Padome un Parlaments šodien panāca pagaidu politisku vienošanos par priekšlikumu pārskatīt direktīvu par ēku energoefektivitāti.
Pārskatītā direktīva nosaka jaunas un vērienīgākas energoefektivitātes prasības jaunām un renovētām ēkām ES un mudina dalībvalstis renovēt savu ēku fondu.
Ēkas rada vairāk nekā vienu trešdaļu siltumnīcefekta gāzu emisiju ES. Pateicoties šim nolīgumam, mēs varēsim uzlabot ēku energoefektivitāti, samazināt emisijas un cīnīties ar enerģētisko nabadzību. Tas ir vēl viens liels solis tuvāk ES mērķim sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Šodien ir laba diena iedzīvotājiem, mūsu ekonomikai un mūsu planētai. Terēza Ribera, Spānijas valdības trešā viceprezidente un ekoloģiskās pārejas un ekoloģiskās pārejas ministre. demogrāfiskais izaicinājums
Terēza Ribera, Spānijas trešā valdības viceprezidente un
ekoloģiskās pārejas un demogrāfisko problēmu ministrs
Pārskatīšanas galvenie mērķi ir panākt, lai līdz 2030. gadam visas jaunās ēkas būtu nulles emisijas ēkas un līdz 2050. gadam esošais ēku fonds būtu jāpārveido par nulles emisijas ēkām.
Saules enerģija ēkās
Abi likumdevēji ir vienojušies par 9.a pantu par saules enerģiju ēkās, kas nodrošinās piemērotu saules enerģijas iekārtu ieviešanu jaunās ēkās, sabiedriskās ēkās un esošās nedzīvojamās ēkās, kurās tiek veikta renovācijas darbība, kurai nepieciešama atļauja.
Minimālie energoefektivitātes standarti (MEPS)
Kad runa ir par minimālie energoefektivitātes standarti (MEPS) nedzīvojamās ēkās likumdevēji vienojās, ka 2030. gadā visas nedzīvojamās ēkas būs virs 16% ar sliktākajiem rādītājiem un līdz 2033. gadam virs 26%.
Attiecībā uz dzīvojamo ēku renovācijas mērķis, dalībvalstis nodrošinās, ka dzīvojamo ēku fonds samazinās vidējo enerģijas patēriņu par 16% 2030. gadā un robežās no 20-22% 2035. gadā. 55% no enerģijas samazinājuma būs jāpanāk, renovējot ēkas ar sliktākajiem rādītājiem.
Pakāpeniska fosilā kurināmā izmantošana ēkās
Visbeidzot, saistībā ar plānu, lai pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā katlus, abas institūcijas vienojās par ceļveža iekļaušanu Nacionālajos ēku renovācijas plānos, lai līdz 2040. gadam pakāpeniski izbeigtu fosilā kurināmā katlus.
Nākamie soļi
Šodien panāktā provizoriskā vienošanās ar Eiropas Tagad Parlaments ir jāapstiprina un oficiāli jāpieņem abām iestādēm.
fons
Komisija 15. gada 2021. decembrī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādāšanai. Direktīva ir daļa noPiemērots 55" pakete, nosakot vīziju par nulles emisiju ēku fonda sasniegšanu līdz 2050. gadam.
Priekšlikums ir īpaši svarīgs, jo ēkas rada 40 % no patērētās enerģijas un 36 % no ar enerģiju saistītajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Tā ir arī viena no svirām, kas nepieciešama, lai īstenotu 2020. gada oktobrī publicēto Renovācijas viļņa stratēģiju ar īpašiem regulējošiem, finansēšanas un veicinošiem pasākumiem, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ikgadējo ēku energorenovācijas līmeni un veicināt dziļu renovāciju. .
Esošajā EPBD, kas pēdējo reizi pārskatīta 2018. gadā, ir noteiktas minimālās prasības jaunu ēku un esošo ēku, kuras tiek renovētas, energoefektivitātei. Ar to nosaka metodiku ēku integrētās energoefektivitātes aprēķināšanai un ievieš ēku energoefektivitātes sertifikāciju.
