Saskaņā ar jauno likumu, kas pieņemts ar 464 balsīm par, 92 pret un 65 atturoties, dalībvalstīm būs pienākums aizsargāt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un tiks aizliegta jebkāda veida iejaukšanās redakcionālos lēmumos.
Žurnālistu darba aizsardzība
Varas iestādēm būs aizliegts izdarīt spiedienu uz žurnālistiem un redaktoriem, lai tie atklātu savus avotus, tostarp tos aizturot, piemērot sankcijas, kratīšanas birojā vai instalējot viņu elektroniskajās ierīcēs uzmācīgu novērošanas programmatūru.
Parlaments pievienoja ievērojamus drošības pasākumus, lai atļautu izmantot spiegprogrammatūru, kas būs iespējama tikai katrā gadījumā atsevišķi un ar tiesu iestādes atļauju, kas izmeklē smagus noziegumus, par kuriem piespriests brīvības atņemšanas sods. Arī šajos gadījumos subjektiem būs tiesības tikt informētiem pēc novērošanas un viņi varēs to apstrīdēt tiesā.
Sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība
Lai novērstu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu izmantošanu politiskiem mērķiem, to vadītāji un valdes locekļi būtu jāizvēlas, izmantojot pārredzamas un nediskriminējošas procedūras uz pietiekami ilgu pilnvaru termiņu. Viņus nevarēs atlaist pirms līguma beigām, ja vien viņi vairs neatbilst profesionālajiem kritērijiem.
Sabiedriskie mediji būs jāfinansē, izmantojot pārskatāmas un objektīvas procedūras, un finansējumam jābūt ilgtspējīgam un prognozējamam.
Īpašumtiesību caurspīdīgums
Lai sabiedrība zinātu, kas kontrolē plašsaziņas līdzekļus un kādas intereses var ietekmēt ziņošanu, visiem ziņu un aktuālo notikumiem neatkarīgi no to lieluma būs jāpublicē informācija par saviem īpašniekiem valsts datubāzē, tostarp, ja tie tieši vai netieši pieder Valsts.
Godīga valsts reklāmas sadale
Plašsaziņas līdzekļiem būs arī jāziņo par līdzekļiem, kas saņemti no valsts reklāmām un par valsts finansiālo atbalstu, tostarp no valstīm ārpus ES.
Publiskie līdzekļi plašsaziņas līdzekļiem vai tiešsaistes platformām būs jāpiešķir, izmantojot publiskus, samērīgus un nediskriminējošus kritērijus. Informācija par valsts reklāmas izdevumiem būs publiska, tostarp gada kopējā summa un summa vienai tirdzniecības vietai.
Aizsargāt ES plašsaziņas līdzekļu brīvību no lielām platformām
Deputāti pārliecinājās, ka ir iekļauts mehānisms, kas neļautu ļoti lielām tiešsaistes platformām, piemēram, Facebook, X (agrāk Twitter) vai Instagram, patvaļīgi ierobežot vai dzēst neatkarīgu mediju saturu. Platformām vispirms būs jānošķir neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi no neatkarīgiem avotiem. Plašsaziņas līdzekļi tiks informēti, kad platforma plāno dzēst vai ierobežot to saturu, un tiem būs 24 stundas, lai atbildētu. Tikai pēc atbildes saņemšanas (vai tās neesamības gadījumā) platforma drīkst dzēst vai ierobežot saturu, ja tas joprojām neatbilst tās nosacījumiem.
Plašsaziņas līdzekļiem būs iespēja iesniegt lietu izskatīšanai ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādē un lūgt atzinumu Eiropas Mediju pakalpojumu padomei (jaunai ES valstu regulatoru padomei, ko izveidos EMFA).
Citāti
“Nevar pietiekami uzsvērt plašsaziņas līdzekļu plurālisma nozīmi funkcionējošā demokrātijā”, ziņo Kultūras un izglītības komitejas Sabine Verheyen (EPP, DE) teica plenārsēdes debatēs. “Preses brīvība ir apdraudēta visā pasaulē, tostarp Eiropā: slepkavība Maltā, draudi preses brīvībai Ungārijā un daudzi citi piemēri to skaidri pierāda. Eiropas Plašsaziņas līdzekļu brīvības akts ir mūsu atbilde uz šiem draudiem un pagrieziena punkts Eiropas tiesību aktos. Tā novērtē un aizsargā mediju kā uzņēmumu un demokrātijas sargu dubulto lomu,” viņa secināja.
Pilsoņu brīvību komitejas referents Ramona Strugariu (Renew, RO) "Žurnālistiem tagad ir sabiedrotais, instrumentu kopums, kas viņus aizsargā, palielina viņu neatkarību un palīdz stāties pretī izaicinājumiem, iejaukšanās un spiedienam, ar ko viņi bieži saskaras savā darbā. Šī regula ir atbilde Orbānam, Fico, Janšai, Putinam un tiem, kas vēlas pārveidot medijus par saviem propagandas instrumentiem vai izplatīt viltus ziņas un destabilizēt mūsu demokrātijas. Nevienam žurnālistam, veicot savu darbu un informējot pilsoņus, nevajadzētu baidīties no jebkāda veida spiediena.
fons
Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments reaģē uz pilsoņu cerībām uz ES, kas izteiktas konferences par Eiropas nākotni secinājumos:
– ieviest tiesību aktus, kas risina draudus plašsaziņas līdzekļu neatkarībai, un ieviest ES konkurences noteikumus plašsaziņas līdzekļu nozarē, lai novērstu lielus mediju monopolus, kā arī nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību no nepamatotas politiskās, korporatīvās un/vai ārvalstu iejaukšanās (27. 1), (2));
– apkarot dezinformāciju, izmantojot tiesību aktus un vadlīnijas tiešsaistes platformām un sociālo mediju uzņēmumiem (33. panta 5. punkts);
– aizstāvēt un atbalstīt brīvus, plurālistiskus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un nodrošināt žurnālistu aizsardzību (37. panta 4. punkts).
