ŅUJORKA. — Paldies, un labdien. Man ir liels prieks būt šeit, Apvienoto Nāciju Organizācijā, pārstāvēt Eiropas Savienību un piedalīties [Apvienoto Nāciju Organizācijas] Drošības padomes sanāksmē, lai runātu par Eiropas Savienības un ANO sadarbību.
Bet es runāju par kaut ko vairāk. Es sāku ar to, ka mēs dzīvojam ļoti sarežģītā, grūtā un izaicinošā pasaulē. Taču bez Apvienoto Nāciju Organizācijas pasaule būs vēl grūtāka un bīstamāka.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir gaisma tumsā. Pasaule kļūst arvien tumšāka, bet bez Apvienoto Nāciju Organizācijas viss būtu daudz sliktāk.
Es gribēju uzsvērt, cik svarīga ir Apvienoto Nāciju Organizācija kā orientieris satricinājuma vidū.
Es izteicu stingru atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmai un jo īpaši ģenerālsekretāram [ANO António Guterres]. Jo īpaši viņam, aizstāvot viņu no nepamatotajiem uzbrukumiem, no kuriem viņš ir cietis.
Mana sākumā runa, es īpaši koncentrējos uz divām galvenajām mūsdienu pasaules problēmām. Abi ir noteicošais brīdis Apvienoto Nāciju Organizācijai, ANO vērtību un principu ievērošanai: Ukrainai un Gazai.
Ukrainā Krievijas agresija turpinās ar lielu brutalitāti.
Es domāju, ka ukraiņiem nav iespējas padoties, pacelt baltu karogu. Ukraiņiem nav īstais brīdis [to darīt]. Viņiem ir jāturpina pretoties iebrucējam, un mums ir jāturpina viņi atbalstīt, lai liktu viņiem [lai spētu] pretoties.
Esmu bijis Ukrainā. Viņu pilsētas bombardē Krievijas raķetes, un viņu kultūrai un identitātei draud iznīcināšana. Jo Krievija liedz Ukrainai tiesības pastāvēt.
Kārtējo reizi šis uzbrukums ir klajš Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, un bija diezgan komiski, ka šodien Krievijas vēstnieks [ANO] apsūdzēja Eiropas Savienību kā agresīvu spēku.
Vai mēs esam agresīva vara? To saka Krievija, kura izvērš šī gadsimta lielāko agresiju pret kaimiņu?
Nu, es aicināju Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai, kas būs visstingrākā drošības apņemšanās, ko mēs varam piedāvāt Ukrainai.
Es uzstāju, ka mēs neesam pret krievu tautu. Mēs neesam pret Krieviju – krievu tautu un valsti. Mēs esam tikai pret autoritāru režīmu, kas ir iebrucis savā kaimiņvalstī, pārkāpjot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus.
Otrs jautājums ir Gaza. Situācija Gazā ir nepanesama. Uz spēles ir likta pati palestīniešu izdzīvošana. Notiek plaša mēroga iznīcināšana. Tiek sistemātiski iznīcināts viss, kas veido sabiedrību: no kapsētām, augstskolām, dzimtsarakstu reģistriem un īpašumu reģistriem. Plaša mēroga iznīcināšana, draudošs simtiem tūkstošu cilvēku bads, bads un akūts veselības aprūpes un humānās palīdzības trūkums.
Mēs zinām, ka daudzi bērni [ir] traumēti, bāreņi un bez pajumtes.
Vienlaikus jāatgādina, ka teroristu rokās joprojām ir vairāk nekā 100 Izraēlas ķīlnieku.
Šī situācija ir jāatvieglo, un tādēļ mums ir jāpalielina humānā palīdzība. Bet paturot prātā, ka šo humanitāro krīzi neizraisa dabas katastrofa. Tie nav plūdi. Tā nav zemestrīce. Tas nav dabas izraisīts. Tā ir cilvēka izraisīta humanitāra katastrofa.
Jā, mums ir jāatbalsta cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams. Mēs četrkāršojam savu humāno palīdzību [kopš 7. oktobra.] Mums ir jāmobilizē starptautiskā sabiedrība. Taču Izraēlas varas iestādēm ir steidzami jāpārtrauc kavēt humānās palīdzības pieejamību. [Palīdzības piegāde] no izpletņiem un no jūras ir labāk nekā nekas, taču tā nav alternatīva.
Mēs nevaram aizstāt simtiem tonnu un simtiem kravas automašīnu, kas ierodas pa autoceļiem, ar gaisa operācijām. Tas ir labāk nekā nekas, bet tas neliedz mums parādīt un norādīt [uz], kas ir patiesā problēma. Un patiesā problēma ir tā, ka nav pietiekami daudz piekļuves pa parasto piekļuves ceļu, kas ir pa ceļu.
Izpletņus laižam vietā, kur stundu braucot ar mašīnu, ir lidlauks. Nu ko? Kāpēc neizmantot lidlauku? Kāpēc gan neatvērt durvis automašīnām, kravas automašīnām?
Tā ir šodienas problēma, bet mums ir jāraugās uz problēmas pamatcēloņiem un [uz], kā panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos.
Vienīgais veids, kā to izdarīt — no Eiropas Savienības viedokļa — ir divu valstu risinājums.
Es mudinu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi rīkoties. Es aicinu Drošības padomi izstrādāt jaunu rezolūciju, nepārprotami apstiprinot divu valstu risinājumu kā “risinājumu” un definējot vispārīgos principus, lai to varētu īstenot.
Mums, eiropiešiem, Apvienoto Nāciju organizācijas vērtības joprojām ir starptautiskās sistēmas stūrakmens.
Eiropas Savienība finansiāli atbalsta Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mēs esam lielākais finansiālais ieguldītājs. Mēs finansējam gandrīz vienu trešdaļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas regulārā budžeta. Viena trešdaļa nāk no dalībvalstīm un Eiropas Savienības. Mēs finansējam [gandrīz] vienu ceturtdaļu no visām Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, tostarp UNRWA. Mēs finansējam [gandrīz] vienu ceturtdaļu no visām Apvienoto Nāciju Organizācijas programmām visā pasaulē.
Un tajā pašā laikā mums ir [vairāk nekā] 20 militārās un civilās misijas un operācijas visā pasaulē. Es paskaidroju Drošības padomes locekļiem. Visā pasaulē 4.300 eiropiešu strādā miera labā 25 militārās un civilās misijās [un operācijās]. Strādājot pēckonflikta situācijās, apmācot valsts drošības spēkus, veicinot kopējo stabilitāti dažādos reģionos. Āfrikā – es [tos] minēju vienu pēc otra –, jūrā – pēdējo Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR Operation Aspides) –, Vidusjūrā, vairākās vietās Āfrikā. Visā pasaulē eiropieši strādā, lai mēģinātu padarīt mieru par realitāti.
Mums jākoncentrējas arī uz konfliktu novēršanu. Ir skaidrs, ka daudz labāk būtu novērst konfliktus, nevis ātri atnākt, kad konflikts ir izcēlies.
Neaizmirstiet par “aizmirstajiem” konfliktiem. Neaizmirstiet par Afganistānu, kur valda dzimuma aparteīds. Neaizmirstiet par to, kas notiek Āfrikas ragā, Sudānā, Somālijā. Visā pasaulē ir tik daudz krīžu, ka mums ir jāpalielina spējas tās novērst un mēģināt tās atrisināt.
Mēs vēlamies būt drošības nodrošinātājs, strādājot ilgtspējīgas attīstības labā un atbalstot Apvienoto Nāciju Organizāciju. Jo mums šis Parlaments ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Un es vēlos izteikt cieņu visiem, kas strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, jo īpaši tiem, kuri ir zaudējuši dzīvību, mēģinot atbalstīt cilvēkus, jo īpaši Gazā.
Paldies.
Jautājumi un atbildes
J. Jūs tikko teicāt, ka vēlaties mieru. Ko Eiropas Savienība dara vai var darīt, lai mēģinātu veicināt un veicināt pat sešu nedēļu pamieru Gazā, lai ievestu humāno palīdzību un apmainītos ar ķīlniekiem un ieslodzītajiem? Kāda ir ES reakcija uz premjerministra Ariela Henrija atkāpšanos no amata Haiti un prezidenta pārejas padomes izredzēm?
Haiti ir viena no hroniskajām krīzēm, kas draud jau gadiem ilgi. Tas nav noticis vienas nakts laikā. Starptautiskajai sabiedrībai ir bijis pārāk ilgs laiks, lai iejauktos Haiti. Tagad ar šo misiju, kas gaida savu spēju izvietošanu uz vietas, ir iespēja mēģināt atjaunot minimālo stabilitāti, lai sniegtu humāno palīdzību. Es zinu, ka tas prasīs daudz pūļu. Vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka mēs atbalstām šo misiju. Mēs atbalstām šo spēku izvietošanu. Mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāiesaistās, lai liktu Haiti iedzīvotājiem izkļūt no melnā veseluma, kur viņi atrodas. Vienatnē viņiem neizdosies, tas ir skaidrs. Tai ir vajadzīga spēcīga starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās, un es vēlos uzsvērt ASV, Kanādas un [Kenijas] tautas centienus iesaistīt savus karaspēkus un policiju šajos centienos.
Ko mēs darām? Skatieties, šeit, Drošības padomē. Ko dara eiropieši? Jums ir Francija, jums ir Slovēnija, Malta [kas ir] Drošības padomes dalībvalstis, kas atbalsta rezolūciju, kas varētu kaut ko mainīt. Spiedīšanās, lai mēģinātu panākt, lai visi vienoties par to, kas ir nepieciešams, kas ir ilgtermiņa karadarbības pārtraukšana un vienlaikus ķīlnieku brīvība. Jūs zināt, ka starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir dažādas jūtības, taču mūs vieno tas, ka ķīlnieki ir jāatbrīvo kā nosacījums, lai karadarbība tiktu pārtraukta un meklētu politisku risinājumu. Un to dara Eiropas Savienībā ietilpstošie Drošības padomes deputāti.
J. Vai papildus Drošības padomes nostājai, ko ieņēmušas dažas no jūsu tikko pieminētajām Eiropas valstīm, ir kāds cits līdzeklis, ko Eiropas Savienība var izmantot, lai apturētu to, kas notiek Gazā? Kur ir faktiskās darbības? Kur ir ES veiktie pasākumi? Mēs vēl neko neesam redzējuši, izņemot to, ko jūs tikko aprakstījāt. Vai tiešām nekā cita nav? Mēs arī zinām, ka dažas Eiropas valstis faktiski nodrošina to, kas notiek Gazā, sūtot ieročus, piemēram, Vācija. Tātad, kā jūs to saskaņot un kādi ir faktiskie pasākumi, ko ES var veikt?
Kā jau teicu, es pārstāvu Eiropas Savienību kopumā. Dažreiz tas ir grūti, jo ir dažādas jūtības un dažādas pozīcijas. Ir dažas dalībvalstis, kuras pilnīgi nevēlas ieņemt jebkādu nostāju, kas varētu izteikt mazāko kritiku pret Izraēlu, un citas, kas ļoti cenšas panākt pamieru. Divas dalībvalstis — Īrija un Spānija — ir lūgušas Eiropas Komisijai un man kā augstajai pārstāvei izpētīt, kā un vai Izraēlas valdības rīcība saskan, kā tā saskan ar saistībām saskaņā ar asociācijas nolīgumu, kas mums ir ar Izraēlu. Un nākamajā pirmdienā Ārlietu padomē mums būs ievirzes debates par šo svarīgo jautājumu.
J. Attiecībā uz Gazas jūras koridoru, vai jūs varētu mums nedaudz paskaidrot, kā jūs redzat, ka tas darbojas, un vai jūs tajā iesaistīsities. Mēs zinām, ka ir pirmais kuģis, kas ir atstājis Larnaku, bet kur tas dosies piestātnē?
Nu, tas ir spāņu kuģis... Tas ir Pasaules virtuves kuģis, tas nav ES kuģis. Es negribu uzņemties citu nopelnus, vai ne? Šis ir kuģis, kuru uz klāja uzcēla šīs personas, kurām ir ārkārtējs nopelns, jo ar saviem līdzekļiem viņi savāc pārtiku un mēģina to nosūtīt ar kuģi. Un kā jau teicu, lūk, viņi var braukt ar kuģi – labāk nekā nekas. Bet Gazas piekraste nav viegla, jo nav ostas. ASV vēlas izveidot sava veida pagaidu ostu, lai laivas būtu gatavas tuvoties krastam. Es zinu, ka tas notiek. Tas notiek, bet tas ir kuģis, kas ir nodrošināts pēc individuālas iniciatīvas. Es vēlos viņiem atdot visus nopelnus. Un tajā pašā laikā Eiropas Komisija un Eiropas Savienība [sniedza] savu atbalstu šai [jūras koridora] iniciatīvai. Mēs ļoti daudz darām no humānās palīdzības viedokļa. Mēs darām daudz. Bet paturiet prātā, ka pirms kara katru dienu Gazā iebrauca 500 kravas automašīnas, bet tagad labākajā gadījumā to ir mazāk nekā 100. Iedomājieties, ka dzīvojat ciematā un pēkšņi krājumu skaits tiek dalīts ar pieci vai līdz desmit, un papildus tam piegādes sadale ir ļoti sarežģīta, jo katru dienu notiek militāras darbības. Tātad mums visas savas iniciatīvas ir jāvirza uz jūrniecību un gaisa kuģu jaudu, taču nevajadzētu aizmirst problēmas pamatcēloņus. Problēmas galvenais iemesls ir tas, ka, parastā veidā ieejot Gazā, ir šķēršļi, kas ir jānovērš.
J. Tātad, jūs sakāt, ka atbalstāt jūrniecības koridoru, bet vai tad esat kaut kādā veidā iesaistīts tā īstenošanā? Vai Eiropas Savienībai ir kāda loma?
Jā, mums ir sava loma. [Eiropas] Komisijas priekšsēdētāja [Ursula fon der Leiena] devās uz Kipru, lai paustu atbalstu un Eiropas Savienības iesaistīšanos šajā jautājumā. Bet paturiet prātā, kurš ko dara.
Paldies.
Saite uz video: https://audiovisual.ec.europa.eu/en/video/I-254356
