Pagrieziena punktā runu Eiropas Parlamentā 26. gada 2024. februārī Strasbūrā notikušajā plenārsesijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda izteica pateicību Parlamentam par tā kopīgiem centieniem virzīt Eiropu cauri ekonomiskiem izaicinājumiem un ģeopolitiskām neskaidrībām. Lagarde uzsvēra kopīgo mērķi vairot labklājību un stiprināt noturību, ņemot vērā mainīgās ekonomikas ainavas.
Runā galvenā uzmanība tika pievērsta ECB pārskatatbildībai un notiekošā dialoga starp ECB un Eiropas Parlamentu nozīmi, jo īpaši saistībā ar ECB gada pārskatu. Lagarda sniedza ieskatu par pašreizējo eirozonas ekonomikas stāvokli, uzsverot neseno satricinājumu ietekmi uz inflāciju un ekonomisko aktivitāti.
Runā aplūkotie galvenie punkti:
- Ekonomiskais pārskats: Lagarda izklāstīja problēmas, ar kurām saskaras eirozonas ekonomika, tostarp inflācijas līmeņa svārstības un mēreno ekonomikas izaugsmi 2023. gadā. Neskatoties uz vājajām pasaules tirdzniecībā un konkurētspējā, ir pazīmes, kas liecina par potenciālu ekonomikas augšupeju tuvākajā nākotnē.
- Monetārā politika: Runā tika apspriesta ECB monetārās politikas nostāja, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt galvenās politikas procentu likmes, lai atbalstītu inflācijas atgriešanos līdz divu procentu vidēja termiņa mērķim. Lagarda uzsvēra vajadzību pēc no datiem atkarīgas pieejas, nosakot atbilstošu ierobežojumu līmeni.
- Eirozonas noturība: Lagarda uzsvēra nepieciešamību stiprināt eirozonas noturību, ņemot vērā augstās enerģijas cenas, ģeopolitisko nestabilitāti un strukturālās problēmas, piemēram, novecošanos un digitalizāciju. Viņa uzsvēra enerģētiskās neatkarības, ieguldījumu tīrā enerģijā un zaļajās tehnoloģijās, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas nozīmi.
- Integrācija un konkurētspēja: Runā tika uzsvērta integrētāka vienotā tirgus nozīme Eiropas konkurētspējas un noturības uzlabošanā. Lagarda uzsvēra, ka ir jāsamazina regulējošie šķēršļi, jāveicina inovācija un jāpabeidz tādas iniciatīvas kā kapitāla tirgu savienība un banku savienība, lai atbalstītu izaugsmi un ieguldījumus.
- Secinājums: Lagarda nobeigumā aicināja uz drosmīgu Eiropas rīcību, lai veicinātu integrāciju un solidaritāti. Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas vienotību un noturību, saskaroties ar pastāvīgajiem izaicinājumiem, atkārtoti apstiprinot ECB apņemšanos nodrošināt cenu stabilitāti un turpināt dialogu ar ES pārstāvjiem.
Savā noslēguma runā Lagarda piebalsoja Simonas Veilas noskaņām, uzsverot solidaritātes, neatkarības un sadarbības nozīmi Eiropas izaicinājumu risināšanā. Viņa pauda pārliecību par Parlamenta lomu izlēmīgas Eiropas rīcības virzībā, lai palielinātu eirozonas spēku.
Lagardas runa uzsvēra ECB apņemšanos pārvarēt ekonomisko nenoteiktību, vienlaikus veicinot sadarbību ar Eiropas institūcijām, lai veicinātu stabilitāti un labklājību reģionā. Tajā tika izklāstīts ceļvedis galveno ekonomikas un politikas izaicinājumu risināšanai, ar ko saskaras eiro zona, uzsverot vienotības un noturības nozīmi Eiropas nākotnes veidošanā.
