29. gada 2023. decembrī saskaņā ar pareizticīgo kalendāru tiek godināti svētie 14 tūkstoši zīdaiņu mocekļu, kurus Hērods nogalināja Betlēmē.
Šie nevainīgie ebreju mazuļi cieta par Jēzus bērniņu pēc Jūdejas ķēniņa Hēroda pavēles, kurš baidījās, ka jaundzimušais atņems viņam valstību.
Dieva spriedums – pēc baznīcas rakstnieku domām – sasniedza Hērodu caur šausmīgām slimībām, kas beidza viņa dzīvi, nelikumīgi nogalinot nevainīgos.
Šie nevainīgie ebreju mazuļi pēc ebreju ķēniņa Hēroda pavēles cieta bezspēcīgā Kristus Bērna – Dieva Dēla dēļ.
Kad viņš redzēja, ka gudrie ņirgājas par sevi, kas pielūdza Kristus Bērnu, bet neatgriezās pie viņa, bet devās uz savu zemi, Hērods kļuva ļoti dusmīgs un baidījās, ka jaundzimušais jūdu ķēniņš nesaņem. prom no viņa valstības, pavēlēja nogalināt visus zīdaiņus Betlēmē un visās tās robežās no divu gadu vecuma un jaunākiem. Tad piepildījās pravieša Jeremijas teiktais:
“Rāmā bija dzirdama balss, raudāšana un vaimanas, un liels sauciens. Rāhele raudāja par saviem bērniem un negribēja mierināt, jo viņi bija prom” (Mt. 2:17-18).
Tā nežēlīgais Hērods upurēja tūkstošiem zīdaiņu savai nevaldāmajai varas tieksmei, nezinādams, ka Jēzus Kristus ir dzimis, lai nodibinātu valstību nevis uz zemes, bet gan ar mūžīgu pestīšanu;
ka visas cilvēku viltības ir bezspēcīgas un veltīgas Dieva visvarenajai aizgādībai, kas spēcīgi un netraucēti sakārto pasaules pestīšanu;
ka paša Hēroda dzīvība, kurš pārgalvīgi par sevi rūpējās, ilgs ne vairāk kā gadu un viņa liktenis ir atkarīgs no Dieva!
Dieva spriedums – pēc baznīcas rakstnieku vārdiem – sasniedza Hērodu caur šausmīgām slimībām, kas beidza viņa dzīvi, nelikumīgi nogalinot nevainīgos.
Zīdaiņi mocekļi iekļuva Debesu valstībā nevis caur Svētās Kristības durvīm, bet caur mocekļu nāvi Jēzum Kristum, ko viņš pats sauca par “kristībām” (Marka 10:10). Un ar šīm kristībām nepieciešamības gadījumā tiek aizstāts pats ūdens kristību sakraments.
