Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai un nozares dzīvotspējai, EP deputāti pieņēma savu nostāju par likumu, ar ko stiprināt ES plašsaziņas līdzekļu pārredzamību un neatkarību.
Savā pozīcijā uz Eiropas mediju brīvības akts, ko otrdien pieņēma ar 448 balsīm par, 102 pret un 75 atturoties, Parlaments vēlas uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un aizsargāt mediju neatkarību no valdības, politiskās, ekonomiskās vai privātās iejaukšanās.
Deputāti vēlas aizliegt jebkāda veida iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu redakciju lēmumos un novērst ārēja spiediena izdarīšanu uz žurnālistiem, piemēram, piespiežot viņus atklāt savus avotus, piekļūt šifrētam saturam savās ierīcēs vai mērķēt uz tiem ar spiegprogrammatūru.
Deputāti apgalvo, ka spiegprogrammatūras izmantošana var būt attaisnojama tikai kā "pēdējais līdzeklis" katrā gadījumā atsevišķi un tad, ja neatkarīga tiesu iestāde uzdod izmeklēt nopietnu noziegumu, piemēram, terorismu vai cilvēku tirdzniecību.
Īpašumtiesību caurspīdīgums
Lai novērtētu mediju neatkarību, Parlaments vēlas uzlikt par pienākumu visiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp mikrouzņēmumiem, publicēt informāciju par to īpašnieku struktūru.
Deputāti arī vēlas, lai plašsaziņas līdzekļi, tostarp tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, ziņotu par līdzekļiem, ko viņi saņem no valsts reklāmām un par valsts finansiālo atbalstu. Tas ietver līdzekļus no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Noteikumi pret lielu platformu patvaļīgiem lēmumiem
Lai nodrošinātu, ka satura regulēšanas lēmumus pieņem ļoti lielas tiešsaistes platformas negatīvi neietekmē mediju brīvību, deputāti aicina izveidot mehānismu satura noņemšanas rīkojumu pārvaldībai. Pēc deputātu domām, platformām vispirms būtu jāapstrādā deklarācijas, lai atšķirtu neatkarīgos medijus no neatkarīgiem avotiem. Pēc tam plašsaziņas līdzekļiem ir jāinformē par platformas nodomu dzēst vai ierobežot savu saturu, vienlaikus nodrošinot 24 stundu laika periodu, kurā plašsaziņas līdzekļi var atbildēt. Ja pēc šī perioda platforma joprojām uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu saturs neatbilst tās noteikumiem un nosacījumiem, tā var turpināt dzēst, ierobežot vai nodot lietu valsts regulatoriem, lai nekavējoties pieņemtu galīgo lēmumu. Tomēr, ja plašsaziņas līdzekļu nodrošinātājs uzskata, ka platformas lēmumam nav pietiekama pamatojuma un tas grauj plašsaziņas līdzekļu brīvību, viņam ir tiesības iesniegt lietu izskatīšanai ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādē.
Ekonomiskā dzīvotspēja
Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai sabiedriskajiem medijiem būtu adekvāts, ilgtspējīgs un prognozējams finansējums, kas tiek piešķirts no daudzgadu budžeta, norāda EP deputāti.
Lai nodrošinātu, ka plašsaziņas līdzekļi nekļūtu atkarīgi no valsts reklāmas, tie ierosina ierobežot publiskajai reklāmai, kas piešķirta vienam plašsaziņas līdzekļu nodrošinātājam, tiešsaistes platformai vai meklētājprogrammai, 15% apmērā no kopējā reklāmas budžeta, ko šī iestāde piešķīrusi attiecīgajā ES valstī. Deputāti vēlas, lai valsts līdzekļu piešķiršanas kritēriji medijiem būtu publiski pieejami.
Neatkarīga ES plašsaziņas līdzekļu iestāde
Parlaments arī vēlas, lai Eiropas Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu padome — jauna ES struktūra, kas tiks izveidota ar Plašsaziņas līdzekļu brīvības likumu — būtu juridiski un funkcionāli neatkarīga no Komisijas un varētu darboties neatkarīgi no tās. Deputāti arī aicina izveidot neatkarīgu “ekspertu grupu”, kas pārstāvētu plašsaziņas līdzekļu nozari un pilsonisko sabiedrību, kas konsultētu šo jauno valdi.
Laimētāju skaits
"Mēs nedrīkstam pievērt acis uz satraucošo preses brīvības stāvokli visā pasaulē un Eiropā," ziņotājs Sabine Verheyen (EPP, DE) teica pirms balsošanas. “Mediji nav tikai jebkurš bizness. Papildus ekonomiskajai dimensijai tā veicina izglītību, kultūras attīstību un iekļaušanu sabiedrībā, aizsargājot tādas pamattiesības kā vārda brīvība un piekļuve informācijai. Ar šo likumprojektu mēs sasniedzam svarīgu likumdošanas pagrieziena punktu, lai aizsargātu mūsu mediju ainavas un žurnālistu daudzveidību un brīvību un aizsargātu mūsu demokrātijas.
Nākamie soļi
Pēc tam, kad Parlaments pieņēma savu nostāju, sarunas ar Padomikas par savu nostāju vienojās 2023. gada jūnijā) par likuma galīgo formu tagad var sākties.
Reaģējot uz iedzīvotāju bažām
Ar savu šodien pieņemto nostāju Parlaments reaģē uz pilsoņu prasībām, kas izvirzītas Eiropas nākotnes konferences secinājumos, jo īpaši 27. priekšlikumā. par plašsaziņas līdzekļiem, viltus ziņām, dezinformāciju, faktu pārbaudi, kiberdrošību (1,2., XNUMX. punkts) un 37.priekšlikums par pilsoņu informēšanu, līdzdalību un jaunatni (4. punkts).
