Vajāti kristieši — Eiropas Parlamenta deputāts Berts Jans Ruisens 18. septembrī Eiropas Parlamentā rīkoja konferenci un izstādi, lai palielinātu izpratni par kristiešu vajāšanām visā pasaulē. Viņš uzsvēra, ka ES ir jārīkojas stingrāk pret reliģijas brīvības pārkāpumiem, jo īpaši Āfrikā, kur šī klusuma dēļ tiek zaudēti tūkstošiem dzīvību. Izstādē bija apskatāmas satraucošas fotogrāfijas Kristiešu vajāšanas, un van Ruisens uzsvēra, ka ES ir jāpilda savs morālais pienākums efektīvi aizsargāt reliģijas brīvību. Citi runātāji uzsvēra starptautiskās iesaistīšanās nozīmi šī jautājuma risināšanā un pamatbrīvību veicināšanā visiem.
Rakstu publicēja Villijs Fautrs un Newsdesk.
Vajātie kristieši
Eiropas Parlamenta deputāta Berta Jana Ruisena konferencē un izstādē Eiropas Parlamentā tiek nosodīts klusums un nesodāmība, kas saistīta ar kristiešu ciešanām visā pasaulē.
ES ir jārīkojas stingrāk pret kliedzošajiem reliģijas brīvības pārkāpumiem, kas galvenokārt skar kristiešus visā pasaulē. Šis klusums katru gadu maksā tūkstošiem dzīvību, īpaši Āfrikā. Šis nāvējošs klusums ir jāpārtrauc, EP deputāte Bērts Jans Ruisens atbalstīja pirmdien, 18. septembrī, konferencē un izstādes atklāšanā Eiropas Parlamentā.
Pasākumam, kuru apmeklēja vairāk nekā simts cilvēku, sekoja izstādes apmeklējums pilsētas centrā Eiropas Parlaments, ko organizē kopā ar Open Doors un SDOK (Pazemes baznīcas fonds). Tajā bija redzamas šokējošas kristiešu vajāšanu upuru fotogrāfijas: cita starpā Eiropas Parlamenta sirdi tagad rotā kāda ķīniešu ticīgā fotogrāfija, kuru policisti pakāra ar kājām horizontālā stabā.
Bērts Jans Ruisens:
“Reliģijas brīvība ir universālas cilvēktiesības. ES apgalvo, ka ir vērtību kopiena, taču tagad pārāk bieži klusē par nopietniem pārkāpumiem. Tūkstošiem upuru un ģimeņu jāspēj paļauties uz ES rīcību. Kā ekonomiskam spēka blokam mums ir jāsauc pie atbildības visas valstis, ka visi ticīgie var brīvi praktizēt savu reliģiju.
Ruisens norādīja, ka nu jau pirms 10 gadiem ES pieņēma direktīvas, lai aizsargātu reliģijas brīvību.
"Šīs direktīvas ir pārāk daudz uz papīra un pārāk maz praksē. ES ir morāls pienākums ticami aizsargāt šo brīvību.
Anastasija Hartmane, Atvērto durvju pārstāve Briselē:
“Tā kā mēs vēlamies stiprināt Subsahāras kristiešus, mēs arī vēlamies, lai viņi kļūtu par daļu no sarežģītās reģionālās krīzes risinājuma. Ticības brīvības īstenošanai ir jābūt galvenajam dienaskārtības jautājumam, jo, ja gan kristieši, gan nekristieši redz savas pamatbrīvības aizsargātas, viņi var kļūt par svētību visai kopienai.
Bonuss par nogalināšanu mācītājs
Nigērijas students Išaku Dava stāstīja islāmistu teroristu organizācijas Boko Haram šausmas: “Manā reģionā jau ir nogalināti 30 mācītāji. Mācītāji ir ārpus likuma: mācītāja nāve nes atlīdzību 2,500 eiro apmērā. Vienu upuri es personīgi pazinu, ”sacīja VU Amsterdamas students. "Padomājiet par nolaupītajām skolniecēm 2014. gadā: viņas tika mērķētas, jo viņas bija no kristīgās skolas."
Konferencē uzstājās arī Ilija Djadi, Open Doors vecākais analītiķis par ticības brīvību Subsahāras Āfrikā. Viņš aicināja uz lielāku starptautisko iesaistīšanos.
Jelle Creemers, direktore Reliģijas vai ticības brīvības izpētes institūts Lēvenas evaņģēliskās teoloģijas fakultātē (ETF) sacīja:
“ES politika, kas veicina reliģijas brīvību, attiecas ne tikai uz individuālām brīvībām, bet arī palīdz cīnīties pret netaisnību, aktīvi atbalsta apdraudētas kopienas un ir pamats, uz kura cilvēki var uzplaukt. Es ceru, ka šī izstāde palīdzēs mums atgādināt par šīs saistības nepieciešamību un nozīmi.
