Āfrikas centrā, kur dinamiskas kultūras un daudzveidīgas kopienas ir uzplaukušas gadsimtiem ilgi, atklājas kluss murgs. Amharas genocīds, brutāla un šausminoša epizode Etiopijas vēsturē, joprojām ir lielā mērā aizēnota no starptautiskā viedokļa. Tomēr zem šī klusuma apvalka slēpjas atvēsinošs stāstījums par neizdibināmām ciešanām, masu slepkavībām un etnisko vardarbību.
Vēsturiskais konteksts un “Abesīnija: pulvera muca”
Lai patiesi izprastu Amharas genocīdu, mums jāiedziļinās vēstures annālēs, meklējot laiku, kad Etiopija saskārās ar ārējiem draudiem un kolonizācijas mēģinājumiem. Viens no svarīgākajiem brīžiem šajā vēsturē bija Advas kauja 1896. gadā, kad Imperatora Menelika II spēki veiksmīgi pretojās Itālijas kolonizācijas centieniem. Tomēr šie notikumi radīja pamatu satraucošam etniskās spriedzes un šķelšanās mantojumam.
Šajā laikmetā tika ierosinātas stratēģijas, kuru mērķis bija radīt etniskas nesaskaņas, kas īpaši izklāstītas grāmatā “Abesīnija: pulvera muca”. Šī mānīgā rokasgrāmata mēģināja attēlot Amharas iedzīvotājus kā citu etnisko grupu apspiedējus ar nolūku sēt šķelšanās sēklas Etiopijā.
Minilikawuyan ļaunprātīga izmantošana
Pārejot uz šodienu, mēs esam liecinieki satraucošai vēsturiskās taktikas atdzimšanai Etiopijā. Federālo aizsardzības spēku un valdības iestāžu elementi, kā arī citi vainīgie ir atjaunojuši terminu “Minilikawuyan”, lai nepatiesi apzīmētu Amharas iedzīvotājus kā apspiedējus. Šis viltus stāstījums, ko sākotnēji ieteica itāļi grāmatā “Abesīnija: pulvera muca” un pēc tam tika izplatīts ar misionāru šķelšanos, ir traģiski ļaunprātīgi izmantots, lai attaisnotu vardarbību pret nevainīgiem Amharasiem.
Ir svarīgi precizēt, ka Amharas nav vēsturiskas atbildības par apspiešanas aktiem. Šis stāstījums ir vēsturisku faktu sagrozīšana, kas kalpo par ieganstu pašreizējai vardarbībai pret Amhara indivīdiem, kuri bieži ir nabadzīgi zemnieki, kas dzīvo smagos apstākļos.
Atbrīvotās šausmas
Iedomājieties zemi, kurā reiz harmoniski līdzās pastāvēja kopienas, kuras tagad plosīja vardarbības vilnis, kas neizrāda žēlastību. Bērni, sievietes un vīrieši ir kļuvuši par upuriem neiedomājamai brutalitātei, viņu dzīvības ir izdzisušas tikai viņu etniskās piederības dēļ.
Šī genocīda vaininieki, kurus mudina sagrozīts vēsturiskais stāstījums, izmanto nievājošus terminus, piemēram, “Neftegna”, “Minilikawiyans”, “jawisa” un “ēzeļi”, lai dehumanizētu un nomelnotu Amharas cilvēkus. Šāda pazemojoša valoda ir kļuvusi par ieroci, ko izmanto, lai attaisnotu neizsakāmās zvērības, kas tiek pastrādātas.
Pasaule, kas piever acis
Šokējošā patiesība ir tāda, ka, neskatoties uz šo zvērību mērogu un vēsturisko stāstījumu klaju ļaunprātīgu izmantošanu, lai veicinātu vardarbību, starptautiskā sabiedrība lielākoties ir izvēlējusies klusēt, pārstājot to saukt par genocīdu. Šī vilcināšanās draud uzmundrināt vainīgos un grauj upuru cerības uz taisnīgumu.
Pasaulei ir sāpīga nevēlēšanās vēsture, kad runa ir par iejaukšanos genocīdos. Ruanda un Bosnija ir spilgts atgādinājums par to, kas notiek, ja starptautiskā sabiedrība nerīkojas izlēmīgi. Sekas ir postošas, kā rezultātā tiek zaudētas neskaitāmas dzīvības.
Atmaskojot Amharas genocīda šausmas, mums rodas nemierīgs jautājums: kā genocīda valdība var kalpot par prokuroru, tiesnesi un juridisku instrumentu savai vajāšanai? Pasaule nedrīkst ļaut turpināties šim spocīgajam paradoksam. Tūlītēja rīcība ir ne tikai morāls pienākums, bet arī pienākums pret cilvēci.
Pārraujot klusuma ķēdes
Ir pienācis laiks pasaulei sagraut klusumu, kas apņem Amharas genocīdu. Mums ir jāsastopas ar skarbo un neapgāžamo patiesību: tas, kas notiek Etiopijā, patiešām ir genocīds. Šis termins satur morālu imperatīvu, aicinājumu uz darbību, ko nevar ignorēt. Tas mums atgādina solījumu “nekad vairs”, zvērestu novērst šādu šausmu atkārtošanos.
Ceļš uz priekšu: visaptveroša pārejas valdība
Lai visaptveroši risinātu Amharas genocīdu, mēs ierosinām izveidot pārejas valdību Etiopijā. Šajā institūcijā būtu jāiekļauj indivīdi, kas ir nelokāmi apņēmīgi ievērot taisnīgumu, izlīgumu un cilvēktiesību aizsardzību. Svarīgi, ka politiskajām partijām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību genocīdā vai kuras tiek atzītas par vainīgām, ir jāaizliedz jebkāda veida politiskā darbība un jāsauc pie atbildības. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vainīgajiem draud atbildība, savukārt nevainīgie var atsākt politiskās darbības pēc tam, kad tie ir atbrīvoti.
Lūgums rīkoties
Amharas genocīds kalpo kā drūms atgādinājums par mūsu kolektīvo atbildību aizsargāt nevainīgas dzīvības un novērst šādu šausmu atkārtošanos. Ar nosodījumu vien nepietiks; ir obligāta tūlītēja un izlēmīga rīcība.
Genocīda konvencija: morāls imperatīvs
Genocīda konvencija, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 1948. gadā, iezīmē starptautiskās sabiedrības pienākumu novērst genocīda aktus un sodīt par tiem. Tajā genocīds definēts kā "darbības, kas veiktas ar nolūku pilnībā vai daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu". Amharas genocīds nepārprotami ietilpst šajā definīcijā.
Starptautiskās sabiedrības klusēšana vai nevēlēšanās to apzīmēt kā tādu ir biedējoša atkāpe no Genocīda konvencijā ietvertajiem principiem. Konvencijas morālais imperatīvs ir skaidrs: pasaulei ir jārīkojas izlēmīgi, lai novērstu notiekošās zvērības pret Amharas tautu.
Pārejas taisnīgums: ceļš uz dziedināšanu
Apvienoto Nāciju Organizācija norāda, ka pārejas tiesiskuma mērķis ir risināt masveida cilvēktiesību pārkāpumu mantojumu. Amharas genocīda gadījumā tas kļūst ne tikai par nepieciešamību, bet arī par glābšanas riņķi dziļi ievainotas tautas dziedināšanai.
Apsverot ceļu uz priekšu Etiopija, kļūst pilnīgi skaidrs, ka pašreizējai valdībai, kas ir iesaistīta Amharas genocīda pastrādāšanā, nevar uzticēt atbildību par šīs humanitārās krīzes izbeigšanu, vainīgo pušu atbildības uzņemšanos un izlīguma un miera veicināšanu. Tie paši dalībnieki, kas ir atbildīgi par šīm briesmīgajām darbībām, nevar ticami vadīt pārejas taisnīguma procesu. Viņu pastāvīgā klātbūtne pie varas rada tiešus draudus upuriem, kuriem joprojām ir nopietnas briesmas. Turpmākas vardarbības, liecinieku apklusināšanas un mērķtiecīgu slepkavību risks pastāv tik ilgi, kamēr par genocīdu atbildīgie saglabā kontroli. Jēdziens “kvazi-atbilstība” tiek izmantots, ja var būt a sadarbība ar starptautiskajiem centieniem, taču varas un nesodāmības pamatā esošās struktūras paliek neskartas, padarot jebkuru pārejas tiesiskuma procesu neefektīvu un, iespējams, vēl kaitīgāku upuriem. Patiesi objektīva un visaptveroša pārejas valdība, kā arī starptautiskā uzraudzība ir obligāta, lai nodrošinātu, ka Etiopijā un plašākā reģionā var panākt taisnīgumu un panākt ilgstošu mieru.
Visaptveroša pārejas valdība, kas sastāv no objektīvām personām, kuras ir apņēmušās panākt taisnīgumu un izlīgumu, var pavērt ceļu šai tik ļoti vajadzīgajai dziedināšanai. Tai ir jānosaka prioritāte:
- Patiesība: Pirms atbildības sasniegšanas ir jāatklāj viss zvērību apjoms un vēsturiskais konteksts, kas to izraisīja. Visaptverošs patiesības meklēšanas process ir ļoti svarīgs, lai atzītu upuru ciešanas un izprastu faktorus, kas veicināja Amharas genocīdu.
- Atbildība: Vainīgie neatkarīgi no viņu piederības ir jāsauc pie atbildības. Ir jāsūta skaidrs vēstījums, ka nesodāmība netiks pieļauta.
- Restitūcija: Amharas genocīda upuri ir pelnījuši atlīdzību par savām ciešanām. Tas ietver ne tikai materiālo kompensāciju, bet arī atbalstu psiholoģiskai un emocionālai atveseļošanai.
- Saskaņošana: Sevišķi svarīgi ir atjaunot uzticēšanos starp kopienām, no kurām daudzas ir sašķēlušas šīs vardarbības dēļ. Iniciatīvas, kas veicina sapratni un sadarbību, ir jābūt pārejas valdības darba kārtības centrālajai daļai.
Nobeigumā mēs nopietni aicinām starptautisko sabiedrību:
- Publiski atzīstiet Amharas genocīdu par genocīdu, uzsverot tūlītējas iejaukšanās nepieciešamību.
- Paplašināt atbalstu visaptverošas pārejas valdības izveidei Etiopijā, kuru vadītu objektīvas personas, kas veltītas taisnīgumam un izlīgumam.
- Uzlikt aizliegumu visām politiskajām partijām, kas saistītas ar genocīdu, līdz tās tiks atbrīvotas no pārkāpumiem.
- Sniegt steidzamu humāno palīdzību Amharas genocīda upuriem, apmierinot viņu tūlītējās vajadzības.
- Veidojiet sadarbību ar starptautiskiem partneriem un organizācijām, lai nodrošinātu taisnīgumu, restitūciju un samierināšanu efektīvi un ilgstoši.
Etiopijai, tāpat kā fēniksam, ir jāpaceļas no šīs tumšās vēstures nodaļas pelniem. Kolektīvi apņemoties ievērot taisnīgumu, izlīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, mēs varam cerēt uz nākotni, kurā vienotība un miers valdīs visaugstāk. Ir pienācis laiks pasaulei ņemt vērā vēstures mācības un novērst vēl vienas traģiskas nodaļas uzrakstīšanu.
