13.7 C
Brisele
Otrdiena, maijs 7, 2024
EiropaKritiskās izejvielas – plāni ES piegādes un suverenitātes nodrošināšanai

Kritiskās izejvielas – plāni ES piegādes un suverenitātes nodrošināšanai

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Elektriskās automašīnas, saules paneļi un viedtālruņi – tie visi satur kritiskas izejvielas. Tie ir mūsu mūsdienu sabiedrības dzīvības spēks.

Rūpniecības komiteja pieņēma pasākumus, lai palielinātu stratēģisko izejvielu piegādi, kas ir būtiski, lai nodrošinātu ES pāreju uz ilgtspējīgu, digitālu un suverēnu nākotni.

Nesen ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtā Kritisko izejvielu likuma mērķis ir atļaut Eiropa paātrināt virzību uz Eiropas suverenitāti un konkurētspēju, vērienīgi mainot kursu. Šodien pieņemtais ziņojums samazinās birokrātiju, veicinās inovācijas visā vērtību ķēdē, atbalstīs MVU un veicinās alternatīvu materiālu pētniecību un izstrādi un videi draudzīgāku ieguvi, kā arī ražošanas metodes.

Stratēģiskās partnerības

Ziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt stratēģiskas partnerattiecības starp ES un trešām valstīm kritisko izejvielu jomā, lai dažādotu ES piegādi — uz vienlīdzīgiem pamatiem un ieguvumiem visām pusēm. Tas paver ceļu ilgtermiņa partnerattiecībām ar zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, apmācību un prasmju pilnveidi jaunām darbavietām ar labākiem darba un ienākumu apstākļiem, kā arī ieguvi un pārstrādi saskaņā ar labākajiem ekoloģiskajiem standartiem mūsu partnervalstīs.

Deputāti arī aicina vairāk koncentrēties uz pētniecību un inovācijām attiecībā uz aizstājējmateriāliem un ražošanas procesiem, kas varētu aizstāt izejvielas stratēģiskajās tehnoloģijās. Tajā ir noteikti aprites mērķi, lai veicinātu stratēģiskāku izejvielu ieguvi no atkritumiem. Deputāti arī uzstāj uz nepieciešamību samazināt birokrātiju uzņēmumiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Laimētāju skaits

Vadošais Eiropas Parlamenta deputāts Nicola Beer (Renew, DE) teica: “Ar spēcīgu balsu vairākumu Rūpniecības komiteja sūta spēcīgu signālu pirms trialoga. Saskaņotais ziņojums sniedz skaidru Eiropas piegādes drošības plānu ar pētniecības un inovācijas stimulu visā vērtību ķēdē.

"Tā vietā, lai būtu pārāk daudz ideoloģijas virzītu subsīdiju, tā paļaujas uz ātriem un vienkāršiem apstiprināšanas procesiem un birokrātijas samazināšanu. Reaģējot uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, tas rada priekšnoteikumus, lai piedāvātu mērķtiecīgus ekonomiskos stimulus privātajiem investoriem saistībā ar ražošanu un pārstrādi Eiropā. Tajā pašā laikā tas balstās uz stratēģisko partnerību paplašināšanu ar trešām valstīm. Ir likts pamats Eiropas kursam uz atvērtu, ekonomisku un ģeopolitisku suverenitāti,” viņa piebilda.

Nākamie soļi

Likumprojekts komitejā pieņemts ar 53 balsīm par, 1 pret un 5 atturoties. Par to plenārsesijā Strasbūrā no 11. līdz 14. septembrim balsos pilns Parlaments.

fons

Pagaidām ES ir atkarīga no noteiktām izejvielām. Kritiskie izejmateriāli ir ļoti svarīgi ES videi draudzīgajai un digitālajai pārejai, un to piegādes nodrošināšana ir ļoti svarīga Eiropas Savienības ekonomikas noturībai, tehnoloģiskajai vadībai un stratēģiskajai autonomijai. Kopš Krievijas kara pret Ukrainu un Ķīnas arvien agresīvākās tirdzniecības un rūpniecības politikas, kobalts, litijs un citas izejvielas ir kļuvušas arī par ģeopolitisku faktoru.

Ņemot vērā globālo pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un mūsu ekonomiku un sabiedrību digitalizāciju, paredzams, ka pieprasījums pēc dažām no šīm stratēģiskajām izejvielām nākamajās desmitgadēs strauji pieaugs.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojums, kas publicēts 2021. gada maijā, brīdina valdības par globālā pieprasījuma pieaugumu pēc kritiski svarīgām izejvielām enerģētikas nozarē, ko izraisa ekonomiku dekarbonizācija: šis pieprasījums varētu tikt reizināts ar 4, ja pasaule ievēros Parīzes nolīguma saistības. Lielāko daļu šī pieauguma radīs vajadzības pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem un to akumulatoriem, kam sekos elektrotīkli, saules paneļi un vēja enerģija. Litija prasības līdz 42. gadam varētu palielināties 2040 reizes, grafīta - 25 reizes, kobalta - 21 reizes un niķeļa - 19 reizes. Tomēr šie materiāli ir koncentrēti dažās valstīs: trīs valstis iegūst 50% pasaules vara: Čīle, Peru un Ķīna; 60% kobalta nāk no Kongo Demokrātiskās Republikas; Ķīna iegūst 60% pasaules retzemju metālu un kontrolē vairāk nekā 80% to attīrīšanas. Saskaņā ar IEA, valdībām ir jāveido stratēģiskās rezerves, lai izvairītos no piegādes traucējumiem.
- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -