PARĪZE, FRANCIJA, 25. gada 2024. janvāris — Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojums 2023/24 (ESDR), jauns ziņojums, ko šodien publicēja ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls (SDSN) sadarbībā ar SDSN Europe un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK). ), atklāj, ka ir jāveic izlēmīgas darbības Eiropas Savienība (ES) izvairīties no vides un sociālajiem “pagrieziena punktiem” un saglabāt solījumu sasniegt 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Parīzes klimata nolīguma mērķus.
Pirms jūnijā paredzētajām Eiropas vēlēšanām jaunajā SDSN ziņojumā ir sīki aprakstītas prioritārās darbības, lai liktu pamatu jaunam Eiropas darījumam nākotnei.
ESDR piektais izdevums, kas ietver SDG indeksu un informācijas paneļus, izseko ES, tās dalībvalstu un Eiropas partnervalstu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Ziņojumā uzsvērts, ka pie pašreizējā kursa a trešo daļu no IAM mērķiem ES nesasniegs līdz 2030. gadam, ar ievērojamām atšķirībām starp Eiropas valstīm; tie svārstās no ceturtdaļas Ziemeļeiropā un Rietumeiropā līdz apmēram pusei Dienvideiropā un Centrālajā un Austrumeiropā vidēji. Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka daudzās Eiropas valstīs notiek stagnācija un virzība uz sociālo mērķu sasniegšanu, pieaugot problēmām saistībā ar pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visiem, kā arī nabadzību un materiālo nenodrošinātību, ko vismaz daļēji ir izraisījušas vairākas krīzes kopš 2020. gada. starptautiskā finanšu arhitektūra nespēj novirzīt globālos ietaupījumus uz SDG investīcijas vajadzīgajā tempā un mērogā, kas noved pie SDG progresa apvērsuma daudzās pasaules daļās, jo īpaši nabadzīgākajās un neaizsargātākajās valstīs.
Šā gada pārskatā sniegts būtisks ieguldījums ES, lai stiprinātu SDG vadību gan mājās, gan starptautiskā mērogā pirms 2024. gada jūnijā gaidāmajām Eiropas vēlēšanām un nākotnes samita, ko ANO ģenerālsekretārs sasauca 2024. gada septembrī.
Gijoms Lafortūns, SDSN viceprezidents un ziņojuma vadošais autors, uzsver:
“Politiskajām partijām, kas aģitē par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un topošajiem Eiropas Savienības līderiem ir vēsturiski pienākumi. Ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko 2015. gadā pieņēma visas ANO dalībvalstis, netiek sasniegti Eiropā un pasaulē, tomēr tie joprojām ir tādi, kādus vēlas Eiropa un pasaule. Šajā desmitgadē ir jāveic izšķiroši pasākumi. Šis nav īstais laiks, lai atkāptos vai mazinātu sasniegto un panākto vienošanos, lai atbalstītu IAM un Parīzes klimata nolīguma īstenošanu. Ir nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi un reģionālā sadarbība, lai veicinātu prasmes un inovācijas un nodrošinātu vienādas iespējas visiem. Daudzpolārajā un sadrumstalotajā pasaulē Eiropas domu līderu koalīcijām ir jāsadarbojas, lai noteiktu pamatus jaunam Eiropas darījumam par nākotni un ieņemt vadošo lomu starptautiskā mērogā, lai sagatavotos nākamajām globālās ilgtspējīgas attīstības desmitgadēm.
Ādolfs Kloke-Lešs, SDSN Europe līdzpriekšsēdētājs un cits ziņojuma vadošais autors uzsver:
“ES ir jāpārvērš sava globālā loma un plašie tīkli par spēcīgiem globālās pārveides instrumentiem. Saskaņojot savu ārējo politiku ar globālo kopējo labumu, kas izteikts programmā 2030. gadam, ar IAM, ES var tikai stiprināt savu ilgtermiņa stratēģisko autonomiju. ES būtu cieši jāsadarbojas ar G21 prezidentvalstīm Brazīliju (2024) un Dienvidāfriku (2025) un G7 prezidentvalstīm Itāliju (2024) un Kanādu (2025), lai atjaunotu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Abās grupās ES, Francijai, Vācijai un Itālijai ir jāveido īpaša “Eiropas komanda SDG”, lai censtos izveidot atvērtu un uz sadarbību vērstu starptautisku kārtību globālas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Mūsdienu pasaulē starptautiskajai sadarbībai ir pakāpeniski jākļūst savstarpēji pārveidojošai, sniedzot partneriem balsi un līdzekļus arī Eiropas finanšu arhitektūrā, kā arī attiecībā uz politikas pasākumiem un norisēm ES, kas tos ļoti ietekmē.
IAM netiek sasniegti Eiropā un pasaulē; pastāvīgā un pieaugošā nevienlīdzība ietvaros un pāri Ir jārisina Eiropas valstis.
Vairākas un vienlaicīgas veselības, drošības, ģeopolitiskās, klimata un finanšu krīzes izraisīja IAM progresa palēnināšanos vidēji ES, ko galvenokārt noteica lēnais progress attiecībā uz sociāli ekonomiskajiem rezultātiem un vides mērķiem. Somija šogad ieņem pirmo vietu SDG indeksā (ceturto gadu pēc kārtas), tomēr pat valstis, kas atrodas SDG indeksa augšgalā, saskaras ar ievērojamām problēmām, lai sasniegtu vairākus SDG. ES saskaras ar saviem lielākajiem IAM izaicinājumiem atbildīgā patēriņā un ražošanā, klimatā un bioloģiskajā daudzveidībā, ilgtspējīgā zemes izmantošanā un uzturā, kā arī IAM progresa konverģences veicināšanā savās dalībvalstīs.
Šī gada izdevumā ir uzsvērti arī izaicinājumi, kas saistīti ar 2030. gada darba kārtībā iekļauto principu “Neatstāt nevienu aiz muguras”. Ziņojumā iekļautais indekss “Neatstājiet aiz sevis” (LNOB). valsts iekšienē nevienlīdzība četrās dimensijās: galējā nabadzība un materiālā nenodrošinātība; ienākumu nevienlīdzība; dzimumu nevienlīdzība; pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Indekss uzsver minimāls progress un pat apvērsums trīs no četrām dimensijām lielākajā daļā Eiropas valstu kopš 2020. gada. Situācija ir īpaši
satraucoši attiecībā uz apakšdimensiju “piekļuve pakalpojumiem un pakalpojumu kvalitāte”, kur 32 no 34 indeksā iekļautajām Eiropas valstīm neuzrāda progresu vai virzību uz maiņu. Eiropas demokrātiju un institūciju efektīva darbība, kas ir ilgtspējīgas attīstības pārejas pamatā, ir atkarīga no ES vadības un dalībvalstu spējas nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, aizsargāt neaizsargātākos un veicināt izglītību un prasmes visiem.
Kā atspoguļots iepriekšējos izdevumos, ziņojumā arī konstatēts, ka ES ir atbildīga par būtiskām negatīvām “starptautiskām blakusparādībām”, ko daļēji izraisījis neilgtspējīgs patēriņš un starptautiskās piegādes ķēdes.
Ceļā uz jaunu Eiropas vienošanos par nākotni
2024. gada jūnijā ES pilsoņi ievēlēs jauno Eiropas Parlamentu. Jaunie ES vadītāji būs atbildīgi par piekrišanu nākamajam ES septiņu gadu budžetam (2028-2035) un sarunām par nākamo globālo ilgtspējīgas attīstības programmu, lai turpinātu IAM arī pēc 2030. gada. Pašreizējā sadrumstalotajā un daudzpolārā pasaulē ES vadībai ir jābūt pieņemt vērienīgāku, integrētāku un saskaņotāku pieeju, lai paātrinātu IAM īstenošanu vietējā un starptautiskā mērogā. Papildinot ESDR 2023/24 ziņojumu, grupa, kurā ir vairāk nekā 100 zinātnieku, ekspertu un praktiķu no vairāk nekā 20 Eiropas valstīm, šodien arī publicēja kopīgu aicinājumu rīkoties politiskajām partijām un turpmākajai ES vadībai, lai liktu pamatu jaunai. Eiropas darījums nākotnei ar desmit prioritārās darbības:
- Reaģēt uz nopietnajām negatīvo “sociālo pavērsienu” briesmām, ievērojami samazinot Eiropas pilsoņu nabadzības un sociālās atstumtības risku.
- Divkāršojiet centienus, lai līdz 2050. gadam ES sasniegtu nulles neto emisijas, un līdz 2030. gadam panākot lielus sasniegumus.
- Stiprināt reģionālās un vietējās iestādes IAM sasniegšanā, tostarp regulāri uzraugot IAM progresu un ziņojot par to visos līmeņos.
- Ierobežot negatīvo starptautisko ietekmi un atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu tirdzniecības sistēmu.
- Izmantojiet Team Europe globālajai SDG diplomātijai un stipriniet daudzveidīgus un universālus formātus, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju.
- Pastiprināt Eiropas daudzpusējo lomu, vadot globālus centienus reformēt globālo finanšu arhitektūru.
- Pārorientēt ES starptautiskās partnerības uz IAM un virzīties uz savstarpēji pārveidojošu sadarbību.
- Mobilizē finanšu līdzekļus pārmaiņām uz ilgtspējīgu nākotni.
- Institucionalizēt IAM integrāciju stratēģiskajā plānošanā, makroekonomikas koordinācijā, budžeta procesos, pētniecības un inovācijas misijās un citos politikas instrumentos.
- Izveidot jaunus pastāvīgus mehānismus strukturētai un jēgpilnai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību, tostarp jaunatni, un Eiropas Parlamentā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un politiku.
5th Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojuma izdevums ir daļa no lielākas Ilgtspējīgas attīstības ziņojumu (SDR) sērijas. Kopš 2015. gada SDR nodrošina visjaunākos datus, lai izsekotu un ranžētu Eiropas un visu ANO dalībvalstu sniegumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Šī gada ESDR aptver 27 ES dalībvalstis, četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice), Apvienoto Karalisti un ES kandidātvalstis (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Melnkalne, Serbija un Turkija).[1] Ziņojumu sagatavoja neatkarīgu ekspertu grupa no SDSN un SDSN Europe, un to kopīgi izstrādāja un veido Eiropas pilsoniskā sabiedrība un ar to kopā ar to. Šī gada izdevuma pamatā ir trīs semināri un viena tiešsaistes sabiedriskā apspriešana, kas tika organizēta laikā no 2023. gada aprīļa līdz novembrim. Metodoloģija ir balstīta uz ilgtspējīgas attīstības ziņojuma globālo izdevumu, ko salīdzinoši pārskatīja Cambridge University Press un Nature Geoscience un kas tika statistiski auditēts Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) 2019.
[1] Sakarā ar to, ka tās pievienojās kandidātvalsts statusam pavisam nesen, kā arī ievērojamas datu nepilnības un nobīdes, Gruzija, Moldova un Ukraina nav iekļautas šī gada izdevumā.
Pārskats ir pieejams šeit (pieejams tiešsaistē no 24. gada 2024. janvāra plkst. 11:59 pēc Centrāleiropas laika). Vietnes un datu vizualizācijas saites ir pieejamas zemāk.
Tīmekļa vietne: https://sdgtransformationcenter.org/
Datu vizualizācija: https://eu-dashboards.sdgindex.org/
