Izraēlas varas iestādes ir atradušas 2,000 gadus vecu apbedījumu vietni.
Atklājums ir nosaukts par “Salomes kapavietu”, kas ir viena no vecmātēm, kas piedalījās Jēzus dzemdībās
Izraēlas varasiestādes atklājušas "vienu no iespaidīgākajām apbedījumu alām", kas jebkad atrastas valsts teritorijā, ziņo Agence France-Presse, ko citē BTA.
Atklājums atkal datēts ar aptuveni 2000 gadu pagātni, un, pamatojoties uz dažām kristietības koledžām, tas tiek nosaukts par “Salomes kapavietu”, kas ir viena no vecmātēm, kas piedalījās Jēzus dzemdībās.
Tīmekļa vietni pirms 40 gadiem atrada senlietu zagļi Lahišas mežā, kas atrodas starp Jeruzalemi un Gazas joslu. Tā rezultātā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kas atklāja milzīgu vestibilu, kas, pamatojoties uz arheologu datiem, liecina par apbedījumu alas nozīmi.
Vietnē, kur tika atklāti kaulu konteineri, papildus akmenī cirstām nišām ir vairākas telpas. Saskaņā ar Izraēlas Senlietu pārvalde, šī, iespējams, ir viena no iespaidīgākajām un sarežģītāk uzbūvētajām alām, kas atrasta Izraēlā.
Sākotnēji ala tika izmantota ebreju apbedīšanas rituāliem, un tā piederēja bagātai ebreju mājsaimniecībai, kas veltīja daudz pūļu tās sagatavošanai, ”pamatojoties uz piedāvājumu.
Ala vēlāk kļuva par Salomei veltītu kristiešu kapelu, par ko liecina krusti un uzraksti uz starpsienām, kas atsaucas uz viņu.
"Salome ir mīklaina figūra," minēja Izraēlas senlietu pārvalde. “Saskaņā ar kristiešu (pareizticīgo) paražu vecmāte Betlēmē nevarēja iedomāties, ka viņai tiek lūgts nosūtīt bērnu jaunavai, viņas roka nokalta un tikai atguvās, kad viņa viņu šūpuļoja.
Salomes kults un pozicionēšanas izmantošana turpinājās devītajā gadsimtā, pēc musulmaņu iekarošanas, minēja Izraēlas senlietu pārvalde. "Daži uzraksti ir arābu valodā, bet kristieši turpina lūgties šajā vietā."
Izrakumos 350 kvadrātmetrus lielajā vestibilā tika atklāti veikalu stendi, kurus arheologi iedomājas, piedāvāja māla lampas.
"Mēs atradām simtiem veselu un salauztu lampu, kas datētas ar astoto vai devīto gadsimtu," minēja izrakumu vadītāji Nirs Šimšons-Parans un Zvi Fīrers. "Lampas, iespējams, tika izmantotas, lai apgaismotu alu vai reliģiskās ceremonijās tādā veidā, kā mūsdienās kapenēs un baznīcās tiek izplatītas sveces," viņi piebilda.
