Kultūras un izglītības komiteja grozīja Mediju brīvības likumu, lai pārliecinātos, ka tas attiecas uz visu plašsaziņas līdzekļu saturu un aizsargā redakcionālos lēmumus no politiskas iejaukšanās.
Savā nostājas projektā par Eiropas mediju brīvības akts, ko ceturtdien pieņēma ar 24 balsīm par, 3 pret un 4 atturoties, deputāti vēlas nodrošināt, lai jaunie noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt plurālismu un aizsargāt plašsaziņas līdzekļu neatkarību no valdības, politiskām, ekonomiskām vai privātām interesēm.
Viņi grozīja likumprojektu, lai pārredzamības prasības attiektos uz visu plašsaziņas līdzekļu saturu, nevis tikai uz ziņām un aktualitātēm, kā to ierosinājusi Komisija.
Žurnālistu darba aizsardzība
Pieņemtajā tekstā komiteja aizliedz jebkāda veida iejaukšanos un spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, tostarp piespiežot žurnālistus atklāt savus avotus, piekļūt šifrētam saturam viņu ierīcēs un izmantot pret tiem vērstu spiegprogrammatūru.
Lai stingrāk aizsargātu plašsaziņas līdzekļus, EP deputāti arī noteica, ka spiegprogrammatūras izmantošanu var attaisnot tikai katrā gadījumā atsevišķi un tad, ja neatkarīga tiesu iestāde uzdod to izmeklēt smagu noziegumu, piemēram, terorismu vai cilvēku tirdzniecību.
Deputāti arī ierosina ierobežot publisko reklāmu, kas piešķirta vienam plašsaziņas līdzekļu nodrošinātājam, tiešsaistes platformai vai meklētājprogrammai, līdz 15 % no kopējā reklāmas budžeta, ko attiecīgā iestāde piešķīrusi. EU valsts.
Īpašumtiesību caurskatāmības pienākumi
Lai novērtētu plašsaziņas līdzekļu neatkarību, deputāti vēlas uzlikt par pienākumu tirdzniecības vietām publicēt informāciju par to, kam tie pieder un kas no tā tieši vai netieši gūst labumu. Viņi arī vēlas, lai viņi ziņotu par valsts reklāmu un valsts finansiālo atbalstu, tostarp gadījumos, kad viņi saņem publiskos līdzekļus no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Deputāti arī vēlas uzlikt par pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem ziņot par iespējamu interešu konfliktu un jebkādiem mēģinājumiem iejaukties redakcionālos lēmumos.
Noteikumi pret lielu platformu patvaļīgiem lēmumiem
Lai nodrošinātu, ka ES plašsaziņas līdzekļi ir aizsargāti pret ļoti lielām tiešsaistes platformām, kas patvaļīgi dzēš vai ierobežo to saturu, EP deputāti ieviesa pašdeklarēšanas un pārbaudes procedūru, lai palīdzētu atšķirt neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus no negodīgiem. Viņi arī ierosina 24 stundu sarunu periodu, iesaistot valstu regulatorus, pirms liela tiešsaistes platforma var turpināt satura apturēšanu vai ierobežošanu.
Ekonomiskā dzīvotspēja
Dalībvalstīm būtu jāfinansē sabiedriskie mediji no daudzgadu budžeta, lai novērstu politisko iejaukšanos un nodrošinātu budžeta prognozējamību, uzskata EP deputāti. Deputāti arī grozīja noteikumus par auditorijas mērīšanas sistēmām, lai padarītu tos godīgākus un pārredzamākus.
Vairāk neatkarīga ES mediju iestāde
Deputāti vēlas, lai Eiropas Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu padome (Valde) — jauna ES struktūra, kas tiks izveidota ar šo tiesību aktu — būtu juridiski un funkcionāli neatkarīga no Komisijas un varētu darboties pati, ne tikai pēc Komisijas pieprasījuma. Visbeidzot, viņi vēlas, lai valdes darbā iedarbotos neatkarīga “ekspertu grupa”, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļu sektora un pilsoniskās sabiedrības uzskatus.
Laimētāju skaits
“Eiropas Plašsaziņas līdzekļu brīvības likuma mērķis ir nodrošināt lielāku Eiropas plašsaziņas līdzekļu daudzveidību, brīvību un redakcionālo neatkarību. Plašsaziņas līdzekļu brīvība ir nopietni apdraudēta vairākās ES valstīs – tāpēc jaunajam likumam ir jāpieliek pūles, nevis tikai jārunā. Mēs pastiprinājām Komisijas priekšlikumu būtiski aizsargāt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un aizsargāt žurnālistus, tajā pašā laikā nevājinot mūsu unikālās kultūras atšķirības,” sacīja referents. Sabine Verheyen (EPP, DE) pēc balsojuma.
Nākamie soļi
Pieņemtais teksts ir jāapstiprina visam Parlamentam ar balsojumu, kas paredzēts plenārsēdē no 2. līdz 5. oktobrim, lai EP deputāti varētu sākt diskusijas ar Padomi par likuma galīgo redakciju.
