Kā zināms, arī šogad 31.marta rītā pulksteņa rādītājus pārbīdīsim par stundu uz priekšu. Līdz ar to vasaras laiks turpināsies līdz 27.oktobra rītam, kad to pārcelsim par stundu atpakaļ.
Pēc sākotnējām diskusijām trīs gadus vēlāk, 2018. gadā, Eiropas Komisija ierosināja atcelt laika maiņu, dalībvalstīm saglabājot tiesības izlemt, kura laika josla attiecas uz to teritorijām. Līdz šim galīgais lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un šī ideja ir iesaldēta apspriešanai Eiropas Savienības Padomē, jo nevar panākt vienprātību par to, kurš laiks jāievieš – vasara vai ziema. Nav izredžu uz nesenu lēmumu šajā jautājumā.
Pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera lobēšanas pret vasaras laiku Eiropas Parlaments 2018. gadā veica aptauju, kas parādīja, ka lielākā daļa eiropiešu atbalsta vasaras laika atcelšanu.
Faktiski tiešsaistes aptaujā piedalījās tikai 4.6 miljoni eiropiešu, no kuriem trīs miljoni bija vācieši, kuri dominēja abolicionistu nometnē. Piemēram, Lielbritānijā nobalsot pacentās tikai 13,000 XNUMX cilvēku.
Kopumā ziemas laiku atcelt vēlējās aptuveni 80% aptaujas dalībnieku. Rezultāti liecina arī par ievērojamu vecuma sadalījumu, proti, cilvēki Eiropā, kas vecāki par 50 gadiem, iebilst pret pulksteņa maiņu, bet cilvēki, kas jaunāki par 24 gadiem, vai nu atbalsta vasaras laiku, vai arī neuztraucas.
