Augstskolas ir dziļi nobažījušās par jauno valsts Izglītības ministrijas ideju
Arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības daudzi cilvēki, kas skatījās uz salu, lai iegūtu prestižu augstāko izglītību, pagrieza galvu uz citu valsti – Nīderlandi.
Nīderlandes universitātēm ir ļoti laba reputācija, un tās piedāvā arī lielu skaitu kursu globālajai pasaulei arvien universālākā angļu valodā.
Tādējādi vienā brīdī Eiropas (un ne tikai) studentu kandidātu plūsma tika novirzīta uz Amsterdamu, Leideni, Utrehtu, Tilburgu, Eindhovenu un Gēringenu. Taču tagad Nīderlandes valdība vēlas tam pielikt punktu un stingri ierobežot angļu valodas mācīšanu valsts universitātēs.
Nīderlandes izglītības ministrs Roberts Dijkgrāfs plāno ierobežot stundu procentuālo daudzumu, ko augstskolās māca svešvalodās, argumentējot, ka pašreizējā situācija ir pārslogojusi valsts augstākās izglītības iestādes un var izraisīt izglītības kvalitātes pazemināšanos.
2022. gadā vien valsts ir uzņēmusi vairāk nekā 115,000 35 starptautisku studentu, kas ir aptuveni XNUMX% no visu studentu kopskaita, kas studē augstākās izglītības iestādēs. Pēdējo desmit gadu laikā to īpatsvaram ir tendence pieaugt.
Varas iestāžu vēlme ir samazināt svešvalodu mācīšanu valstī līdz aptuveni 1/3 no augstskolās piedāvātajiem kursiem.
Šis ierobežojums ieviests pēc tam, kad pagājušā gada decembrī Izglītības ministrija lūdza augstskolām pārtraukt aktīvu ārvalstu studentu vervēšanu. Ministre lēmumu motivēja ar to, ka Nīderlandes izglītības internacionalizācija rada mācībspēku pārslodzi un studentu izmitināšanas vietu trūkumu.
Šobrīd vēl nav skaidra plāna, kā jaunās izmaiņas notiks ar svešvalodas mācīšanu, un, pēc nozares ministrijas preses pārstāves teiktā, ideja šajā gadījumā nav tik daudz vērsta pret ārvalstu studentiem mērķis ir samazināt negatīvās sekas uz piedāvātās izglītības kvalitāti.
"Pašreizējā izaugsme radīs pārpildītas lekciju zāles, pārmērīgu skolotāju slodzi, studentu izmitināšanas vietu trūkumu un ierobežotu piekļuvi mācību programmām," teikts departamenta paziņojumā Euronews.
Nīderlande vienmēr ir bijusi slavena ar savām labajām augstskolām, kas piesaista studentus no visas pasaules.
Tāpēc viņi uzskata, ka angļu valodas kursu samazināšana palīdzēs atjaunot līdzsvaru sistēmā, lai netiktu apdraudēta Nīderlandes augstskolu vadošā starptautiskā pozīcija.
Ministrs Dijkgraaf savukārt šobrīd liek derības uz nopietnu svešvalodu samazināšanu uz holandiešu valodas programmu stimulēšanas rēķina.
Viena no idejām ir pilnībā samazināt angļu valodas programmas, lai vairāk paliktu vietējā valodā. Otrs ir tas, ka angļu valodā paliek tikai daži kursi, nevis veselas programmas.
Abos variantos ir iespējams noteikt izņēmumus atsevišķām specialitātēm, kurās ir prioritāra nepieciešamība piesaistīt ārvalstu personālu. Tomēr eksperti komentē, ka Dijkgraaf jaunie plāni ir pretrunā ar visu pēdējo gadu Nīderlandes augstākās izglītības filozofiju.
Saskaņā ar Nuffic, Nīderlandes izglītības internacionalizācijas organizācijas datiem, Nīderlandē kopumā 28% bakalaura un 77% maģistra programmu tiek pilnībā apgūtas angļu valodā.
Šie skaitļi liecina, ka nav nekāds brīnums, ka augstskolām šobrīd ir grūti. Tas pilnībā attiecas uz Eindhovenas Tehnoloģiju universitāti, kas māca visas tās bakalaura un maģistrantūras programmas angļu valodā.
"Pastāv liela spriedze par to, ko tieši šie jaunie pasākumi ietvers sīkāk. Mums tā ir problēma, jo īpašiem kursiem, piemēram, mākslīgais intelekts vai elektrotehnika, mēs neatrodam pietiekami daudz profesoru, kas varētu mācīt holandiešu valodā,” skaidro Roberts-Jans Smits no augstskolu vadības.
Viņaprāt, Nīderlandei vienmēr ir bijusi atvērtas, tolerantas un liberālas valsts reputācija, un visi tās panākumi vēsturiski ir balstīti uz šiem principiem.
Eindhovenas Universitāte nav vienīgā, kas paceļ balsi pret ierosinājumu samazināt angļu valodu universitātēs.
"Šī politika būs ļoti kaitīga Nīderlandes ekonomikai. Tas negatīvi ietekmēs inovāciju un izaugsmi. Holandieši vienmēr ir uzsvēruši, cik svarīgi ir saglabāt “zināšanu ekonomiku”, taču tagad es redzu, ka tas ir apdraudēts, jo talanti var mūs pamest,” skaidro ekonomikas asociētais profesors Deivids Šindlers no Tilburgas universitātes.
“Nav šaubu, ka starptautiskie studenti maksā vairāk, nekā ir vērts. Viņi veido ievērojamu daļu no visiem studentiem un daudzu augstskolu durvis ir atvērtas. Bez tiem veselas disciplīnas dramatiski saruks un, iespējams, pat sabruks, kad šis finansējums izzudīs, ”viņš piebilst.
Saskaņā ar jaunāko Nīderlandes Ekonomikas politikas analīzes biroja pētījumu, ārvalstu studenti iemaksā Nīderlandes ekonomikā līdz 17,000 96,300 eiro studentam no Eiropas Savienības un līdz XNUMX XNUMX eiro studentiem, kas nav ES studenti.
Arī IZM nevēlas zaudēt visus savus ārvalstu studentus – tieši otrādi. Taču, pēc viņu domām, ir svarīgi motivēt šos skolēnus apgūt holandiešu valodu, lai pēc tam viņi varētu labāk sevi realizēt darba tirgū.
Pēc Eindhovenas Tehnoloģiju universitātes Smits domām, tas nav īsti šāds faktors. Pēc viņa teiktā, 65% izglītības iestādes absolventu paliek Nīderlandē, lai gan augstskolā programmas ir tikai angļu valodā.
Viņš uzskata, ka izmaiņas faktiski radīs pretēju efektu – studenti vienkārši vairs neuzskatīs Nīderlandi kā augstākās izglītības iespēju.
Šmits lēmumā par angļu valodas kursu samazināšanu saskata politisku nokrāsu.
"Parlamentā notiek lielas debates par migrantu pieplūdumu. Visā Eiropā pastāv nacionālistu kustība. Debates sāk notikt pat akadēmiskajā sistēmā. Populistiskās partijas sāk jautāt, kāpēc mēs finansēsim ārzemnieku izglītību, lai naudu labāk izmantotu savējiem,” viņš saka.
Viņam tā ir lielākā problēma – šī galējā nacionālisma retorika kļūst par tendenci, kas skar pat akadēmisko sistēmu.
BBFotoj fotoattēls: https://www.pexels.com/photo/grayscale-photo-of-concrete-buildings-near-the-river-12297499/
