Rezolūcijā, kas pieņemta ar 365 balsīm par, 270 pret un 20 atturoties, Parlaments ētikas struktūras nolīguma projektu sauc par "neapmierinošu un nepietiekami vērienīgu, un tas neatbilst patiesai ētikas struktūrai". paredzējis parlaments jau pirms diviem gadiem.
Strīdīgi punkti
Tā arī pauž nožēlu, ka Komisija ir ierosinājusi, ka šajā struktūrā būs tikai pieci neatkarīgi eksperti (viens no katras ES iestādes) un tikai kā novērotāji, nevis deviņu cilvēku struktūra, kas sastāv no neatkarīgiem ētikas ekspertiem, ko Parlaments bija iepriekš pieprasījis. Deputāti uzstāj, ka ētikas iestādei ir jābūt iespējai izmeklēt iespējamos ētikas noteikumu pārkāpumus, kā arī tai jābūt tiesībām pieprasīt administratīvos dokumentus (respektējot EP deputātu imunitāti un mandātu brīvību). Viņi uzsver, ka tai vajadzētu būt pilnvarām pēc savas iniciatīvas izmeklēt iespējamos ētikas noteikumu pārkāpumus un izskatīt atsevišķus gadījumus, ja to pieprasa iesaistītā iestāde vai kāds no tās locekļiem. Deputāti arī uzsver, ka iestādei jābūt iespējai sniegt rekomendācijas par sankcijām, kuras būtu jāpublisko kopā ar attiecīgās institūcijas pieņemto lēmumu vai pēc noteiktā termiņa.
Citi galvenie rezolūcijā izvirzītie jautājumi ietver nepieciešamību neatkarīgiem ekspertiem, kas nodarbojas ar atsevišķām lietām, strādāt kopā ar struktūras locekli, kas pārstāv attiecīgo iestādi, struktūras spēju saņemt un novērtēt interešu un īpašumu deklarācijas, kā arī tās informētības palielināšanu un vadošā loma.
Deputāti arī pauž nožēlu, ka priekšlikums neattiecas uz iestāžu darbiniekiem, uz kuriem attiecas kopīgās saistības un uzsver, ka iestādei ir jāaizsargā trauksmes cēlēji, jo īpaši Eiropas valsts amatpersonas.
Parlamenta noteikumu pārskatīšana
Attiecībā uz paša Parlamenta centieniem panākt lielāku pārredzamību, integritāti un atbildību, EP deputāti uzsver, ka Parlaments pašlaik pārskata savu sistēmu, lai stiprinātu procedūras, kā rīkoties, ja tiek pārkāpti tā noteikumi (jo īpaši Rīcības kodeksa), lai labāk definētu sankciju mehānismu un strukturāli reformēt attiecīgo padomdevēju komiteju. Viņi uzsver, ka nesenajās apsūdzībās par korupciju NVO, šķiet, ir izmantotas kā ārvalstu iejaukšanās vektors, un aicina steidzami pārskatīt esošos noteikumus, lai NVO padarītu pārredzamākus un atbildīgākus. Uzņēmumiem, kas iekļauti ES sarakstā, būtu jāveic visaptveroša iepriekšēja finanšu pārbaude pārstāvju reģistrs, "virpuļdurvju" incidenti, kuros iesaistītas NVO, būtu jāpēta tālāk saistībā ar interešu konfliktiem, un topošajiem ētikas komisijas locekļiem ir jāatsakās no lietām, kas attiecas uz NVO darbu, no kurām viņi ir saņēmuši atlīdzību, uzsver deputāti.
Nākamie soļi
Parlaments piedalīsies sarunās ar Padomi un Komisiju ar priekšsēdētāju Robertu Metsolu priekšgalā, lai tās noslēgtu līdz 2023. gada beigām, un izmantojot savu 2021. gada rezolūciju kā pamatu Parlamenta sarunu nostājai.
