22.3 C
Brisele
Svētdiena, maijs 12, 2024
aizstāvēšanaKarstā ūdenī: klimata pārmaiņas, NNN zveja un nelegālas finanses

Karstā ūdenī: klimata pārmaiņas, NNN zveja un nelegālas finanses

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.


Tā, piemēram, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva tika uzsākta 2002. gadā, lai atvieglotu valdībām un uzņēmumiem brīvprātīgu ieguves uzņēmumu faktisko īpašnieku atklāšanu. Diemžēl iniciatīva ir vērsta tikai uz naftas, gāzes un minerālu resursiem, bet NNN zveja ir ignorēta.

Tikmēr Zivsaimniecības pārredzamības iniciatīva (FiTI) uzsver centienus palielināt faktisko īpašnieku pārredzamību, iekļaujot faktisko īpašnieku nozīmi tās standartā, kas nosaka informāciju, kas valsts iestādēm jāpublicē tiešsaistē par savām zivsaimniecības nozarēm. Vairākas valstis ir parakstījušas FiTI standartu. Kā pirmā valsts, kas ziņoja par savām saistībām, 2020. gadā Seišelu salas pieņēma tiesību aktus (2020. gada tiesību aktu par labuma guvumiem), kas nosaka, ka līdz 2021. gadam ir jāuztur atjaunināti faktisko īpašnieku reģistri, kuros centrālais faktisko īpašnieku reģistrs. iniciatīvas, piemēram, FiTI, saskaras ar virkni problēmu, tostarp to, ka līdz šim ir ieviesis ierobežots skaits valstu, un to, ka tā tikai aicina valstis ziņot par savu progresu publisko faktisko īpašnieku reģistru ieviešanā, nevis nosaka prasību pieņemt Standarta.

Arī Finanšu darbības darba grupas (FATF) – globālās finanšu noziegumu uzraudzības iestādes – darbība ir bijusi lēna. 2020. gadā FATF uzsvēra veidus, kā plaši izplatīta čaulas un fiktīvu uzņēmumu izmantošana ļauj importēt un eksportēt apdraudētos savvaļas dzīvnieku produktus. Gadu vēlāk, FATF paplašināja savu uzmanību no nelegālās savvaļas dzīvnieku tirdzniecības (IWT) līdz naudas atmazgāšanas riskiem, kas saistīti ar nelegālu mežizstrādi, nelegālu ieguvi un atkritumu nelegālu tirdzniecību. Bet FATF diemžēl ir turpināja ignorēt NNN zveja līdz šim.

Tā kā FATF šim jautājumam nepievērsa uzmanību, 2022. gadā Āzijas un Klusā okeāna valstu grupa naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā (APG) iekļāva nodaļu savā tipoloģiju ziņojumā par NNN zvejas nelegālās finansēšanas dimensiju, sniedzot gadījumu izpēti un analīzi, kas uzsver jautājuma industrializēto raksturu. Tomēr citām FATF tipa reģionālajām struktūrām vēl nav jākoncentrējas uz NNN zveju. Viņiem nav izdevies sekot APG piemēram, neskatoties uz skaidriem pierādījumiem, ka nav jāgaida uz pašu FATF — jo īpaši tad, ja tāda problēma kā NNN zveja īpaši satrauc tās dalībniekus (bieži vien visā globālajā dienvidos). Šis plaši izplatītās rīcības trūkums rodas, neskatoties uz to, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos (SDG) ir atsauce uz dabas resursu un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu noziegumiem, tostarp zivsaimniecības jomā. faktori, kas veicina nelikumīgas finanšu plūsmas, kā iekļauts SDG mērķī 16.4.1.

Iepriecinoši, G7 klimata un vides ministru komunikē 2021. gada maijā publicētajā ziņojumā atzinīgi novērtētas "finanšu ministru diskusijas par faktisko īpašnieku pārredzamības stiprināšanu, lai labāk cīnītos pret nelikumīgām finanšu plūsmām, kas izriet no iekšzemes ūdensceļiem, un citiem nelikumīgiem draudiem dabai". Tomēr atkal NNN zveja netika konkrēti nosaukta. Tas notiek neskatoties uz to, ka G7 valstis veido lielāko daļu pasaules jūras produktu tirgus, un šis trūkums atspoguļo ierobežoto politisko gribu risināt šo krīzi.

Tikmēr plašākas tendences attiecībā uz progresu attiecībā uz faktisko īpašnieku pārredzamību varētu negatīvi ietekmēt zivsaimniecības nozari. Proti, 2022. gada novembrī ES Tiesa apstiprināja a lēmums kas kavē progresu, padarot spēkā neesošus ES Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas noteikumus, kas atļāva publisku piekļuvi reģistriem, kuros norādīti faktiskie īpašnieki. Lai gan tam ir daudz plašāka darbības joma nekā faktiskajiem īpašniekiem zivsaimniecības nozarē, šis nolēmums, iespējams, iedragās progresu šajā jomā.

Finansiālajai pārredzamībai ir jābūt prioritātei

Ar klimata pārmaiņām pastiprinot ģeopolitisko spriedzi saistībā ar zivsaimniecību atsevišķos reģionos un veicinot izmaiņas NNN zvejas un citu noziegumu konverģences modeļos, ir jārisina šī nespēja rīkoties saistībā ar neskaidrību un finanšu noslēpumu, kas ļauj veikt NNN zveju. Tas ir īpaši steidzami, ņemot vērā to, ka NNN zveja lielā mērā ir atkarīga no oficiālās finanšu sistēmas, padarot to ļoti jutīgu pret finanšu noziedzības apkarošanas kopienas saskaņotu rīcību. Ņemot vērā to, kas ir apdraudēts, un vajadzību pēc efektīviem atturēšanas līdzekļiem, finanšu pārredzamība tagad būtu jāizvirza NNN zvejas apkarošanas centienos.

Avota saite

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -