Sagaidot Pasaules garīgās veselības dienu, Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) šodien kopīgi ir ieviesuši vadlīnijas ar nosaukumu "Vadlīnijas un prakse par garīgo veselību, cilvēktiesībām un tiesību aktiem”. Mērķis ir atbalstīt valstis reformēt savus likumus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai garīgās veselības aprūpei.
Cilvēktiesību pārkāpumi un piespiedu prakse psihiatrijā
Visā pasaulē joprojām pastāv cilvēktiesību pārkāpumu un piespiedu prakses gadījumi veselības aprūpes jomā, ko bieži atbalsta esošie likumi un politika. Tie ietver hospitalizāciju un attieksme pret standartiem neatbilstošiem dzīves apstākļiem, kā arī fizisko, psiholoģiska un emocionāla slikta izturēšanās, kas izplatīta daudzos garīgās veselības dienestos.
Lai gan kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pieņemšanas 2006. gadā vairākas valstis ir pielikušas pūles, lai pārskatītu savus likumus, politiku un pakalpojumus, tikai dažas valstis ir veikušas pasākumus, lai būtiski grozītu attiecīgos tiesību aktus. Tas ir nepieciešams, lai izbeigtu šos pārkāpumus un veicinātu tiesības garīgās veselības aprūpē.
Dr Tedros Adhanom Ghebreyesus, PVO ģenerāldirektors uzsver, ka "Garīgā veselība ir sastāvdaļa, kas nav atdalāma no tiesībām uz veselību. "
Viņš arī apgalvo, ka šis atjauninātas vadlīnijas ļaus valstīm veikt izmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvu garīgās veselības aprūpi, kas veicina indivīdu atveseļošanos un respektē viņu cieņu. Tas dod iespēju cilvēkiem ar veselības traucējumiem un psihosociāliem traucējumiem dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi savās kopienās.
Volkers TürksANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos uzsver, cik svarīgi ir pārveidot garīgās veselības pakalpojumus ne tikai to sasniedzamības ziņā, bet arī to pamatvērtībās, nodrošinot, ka tie patiesi atbilst katras personas vajadzībām un cieņai. Viņš norāda, ka šajā publikācijā ir sniegti norādījumi par to, kā uz tiesībām balstīta pieeja var veicināt nepieciešamo pārveidi veselības sistēmās.
Efektīvas garīgās veselības aprūpes veicināšana kopienās
Lielākā daļa valdības izdevumu garīgajai veselībai tiek piešķirti psihiatriskajām slimnīcām, jo īpaši valstīs ar augstiem ienākumiem, kas veido 43% no budžeta. Tomēr pierādījumi liecina, ka kopienas aprūpes pakalpojumi ir ne tikai pieejamāki, bet arī rentablāki un efektīvāki salīdzinājumā ar garīgās veselības aprūpes institucionālajiem modeļiem.
Vadlīnijās ir izklāstīti pasākumi, lai paātrinātu deinstitucionalizācijas procesu un izveidotu uz sabiedrību orientētu pieeju garīgās veselības aprūpei, kuras pamatā ir cilvēktiesību principi. Tas ietver tiesību aktu īstenošanu, kas pakāpeniski aizstāj iestādes ar iekļaujošām kopienas atbalsta sistēmām un vispārējiem pakalpojumiem, piemēram, ienākumu atbalstu, palīdzību mājokļa jomā un vienaudžu atbalsta tīkliem.
Ļaunprātīgas prakses izbeigšana
Atklāšanas pasākuma dalībnieki un visi, kas piedalījās vadlīnijās, ir ļoti svarīgi pielikt punktu piespiedu prakse garīgās veselības jomā. Šāda prakse, piemēram, aizturēšana un piespiedu ārstēšana, izolēšana un ierobežojumi, pārkāpj personu tiesības pieņemt apzinātus lēmumus par savu veselības aprūpi un ārstēšanas iespējām.
Turklāt, ir arvien vairāk pierādījumu, kas parāda šo piespiedu prakšu ietekmi gan uz fizisko, gan garīgo labklājību. Tie pasliktina esošos apstākļus un izolēt personas no viņu atbalsta tīkliem.
Vadlīnijās ir ierosināts iekļaut noteikumus, kas novērš piespiešanu garīgās veselības pakalpojumos. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir noteikt informētu piekrišanu kā visu garīgās veselības pasākumu stūrakmeni. Turklāt tajā ir sniegti ieteikumi, kā lietas izskatīt tiesiskā regulējuma un politikas ietvaros, neizmantojot piespiedu līdzekļus.
Uz tiesībām balstītas pieejas pieņemšana garīgajai veselībai
Atzīstot, ka veselības veicināšana aptver ne tikai veselības aprūpes nozari, šīs jaunās vadlīnijas ir paredzētas likumdevējiem un politikas veidotājiem, kas iesaistīti ar garīgo veselību saistīto likumu izstrādē, grozīšanā un īstenošanā. Tas ietver tiesību aktus, kas risina tādus jautājumus kā nabadzība, nevienlīdzība un diskriminācija.
Vadlīnijas ietver arī kontrolsarakstu valstīm, lai novērtētu, vai to ar veselību saistītie tiesību akti atbilst starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Turklāt tas uzsver, cik svarīgi ir meklēt padomu no personām, kurām ir pieredze, un organizācijām, kas viņus pārstāv kā šī procesa būtisku daļu. Tajā arī uzsvērta izglītības un izpratnes veidošanas nozīme par jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām.
Lai gan vadlīnijās ir ieteikts principu un noteikumu kopums, kas var kalpot par tiesību aktu sistēmu, tajās ir atzīts, ka valstīm ir iespēja tos pielāgot un pielāgot atbilstoši saviem īpašajiem apstākļiem. Tas ietver tādu faktoru apsvēršanu kā konteksts, valodas, kultūras jutīgums, tiesību sistēmas un daudz kas cits, vienlaikus ievērojot cilvēktiesību standartus.
10. oktobrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) pievienojās kopienām, atzīmējot 2023. gada Pasaules garīgās veselības dienu ar tēmu “Garīgā veselība ir pamattiesības visiem”.
Liels un svarīgs Pateicību saraksts
Šo vadlīniju izstrādi un koordinēšanu vadīja Mišela Funka un Natālija Drū Bolda Devoras Kestelas vispārējā uzraudzībā no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Garīgās veselības un vielu lietošanas departamenta kopā ar Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nodaļu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR). Rakstīšanas komanda Šo publikāciju kopīgi izstrādāja PVO un OHCHR. PVO vārdā Alberto Vāskess Enkalada (konsultants, Šveice), Mišela Funka (PVO Garīgās veselības un vielu lietošanas departaments) un Natālija Drū Bolda (PVO Garīgās veselības un vielu lietošanas departaments). OHCHR Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nodaļas personāla locekļu vārdā. WHO and OHCHR would like to thank the following individuals and organizations for their valuable contributions, feedback and inputs: External contributors and reviewers Natalie Abrokwa (University of Groningen, Kingdom of the Netherlands), Nazish Arman (Shuchona Foundation, Bangladesh), Peter Bartlett (Centre for Mental Health and Human Rights, Institute of Mental Health, Nottingham University/WHO Collaborating Centre on Mental Health, Disability and Human Rights, United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), Shreya Bhardwaj (Charles University, Czech Republic), Valerie Bichelmeier (Make Mothers Matter, France), Joann Bond (Attorney General’s Chambers and the Ministry of Legal Affairs, Guyana), Mauro Giovanni Carta (University of Cagliari, Italy), Francesca Centola (Mental Health Europe, Belgium), Pyali Chatterjee (ICFAI University, India), Dixon Chibanda, (Friendship Bench and University of Zimbabwe, Zimbabwe), María Soledad Cisternas (former Special Envoy of the United Nations Secretary-General on Disability and Accessibility, Chile), Lee Allison Clark (Native Women’s Association of Canada, Canada), Jarrod Clyne (International Disability Alliance, Switzerland), Ria Mohammed-Davidson (Attorney at Law, Human Rights and Mental Health, Trinidad and Tobago), Maria de Lourdes Beldi de Alcântara (Universidade de São Paulo, Brazil), Eric Diaz Mella (Centro de Reorganimación Regional y Observatorio Social, Chile), Robert Dinerstein (American University Washington College of Law, the United States of America), Zuzana Durajová (Charles University, Czech Republic), Julian Eaton (CBM Global, the United Kingdom), Elisabetta Pascolo Fabrici (Azienda Sanitaria Universitaria Giuliano Isontina (ASUGI)/WHO Collaborating Centre for Research and Training in Mental Health, Italy), Alexandra Finch (Georgetown University, the United States), Leon Garcia (Centro and Hospital das Clínicas, Brazil), Neeraj Gill (Griffith University, Australia), Guilherme Gonçalves Duarte (Permanent Mission of Portugal in Geneva, Ministry of Foreign Affairs, Portugal), Piers Gooding (La Trobe Law School, Australia), Lawrence Gostin (O’Neill Institute for National and Global Health Law at Georgetown University Law Center, Georgetown University/WHO Collaborating Center for National and Global Health Law, the United States), Kristijan Grđan (Association for Psychological Support Croatia, Croatia, and Mental Health Europe, Belgium), Vivian Hemmelder (Mental Health Europe, Belgium), Edgar Hilario (Department of Health, Philippines), Torsten Hjelmar (Citizens Commission on Human Rights Europe, Denmark), Mushegh Hovsepyan (Disability Rights Agenda, Armenia), Dr Irmansyah (The National Research and Innovation Agency, Indonesia), Simon Njuguna Kahonge (Ministry of Health, Kenya), Olga Kalina (Georgian Network of (Ex)Users and Survivors of Psychiatry, Georgia, and the European Network of (Ex)Users and Survivors of Psychiatry (ENUSP), Denmark), Elizabeth Kamundia (Kenya National Commission on Human Rights, Kenya), Sylvester Katontoka (Mental Health Users Network of Zambia, Zambia), Brendan Kelly (Trinity College Dublin, Ireland), Hansuk Kim (Ministry of Health and Welfare, Republic of Korea), Seongsu Kim (Dawon Mental Health Clinic, Republic of Korea), Bernard Kuria (Ministry of Health, Kenya), Karilė Levickaitė (NGO Mental Health Perspectives, Lithuania, and Mental Health Europe, Belgium), Carlos Augusto de Mendonça Lima (World Psychiatric Association Section of Old Age Psychiatry, Switzerland), Laura Marchetti (Mental Health Europe, Belgium), Claudia Marinetti (Mental Health Europe, Belgium), Nemache Mawere (Ingutsheni Central Hospital, Zimbabwe), Felicia Mburu (Article 48 Initiative, Kenya), Roberto Mezzina (International Mental Health Collaborating Network and World Federation for Mental Health, Italy), Kendra Milne (Health Justice, Canada), Angelica Chiketa Mkorongo (Zimbabwe Obsessive Compulsive Disorder Trust, Zimbabwe), Guadalupe Morales Cano (Fundación Mundo Bipolar and European Network of (Ex)Users and Survivors of Psychiatry, Spain), Fabian Musoro (Ministry of Health, Zimbabwe), Macharia Njoroge (Championing for Community Inclusion in Kenya, Kenya), Nasri Omar (Ministry of Health, Kenya), Cheluchi Onyemelukwe-Onuobia (Babcock University, Nigeria), Hazel Othello (Ministry of Health, Trinidad and Tobago), Gemma Parojinog (Commission on Human Rights, Philippines), Soumitra Pathare (Indian Law Society, India), Eduardo Pinto da Silva (Ministry of Foreign Affairs, Portugal), Gerard Quinn (UN Special Rapporteur on the Rights of Persons with Disabilities, Ireland), Carlos Rios-Espinosa (Human Rights Watch, the United States), Gabriele Rocca (World Association for Psychosocial Rehabilitation and WAPR Human Rights Committee, Italy), Jean-Luc Roelandt (Service de recherche et de formation en santé mentale, Etablissement Public de Santé Mentale (EPSM) Lille Métropole/Centre collaborateur de l’OMS pour la Recherche et la Formation en Santé mentale, France), Marta Rondon (Instituto Nacional Materno Perinatal, Peru), Artur Sakunts (Helsinki Citizens’ Assembly – HCA Vanadzor, Armenia), San San Oo (Aung Clinic Mental Health Initiative, Myanmar), Liuska Sanna (Mental Health Europe, Belgium), Josep Maria Solé Chavero (Support-Girona Catalonia, Spain), Slađana Štrkalj Ivezić (University Psychiatric Hospital Vrapče, Croatia), Charlene Sunkel (Global Mental Health Peer Network, South Africa), Kate Swaffer (Dementia Alliance International, Australia), Bliss Christian Takyi (St.
