietu ministrijām joprojām ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka šis ārējo sakaru savārstījums tiek īstenots saskaņoti.

Ārlietu ministrijas ir jāorganizē efektīvai darbībai, piemēram, izveidojot departamentus kiberpolitikai un jauno tehnoloģiju politikai. FCDO kiberpolitikas departaments ir bijis vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā tas ir ievērojami audzis, taču nākotnē ir pamatots jautājums par to, vai varētu panākt lielāku saskaņotību, apvienojot departamentu ar tā kolēģi, kas koncentrējas uz starptautisko tehnoloģiju politiku. Tāpat ārpus politikas jomas ārlietu ministrijām būtu jāuzlabo zināšanu bāze politisko lēmumu pieņemšanai, izveidojot un nodrošinot resursus pētniecībai un analīzei. Visām ārlietu ministrijām, kas palielina savu politisko pasākumu apjomu AI un kiberjaudas jomā, noderīgs jautājums ir, kā izskatītos saprātīgs samērīgs palielinājums atbalsta funkciju, piemēram, pētniecības jomā. Risks, ka tiek īstenots viens bez otra, ir tāds, ka iestāde kopumā saņems mazāk naudas. Ja valstis ir noraizējušās par ģeopolitisko konkurenci mākslīgā intelekta un kiberspēka jomā – un tas ir skaidrs ir noraizējies – tad ir nepieciešams sistemātisks neto novērtējums par norisēm citās valstīs. Tas būtu jāīsteno sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem, taču vispirms ir jāaplūko iekšzemes pasākumi un jānosaka, vai tie ir piemēroti mērķim.

Samita sanāksmes: labi vai slikti?

Visbeidzot, daži vārdi par Apvienotās Karalistes plānoto mitināšanu a Pasaules samits par AI drošību, ko premjerministrs paziņoja savā nesenajā vizītē ASV un kas bija plānots šī gada beigās. Ir viegli būt ciniskiem vai skeptiskiem par šādām iniciatīvām. Vai izmaksas attaisno iespējamais ieguvums; vai viņu patērēto oficiālo joslas platumu varētu veltīt citām, produktīvākām lietām; vai arī valdību vadītāji kopā veidos būtiskas iesaistīšanās tēlu, bet praksē novedīs pie maz?

Taisnības labad jāsaka, ka šiem samitiem var būt sava vieta, ja vien tie ir plašāku centienu produktīva daļa. Viņi var signalizēt, ka valdību vadītāji ir ieinteresēti, kas var veicināt birokrātisku darbību. Pat ja apmeklējumu saraksts ir ierobežots līdz "līdzīgi domājošiem" štatiem, tam joprojām var būt vērtība (nesens piemērs ir ASV vadītais Samits par demokrātiju) un īstermiņā faktiski var būt produktīvāks, palīdzot koordinēt to valstu koalīciju, kuras visvairāk vēlas uzņemties izaicinājumu nodrošināt, lai jauno tehnoloģiju ietekme neapdraudētu demokrātiju, brīvību un cilvēktiesības. Bet sludināšana atgrieztajiem dos tikai tik daudz. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad valstīm tiek enerģiski tirgota alternatīva pieeja, piemēram, Ķīnas pieeja jau tagad uztver vēstījumu, ka jaunās uzraudzības un kontroles tehnoloģijas var vēl vairāk izjaukt līdzsvaru starp valdībām un iedzīvotājiem.

Secinājumi

Kiberdiplomātijas globālā darba kārtība jau ir saspringta ar debatēm par valsts uzvedības normām kibertelpā un jauns līgums par kibernoziegumiem. Tāpat Apvienotās Karalistes priekšlikums par samitu par AI drošību ir tikai viens no piemēriem, kā pastiprināt starptautiskos centienus risināt AI ietekmi. Ārlietu ministriju uzdevums būs nodrošināt saskaņotību starp šīm divām programmām, jo ​​īpaši atzīstot prioritāti izprast AI ietekmi uz kibernormu diplomātiju. Ārlietu ministrijām ir jāorganizē pašam, efektīvi jākoordinē (iekšzemē un ar sabiedrotajiem) un jāsniedz ieguldījums citu valstu attiecīgo notikumu izpratnes un veidošanas procesā. AI un citu jauno tehnoloģiju ietekme uz kiberenerģiju ir nozīmīga jauna prioritāte diplomātijā un ārpolitikā. Ārlietu ministrijām ir jāpielāgojas, lai risinātu šo izaicinājumu.

Šajā komentārā paustie viedokļi ir autora, un tie neatspoguļo RUSI vai kādas citas institūcijas uzskatus.

Vai jums ir ideja komentāram, kuru vēlaties mums uzrakstīt? Sūtīt īsu prezentāciju uz [email protected] un mēs ar jums sazināsimies, ja tas atbilst mūsu pētniecības interesēm. Pilnas vadlīnijas līdzautoriem ir atrodamas šeit.