Pirms gadiem Bulgārija bija viena no lielākajām vīna ražotājām pasaulē, bet tagad tā zaudē savas pozīcijas gandrīz 2 gadu desmitus. Šis ir Bulgārijas Tirdzniecības kameras (BCC) sākotnējās analīzes galvenais secinājums.
Kopš 1961. gada valsts pēc šī rādītāja ir starp pirmajām 15 izcilajām valstīm, kas 1975. gadā pasaules klasifikācijā ieņēma pat ceturto vietu. Diemžēl pēdējo 20 gadu un līdz 2007. gadam kopējo tendenču dēļ mūsu uzņēmums katru gadu zaudēja savas pozīcijas šajā kategorijā. To, ka Bulgārijas vīna eksports samazinās, atbalsta muitas tarifa pozīcija 2204 Vīns no ligzdas, liecina pasaules ārējās tirdzniecības datu dati.
Laika posmā no 2003. līdz 2022. gadam ES valstis palielina importētā vīna daudzumu par 50%. Slovākijas skaits ir vairāk nekā 3 reizes, un Ungārijas skaits ir gandrīz 2 reizes. Ziemeļmaķedonija tagad eksportē gandrīz 4 reizes vairāk vīna nekā Bulgārija.
Tas nozīmē, ka jo īpaši Bulgārijai ir septiņas reizes mazāks daudzums 2022. gadam šim divdesmitā gada periodam. Bulgārijas daļa ES27 kopējā eksportā no 2.3% 2005. gadā samazināsies līdz 0.2% 2022. gadā. Tā rezultātā Bulgārijas vīna eksports samazināsies no 86.5 miljoniem eiro 2007. gadā līdz 16.8 miljoniem eiro 2022. gadā.
Laikposmā no 2007. līdz 2022. gadam ES-27 eksports palielinājās no 14.9 miljardiem eiro līdz 27.8 miljardiem eiro jeb gandrīz dubultojās.
“Šī visaptverošā Bulgārijas un Balkānu valstu un visas ES vīna eksporta datu analīze parāda, ka galvenais iemesls, kāpēc pēdējo 20 gadu laikā ir bijis vietējais bulgāru vīns, un tas ir nac kamerās, nevis pasaules ĸconjunĸtypa. , problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Bulgārijas lauksaimnieki, nav svarīgākie iemesli Bulgārijas vīna ražošanas un eksporta pastāvēšanai, jo pat ārpus ES esošās, ka Ziemeļmaķedonija un Serbija ne tikai saglabā savas drošības pozīcijas, bet arī “Bulgārija acīmredzot ir vajadzīgas tūlītējas un radikālas politiskas, ekonomiskas un radikālas pārmaiņas,” komentārā raksta BCC ārlietu eksperts Borislavs Geopgijevs.
Avots: Money.bg
