Otrdien Parlaments pieņēma savus priekšlikumus, lai stiprinātu 2024. gada vēlēšanu demokrātisko dimensiju un vadošo kandidātu sistēmu.
Ziņojumā, kas saņēma 365 balsis par, 178 pret un 71 atturējās, aicina veikt pasākumus, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti 6. gada 9.–2024. jūnija vēlēšanās, pārsniedzot 2019. gadā reģistrēto rādītāju pieaugumu. Parlaments koncentrējas uz vēlēšanu kampaņu ietekmes maksimālu palielināšanu. pēcvēlēšanu procedūra nākamās Eiropas Komisijas izveidei un tās prezidenta ievēlēšanai, kā arī nodrošināt, lai visi pilsoņi varētu izmantot savas balsstiesības.
Nākamajā dienā pēc vēlēšanām
Deputāti pieprasa skaidru un ticamu saikni starp vēlētāju izvēli un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Viņi saka, ka procesam vajadzētu būt atkarīgam no vairākuma nodrošināšanas Parlamentā saskaņā ar Lisabonas līgumu, un Eiropadomes aizmugures darījumi ir jāpārtrauc. Deputāti vēlas, lai starp Parlamentu un Eiropadomi noslēgtu saistošu vienošanos, lai to nodrošinātu Eiropas politiskās partijas un parlamenta grupas sāk sarunas par kopīgu kandidātu tūlīt pēc vēlēšanām un pirms Eiropadomes priekšlikuma izteikšanas.
Pirmajā sarunu kārtā process ir jāvada tās partijas vadošajam kandidātam, kurai ir visvairāk vietu parlamentā, un, ja nepieciešams, procesu vada Parlamenta priekšsēdētājs. Deputāti arī sagaida, ka starp politiskajām partijām un grupām ir jāpanāk “likumdevēja vienošanās”, lai nodrošinātu vairākumu Parlamentā, kā pamatu Komisijas darba programmai un kā garantiju Eiropas vēlētājiem par saskaņotu darbību. pēcpārbaudes pēc vēlēšanām.
Līdzdalības palielināšana un balsstiesību saglabāšana
Parlaments arī mudina Padomi ātri pieņemt jauno Eiropas vēlēšanu likums un jaunu Eiropas politisko partiju un fondu noteikumi, lai vismaz pēdējie būtu piemērojami 2024. gada kampaņai. Nacionālajām un Eiropas politiskajām partijām būtu jāīsteno savas kampaņas saskaņā ar ES vērtībām un ar lielāku vēlēšanu Eiropas dimensijas redzamību.
Lai nodrošinātu, ka visi ES pilsoņi var izmantot savas balsstiesības, dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk piekļūt informācijai un balsošanas centriem. Deputāti arī vēlas veicināt Eiropas pilsoņu no noteiktām kategorijām, piemēram, citā ES dalībvalstī vai trešā valstī dzīvojošo, un bezpajumtnieku iesaistīšanos. Citu ieteikumu mērķis ir pasargāt vēlēšanas no ārvalstu un iekšējas iejaukšanās, izmantojot stingrākus drošības pasākumus un pasākumus pret dezinformāciju. Deputāti atzinīgi vērtē vienošanos, ko panākuši likumdevēji par noteikumiem par pārskatāmību un politiskās reklāmas mērķtiecību, un atzīst nozīmīgo lomu, kāda ir Parlamenta institucionālajai informācijas kampaņai sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, veicinot debates par Eiropas politikas jautājumiem un papildinot partiju kampaņas.
Citāti
Līdzziņotājs Svens Simons (EPP, DE) komentēja: “Vēlētājiem ir vajadzīga skaidrība par to, kā viņu balsojums ietekmēs cilvēku izvēli un ES politiku. Atšķirībā no 2019. gada mēs nedrīkstam dot solījumus, kurus nevaram pildīt. Galvenā kandidāta procesam atkal jākļūst uzticamam. Lai kurš tiktu ievēlēts par jaunizveidotās Komisijas priekšsēdētāju, ir vajadzīgs skaidrs vēlētāju mandāts un vairākums parlamentā.
Līdzziņotājs Domēns Ruiss Devesa (S&D, ES) sacīja: “Mēs esam pavēruši ceļu ieteikumiem Eiropas politiskajām partijām, lai stiprinātu vēlēšanu kampaņu Eiropas dimensiju pirms 2024. gada vēlēšanām. Mums jāpadara redzamāki Eiropas politisko partiju logotipi un to publiskie vēstījumi. Mēs vēlētos arī redzēt konkrētas pēcvēlēšanu procedūras, lai palielinātu Eiropas politisko partiju lomas redzamību Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā un stiprinātu visu Eiropas pilsoņu vēlēšanu tiesības.
Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments reaģē uz pilsoņu cerībām, kas izteiktas Eiropas Parlamenta priekšlikumos Konference par Eiropas nākotni – proti, 38. panta 3. punkts, 38. panta 4. punkts, 27. panta 3. punkts un 37. panta 4. punkts par saiknes uzlabošanu starp pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem un dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanu.
