Ministri rīko vairākas sanāksmes parlamentārajās komitejās, lai iepazīstinātu ar Beļģijas prezidentūras Padomē prioritātēm.
Beļģija ir Padomes prezidentvalsts līdz 2024. gada jūnijam, ieskaitot.
Ekonomikas un monetārās lietas
Nodokļu maksātāju un viņu pirktspējas aizsardzība, vienlaikus atjaunojot iedzīvotāju uzticību finanšu iestādēm, būtu galvenā prioritāte. Finanšu ministrs Vincents Van Petehems 22. janvārī sacīja deputāti. Viņš norādīja, ka konkrētās prioritātes būs ekonomikas pārvaldības pārskatīšana, kapitāla tirgu savienības padziļināšana, vispārējas pieejas panākšana attiecībā uz banku noguldījumu garantiju un ilgtermiņa finansiālā atbalsta nodrošināšana Ukrainai.
Paši EP deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc progresa kapitāla tirgu savienībā, atbalstam Ukrainai un ekonomikas pārvaldības sistēmas atjaunināšanai. Daži īpaši norādīja uz nepieciešamību panākt progresu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un strādāt pie tā, lai ASV piekristu jaunākajiem starptautiskajiem nodokļu standartiem.
Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas
23. janvārī Tieslietu ministrs Pols van Tighelts vēlas panākt progresu tādās prioritātēs kā cīņa pret organizēto noziedzību, neliela mēroga aizturēšana, seksa pakalpojumu sniedzēju tiesības, vardarbība pret sievietēm un cilvēku tirdzniecība. Digitalizācijas valsts sekretārs Matjē Mišels teica, ka prezidentūra cer maijā panākt vispārēju pieeju GDPR izpildes uzlabošanai.
Deputāti uzsvēra Parlamenta prasību uzsākt 7. panta 2. punktā paredzētās procedūras par tiesiskumu un cīņu pret naida runu un dezinformāciju. Atbildot uz deputātu jautājumiem, prezidentūra apstiprināja balsojumu par Mākslīgā intelekta likumu februāra pirmajā nedēļā un turpinās darbs pie bērnu seksuālās izmantošanas materiāla (CSAM). Visbeidzot, deputāti lūdza virzīties uz piekrišanu balstītas izvarošanas definīcijas likumprojektā par vardarbību pret sievietēm.
Transports un tūrisms
23. janvārī Džordžs Gilkinets, premjerministra vietnieks un mobilitātes ministrs, uzsvēra, ka prezidentūra centīsies virzīt uz priekšu zaļo un digitālo pāreju, dekarbonizēt transporta nozari un pabeigt pēc iespējas vairāk dokumentu pirms EU vēlēšanām. Valérie De Bue, civildienesta, IT un administratīvās vienkāršošanas ministre, kas atbild par tūrismu un ceļu satiksmes drošību, atzīmēja, ka tūrisms ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, un paziņoja par neformālu tūrisma ministru sanāksmi februārī, lai virzītu uz priekšu tūrisma darba kārtību.
Transporta komitejas deputāti mudināja prezidentūru pabeigt darbu pie Eiropas transporta tīkliem, riteņbraukšanas deklarācijas, jūrniecības un ceļu satiksmes drošības paketēm, kā arī iegūt mandātu sarunām par vienotās Eiropas gaisa telpas noteikumiem un par transporta svaru un gabarītiem un dzelzceļu. kapacitātes noteikumi.
Reģionālā attīstība
23. janvārī Valonijas valdības prezidents Elio Di Rupo vēlas, lai kohēzija pēc 2027. gada nodrošinātu mērķtiecīgu un vienkāršāku reģionālo atbalstu, vienlaikus nodrošinot, ka neviens pilsonis un teritorija netiek atstāta novārtā zaļās un digitālās pārejas dēļ. Viena no prioritātēm bija pārrobežu šķēršļu likvidēšana un makroreģionālu stratēģiju izstrāde Atlantijas okeānam, Vidusjūrai un salām.
Deputāti izvirzīja jautājumus par kohēzijas budžeta palielināšanu nākamajam plānošanas periodam, reaģējot uz mājokļu krīzi un par zaļās pārejas iekļaušanu kohēzijas politikā. Viņi arī uzsvēra nepieciešamību sagatavoties ES paplašināšanai un nodomu panākt vienošanos par mehānismu pārrobežu šķēršļu likvidēšanai pirms vēlēšanām.
Rūpniecība, pētniecība un enerģētika
22. janvārī Petra de Satere, Ministru prezidenta biedrs un valsts pārvaldes ministrs, uzsvēra digitālās desmitgades mērķi: universāla piekļuve kvalitatīvām telekomunikācijām, tostarp 5G. Viņa pieminēja gaidāmo Balto grāmatu par telekomunikāciju nākotni un cerēja uz vienošanos par Gigabitu infrastruktūras likumdošanu.
Matjē Mišels, digitalizācijas valsts sekretārs, iepazīstināja ar četrām prioritātēm: digitālās identitātes ietvaru, digitālo prasmju plaisas pārvarēšanu, AI tiesību aktus un blokķēdi. To mērķis ir uzlabot Eiropas digitālā centra statusu un pozīciju EU kā līderis digitālajā inovācijā.
Deputāti kā prioritārās darba jomas izvirzīja ES kiberdrošību, Gigabit infrastruktūru, digitālo prasmju trūkumu, digitālās kvalifikācijas un AI tiesību aktu ietekmi uz inovācijām.
Par pētniecības un inovācijas nākotni, Vilis Borsuss, Valonijas valdības viceprezidents un ministrs, norādīja, ka prezidentūras mērķis būs līdzsvarot drošību un konkurētspēju, veicinot ES noturību vitāli svarīgās nozarēs un pārvēršot pētniecību par sabiedrisku un ekonomisku vērtību.
Tomass Dermīns, ekonomikas atveseļošanas un stratēģisko investīciju valsts sekretārs, atbildīgs par zinātnes politiku, teica, ka kosmosa nozare attīstīsies trīs iniciatīvu ietvaros: ES kosmosa programmas vidusposma pārskats, Eiropas Kosmosa likums un Eiropas Kosmosa aģentūras un ES apvienotā kosmosa padome, kas plānota 2024. gada maijā.
Deputāti meklēja skaidrojumus par ierosinātajiem samazinājumiem programmai “Apvārsnis”, Eiropas atpalicību dzīvības zinātnēs, vajadzību pēc visaptverošiem kosmosa tiesību aktiem un tādu satelītu konstelāciju kā Iris² attīstību Eiropas autonomijai.
Enerģētikas ministrs Tinne Van der Straeten uzsvēra galvenās iniciatīvas, piemēram, Euratom drošības pasākumu atjaunināšanu kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem nolūkiem un energoapgādes drošības un suverenitātes stiprināšanu. Viņi arī koncentrēsies uz ēku zaļās renovācijas tempa palielināšanu un atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanu jūrā.
Deputāti uzsvēra nepieciešamību sagatavot ES “zilo darījumu” un stiprināt elektroenerģijas tīklus, lai varētu paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Deputāti arī vēlas, lai ES koncentrētos uz vietējo ūdeņraža ražošanu un aizliegtu atlikušo sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas.
23. janvārī Jo Brouns, Flandrijas ekonomikas, inovāciju, darba, sociālās ekonomikas un lauksaimniecības ministrs, teica, ka ES rūpniecība ir pārāk atkarīga no importa un ka ES ir jābūt pārliecinošākai. Prezidentūra koncentrēsies uz atlikušo likumdošanas darbu, jo īpaši uz Neto nulles rūpniecības likumu.
Deputāti pauda bažas par atcelšanu no valsts atbalsta noteikumiem, ko Komisija piešķīrusi atsevišķām dalībvalstīm, un aicināja piešķirt pietiekamu finansējumu platformai Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai, par kuru pašlaik diskutē Parlaments un Padome.
Nodarbinātība un sociālās lietas
23. janvārī Premjerministra vietnieks un ekonomikas un nodarbinātības ministrs Pjērs Īvs Dermagne teica, ka prezidentūra vēlas panākt progresu saistībā ar Platformu darba direktīvu un Eiropas invaliditātes karti. Viņš arī uzsvēra garīgās veselības nozīmi darbā, Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas (CMRD6) pārskatīšanu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Deputāti aicināja ministru pārvarēt pašreizējo blokādi Padomē saistībā ar Platformu darba direktīvu. Jautāts par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, Dermagne kungs sacīja, ka ir vēlme sarunas noslēgt. Citi jautājumi, ko izvirzīja EP deputāti, bija kvalitatīva stažēšanās, Eiropas Darba iestādes pilnvaras un dzīves dārdzības krīze Eiropā.
Iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība
24. janvārī Pjērs Īvs Dermagne, Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas un nodarbinātības ministrs, un Aleksija Bertrāna, Budžeta un patērētāju tiesību aizsardzības valsts sekretārs, sacīja, ka vēlas pabeigt sarunas par remonta tiesībām, vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un tādu produktu aizliegšanu ES, kas ražoti ar piespiedu darbu. Prezidentūra arī paziņoja, ka 19. aprīļa neformālā sanāksmē izskatīs jautājumus, kas nākamajai Komisijai būtu jārisina, piemēram, krāpšanās ar lietotu automašīnu nobraukumu, finanšu pakalpojumu un mākslīgā intelekta pieejamība un patērētāju aizsardzība.
Deputāti jautāja par prezidentūras atbalstu jauniem noteikumiem par tiešsaistes platformu atkarību izraisošu dizainu un ietekmētāju mārketingu. Tika pārrunāta arī Eiropas globālā loma, uzņēmumu un MVU bažas, Enriko Letas ziņojums par vienotā tirgus nākotni un dezinformācija.
Juridiskās lietas
Tieslietu ministrs Pols Van Tigčelts 24. janvārī kā vienu no prioritātēm uzsvēra cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku kontrabandu un to cilvēku reintegrāciju, kuri atstāj cietumu. Viņš arī pauda vēlmi panākt progresu ES mēroga vecāku statusa un dažu intelektuālā īpašuma lietu atzīšanas jomā, vienlaikus pabeidzot korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudi.
Deputāti iztaujāja ministru par cīņu pret viltotiem izstrādājumiem un uzsvēra nepieciešamību panākt progresu attiecībā uz uzņēmumu un patentu likumiem, tostarp korporatīvās ilgtspējas ziņojumiem. Viņi arī jautāja par plānotajiem pasākumiem saistībā ar digitālo tiesību aktu un failiem, kas sniedz labumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
attīstība
24. janvārī Karolīna Genneza, Attīstības sadarbības un lielāko pilsētu politikas ministrs uzsvēra, ka prezidentūra ir apņēmusies veicināt vienlīdzīgākas partnerattiecības ar Āfriku, galveno uzmanību pievēršot Samoa nolīgumu īstenošanai. Jo īpaši viņi koncentrēsies uz veselību Āfrikā, humāno palīdzību un ilgstošu pamieru ar humāno palīdzību Gazai.
Deputāti jautāja par attiecībām ar Latīņamerikas valstīm un citiem ES stratēģiskajiem partneriem un uzsvēra, cik svarīgi ir iekļaut pilsonisko sabiedrību un sadarboties ar partnervalstīm vides aizsardzības jomā. Daži deputāti arī jautāja, kā atgūt Sāhelas valstu uzticību.
Starptautisko Trade
Hadža Lahbibs, ārlietu, Eiropas lietu un tirdzniecības ministrs 24. janvārī sacīja deputātiem, ka prezidentūra koncentrēsies uz atvērtu stratēģisko autonomiju, gaidāmo Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 13. ministru konferenci un esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un izpildi. Prezidentūra 26. martā plāno arī konferenci par kritiskajām izejvielām.
PTO ministru konferencē februāra beigās prezidentūra pievērsīsies strīdu izšķiršanas jautājumam, ilgtspējīgai zivsaimniecībai, e-komercijai un rūpniecības un vides subsīdijām.
Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība
24. janvārī Marie-Colline Leroy, valsts sekretāre dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un dažādības jautājumos, norādīja, ka prezidentūra par prioritāti piešķirs dzimumu izraisītas vardarbības un diskriminācijas apkarošanu, līdztiesības politikas stiprināšanu un līdztiesības darba kārtības sagatavošanu jaunajam likumdevējam. Prezidentūra ir apņēmības pilna pabeigt sarunas par direktīvu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu.
Deputāti pauda sarūgtinājumu, ka dalībvalstis atsakās iekļaut izvarošanu direktīvā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Viņi arī uzsvēra vardarbības ģimenē ekonomiskās izmaksas un slogu, ko dzīves dārdzības krīze uzliek neaizsargātām sievietēm.
