Ārlietu komisija mudina Eiropas Savienību un Turciju rast risinājumu strupceļā un izveidot ietvaru savām attiecībām. Ārlietu komisijas locekļi uzskata, ka Turcijas iestāšanās ES process nevar turpināties tādā stāvoklī, ja netiks mainīta Turcijas valdības pieeja.
Komitejas ziņojumā, kas saņēma 47 balsis par, nevienam nebija pret un 10 atturējās, uzsvērta nepieciešamība rīkoties no valdības, ES un tās dalībvalstīm. Mērķis ir pārvarēt šo strupceļu un strādāt, lai izveidotu partnerību. Turklāt parlamenta deputāti iesaka uzsākt pārdomu periodu, lai noteiktu turpmāko virzību ES un Turcijas attiecībām. Viņi arī aicina Komisiju izpētīt iespējas, kā izveidot izdevīgu sistēmu.
Ziņojumā deputāti apstiprina, ka Turkije joprojām ir kandidātvalsts dalībai ES, NATO sabiedrotā un galvenais partneris drošības, tirdzniecības un ekonomisko attiecību, kā arī migrācijas jomā, uzsverot, ka no Tirkijas tiek sagaidīts, ka tiks ievērotas demokrātiskās vērtības, tiesiskums, cilvēktiesības un ievērot ES likumi, principi un pienākumi.
Ziņojumā Turcija mudināta apstiprināt Zviedrijas dalību NATO. Uzsver, ka valsts iestāšanās NATO process nedrīkst būt atkarīgs no citas valsts centieniem pievienoties ES. Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, ka katras valsts virzībai uz dalību ES jābalstās tikai uz to sasniegumiem.
Saskaņošana ar ES vienoto ārpolitiku un drošības politiku
Ziņojumā atzīts, ka Turcijas balsojums ANO Ģenerālajā asamblejā nosoda Krievijas rīcību pret Ukrainu un tās apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tā pauž vilšanos par to, ka Turcija neatbalsta sankcijas, kuras nav apstiprinātas ANO sistēmā. Turcijas pielāgošanās ES Kopējai ārpolitikai un drošības politikai ir sasniegusi zemāko līmeni – 7 %, kas ir ievērojami zemāka nekā jebkura cita valsts, kas piedalās paplašināšanās procesā.
ES apņemas atbalstīt bēgļus un palīdzēt zemestrīces atjaunošanas centieniem
Deputāti uzteic Turciju par tās nepārtrauktajiem centieniem nodrošināt gandrīz četrus miljonus cilvēku, kas veido lielāko bēgļu skaitu pasaulē. Viņi atzīst Eiropas Savienības palīdzību, kuras mērķis ir atbalstīt gan bēgļus, gan uzņemošās kopienas Turcijā, atkārtoti apstiprinot savu stingro apņemšanos turpināt šo palīdzību.
Deputāti izsaka līdzjūtību ģimenēm, kuras skārušas zemestrīces, kas notika 6. gada 2023. februārī.
Viņi apgalvo, ka Eiropas Savienībai jāturpina atbalstīt iedzīvotājus viņu prasību un iniciatīvu risināšanā saistībā ar rekonstrukciju. Viņi uzsver, ka vienota Eiropas nostāja spēj ievērojami uzlabot attiecības starp ES un Turciju.
Laimētāju skaits
Ziņotājs Načo Sančess Amors (S&D, Spānija) teica:
“Nesen esam redzējuši Turcijas valdības no jauna interesi par pievienošanās ES procesa atdzīvināšanu. Tas nenotiks ģeopolitisku sarunu rezultātā, bet gan tad, kad Turcijas iestādes izrādīs patiesu interesi apturēt pastāvīgo pamatbrīvību un tiesiskuma atkāpšanos. Ja Turcijas valdība šajā jautājumā ir patiesa, tai tas jāparāda ar konkrētām reformām un darbībām.
fons
ES pievienošanās sarunas faktiski ir apstājušās kopš 2018. gada tiesiskuma un demokrātijas pasliktināšanās dēļ Turkijā.
Nākamie soļi
Tagad ziņojums tiks iesniegts balsošanai Eiropas Parlamentā kopumā vienā no nākamajām plenārsēdēm.
