Šodienas priekšvēlēšanu publikācija atklāj pozitīvu, augšupejošu tendenci attiecībā uz galvenajiem vēlēšanu rādītājiem, un līdz ES pilsoņiem no 6. līdz 9. jūnijam ir atlikušas tikai dažas nedēļas. Kopš pēdējās aptaujas 2023. gada rudenī, kad tās pēdējo reizi tika mērītas, pieaug interese par vēlēšanām, informētība par to norises laiku, kā arī iespēja balsot. Pieaugumi ir vēl pārsteidzošāki, salīdzinot ar 2019. gada pavasara aptauju (trīs mēnešus pirms iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām).
60% šobrīd apgalvo, ka ir ieinteresēti balsot jūnijā (+3 pp salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni un +11 pp salīdzinājumā ar 2019. gada februāri/martu). 71% apgalvo, ka, visticamāk, viņi balsos (7 līdz 10 skalā no 1 līdz 10), kas ir +3 pp salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni un +10 pp salīdzinājumā ar 2019. gada februāri/martu. Rezultāti liecina, ka ES pilsoņi ļoti labi apzinās vēlēšanu nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un astoņi no desmit (81%) respondentiem piekrīt, ka tas padara balsošanu vēl svarīgāku. Liels vairākums visās dalībvalstīs atbalsta šo apgalvojumu.
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, komentējot aptaujas rezultātus, saka: “Eiropieši apzinās, ka likme pie vēlēšanu urnām ir augsta un ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā balsošana ir vēl svarīgāka. Es aicinu mūsu pilsoņus nodot savu balsi gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, stiprināt Eiropas demokrātiju un veidot Eiropas nākotni.
Saskaņā ar šī likumdevēja sasaukuma secinājumiem 81 % ES pilsoņu veido pozitīvu vai neitrālu priekšstatu par Eiropas Parlamentu, bet tikai 18 % ir negatīvi. Turklāt vairākums ES (56%) vēlētos, lai EP ieņemtu nozīmīgāku lomu, bet tikai 28% vēlētos redzēt pretējo un 10% saglabātu lomu, kāda tā ir pašlaik.
Prezidente Metsola piebilst: “Parlaments un Eiropas Savienība pēdējos gados ir snieguši vēl nebijušus rezultātus. Mēs esam saskārušies ar ārkārtējiem un izaicinošiem apstākļiem, taču rezultātā esam izkļuvuši vēl spēcīgāki un vienotāki. Parlaments ir bijis un arī turpmāk būs pilsoņu balss un aizstāvis ES.
Eiropas pilsoņi vēlētos redzēt cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (33%), kā arī atbalstu sabiedrības veselībai (32%) kā galvenos jautājumus, kas tiek apspriesti vēlēšanu kampaņas laikā. Trešajā vietā ir atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšanai, kā arī ES aizsardzība un drošība (par 31%). Svarīgums, ko pilsoņi piešķir ES aizsardzībai un drošībai, parlamenta sasaukuma laikā ir palielinājusies, īpaši ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tagad tā ir minēta kā pirmā (vai kopīgā pirmā) vēlēšanu kampaņas prioritāte deviņās valstīs, un augstākie rezultāti ir Dānijā (56 %), Somijā (55 %) un Lietuvā (53 %).
Tāpat, raugoties nākotnē, ES pilsoņi par pirmajām prioritātēm izvirzīja aizsardzību un drošību (37 %), lai stiprinātu ES pozīcijas globālā mērogā, un tam seko enerģētikas jautājumi un nodrošinātība ar pārtiku/lauksaimniecība (abi par 30 %). Lai gan četri no desmit pilsoņiem uzskata, ka ES loma pēdējos gados ir kļuvusi svarīgāka, 35% uzskata, ka tā ir palikusi nemainīga, bet 22% uzskata, ka tā ir samazinājusies. Valsts līmenī relatīvais vairākums 15 valstīs uzskata, ka tās loma pasaulē gadu gaitā ir kļuvusi nozīmīgāka, un proporcijas sasniedz 67% Zviedrijā, 63% Portugālē un 60% Dānijā. Tikmēr Slovēnijas un Čehijas pilsoņi visbiežāk apgalvo, ka ES loma ir kļuvusi mazāk svarīga (attiecīgi 32% un 30%).
Gandrīz trīs ceturtdaļas pilsoņu (73 %, +3 procenti salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni) apgalvo, ka ES rīcība ietekmē viņu ikdienas dzīvi, tostarp piektdaļai (20%) ir “ļoti liela” ietekme. Turklāt lielākā daļa eiropiešu piekrīt, ka viņu valsts kopumā gūst labumu no dalības ES (71%). Šie rezultāti ir stabili salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni, un tie joprojām ir augsti visā ES.
Pilnus rezultātus var atrast šeit.
fons
Eiropas Parlamenta 2024. gada pavasara Eirobarometru laikā no 7. gada 3. februāra līdz 2024. martam visās 27 ES dalībvalstīs veica Verian (iepriekš Kantar) pētniecības aģentūra. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot video intervijas (CAVI) Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā veiktas 26,411 XNUMX intervijas. ES rezultāti tika svērti atbilstoši iedzīvotāju skaitam katrā valstī.
