ES vēlas palielināt pārtikas sistēmas noturību un samazināt vajadzību pēc pesticīdiem ar jauniem noteikumiem par augu selekcijas metodēm.
Augu selekcija ir sena prakse, ko izmanto, lai no esošajām šķirnēm radītu jaunas augu šķirnes, lai iegūtu tādas īpašības kā lielāka raža, uzlabots uzturs vai labāka izturība pret slimībām.
Mūsdienās, pateicoties biotehnoloģijas sasniegumiem, jaunas augu šķirnes var izveidot ātrāk un precīzāk, rediģējot to ģenētisko struktūru.
Iekš EU, uz visiem ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO) pašlaik attiecas ĢMO tiesību akti no 2001. gada. Tomēr augu selekcijas metodes pēdējo divu desmitgažu laikā ir ļoti attīstījušās. Jaunās genoma metodes (NGT) nodrošina mērķtiecīgākus, precīzākus un ātrākus rezultātus nekā tradicionālās metodes.
Kādas ir jaunas genoma metodes?
Jaunas genoma metodes ir veidi, kā audzēt augus, ieviešot specifiskas izmaiņas DNS.
Daudzos gadījumos šīs metodes neprasa izmantot svešu ģenētisko materiālu no sugām, kuras nevarētu dabiski krustoties. Tas nozīmē, ka līdzīgus rezultātus varētu sasniegt, izmantojot tradicionālās metodes, piemēram, hibridizāciju, taču process aizņemtu daudz ilgāku laiku.
NGT varētu palīdzēt attīstīt jaunus augus, kas ir izturīgāki pret sausumu vai citiem klimatiskajiem apstākļiem vai kuriem nepieciešams mazāk mēslošanas līdzekļu vai pesticīdu.
ĢMO ES
ĢMO ir organismi ar gēniem, kas ir izmainīti tādā veidā, kas dabiski nevarēja rasties vaislas rezultātā, bieži izmantojot citas sugas genomu.
Pirms jebkuru ĢMO produktu var laist ES tirgū, tas ir jāiztur ļoti augsta līmeņa drošības pārbaude. Ir arī stingri noteikumi par to atļauju piešķiršanu, riska novērtēšanu, marķēšanu un izsekojamību.
Jauni ES noteikumi
2023. gada jūlijā Eiropas Komisija ierosināja a jauns regulējums par augiem, kas ražoti, izmantojot noteiktas jaunas genomikas metodes. Priekšlikums ļautu vieglāk piešķirt atļaujas tām NGT stacijām, kuras tiek uzskatītas par līdzvērtīgām tradicionālajām stacijām. Šo NGT augu iegūšanai netiek izmantots svešs ģenētiskais materiāls no sugām, kuras nevar dabiski krustoties.
Citām NGT ražotnēm joprojām būtu jāievēro stingrākas prasības, kas ir līdzīgas tām, kas noteiktas spēkā esošajos ĢMO noteikumos.
NGT augi joprojām būtu aizliegti bioloģiskajā ražošanā, un to sēklas būtu skaidri jāmarķē, lai lauksaimnieki zinātu, ko tie audzē.
Parlamenta nostāja
Parlaments pieņēma savu nostāju par Komisijas priekšlikumu Deputāti atbalstīja jaunos noteikumus un vienojās, ka NGT augi, kas ir salīdzināmi ar dabā sastopamām šķirnēm, ir jāatbrīvo no stingrām ĢMO tiesību aktu prasībām.
Tomēr deputāti vēlas nodrošināt caurskatāmību, turpinot obligāto marķēšanu visām NGT ražotnēm.
Lai izvairītos no juridiskās neskaidrības un lai lauksaimnieki nekļūtu pārāk atkarīgi no lielajiem sēklu uzņēmumiem, EP deputāti vēlas aizliegt visus NGT ražotņu patentus.
Parlaments tagad ir gatavs sākt sarunas par jauno likumu ar ES valstu valdībām.
