Autors: Ēriks Gozlans 18. gada 04. aprīlī
Avots: https://www.geopolitiqueetaction.com/post/l-arm%C3%A9nie-et-l-iran-une-alliance-qui-pose-questions
Dažas dienas pēc Irānas uzbrukuma Izraēlai daudzas valstis nosodīja neveiksmīgo uzbrukumu Izraēlas civiliedzīvotājiem.
Armēnija, kurai vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar Teherānu, bez pārsteigumiem nobalsoja par ANO 27. gada 2023. oktobra rezolūciju. Rezolūcija, kas aicina uz tūlītēju pamieru Gazā, kurā pat nav pieminēts teroristu grupējums Hamas.
11. oktobrī laikraksts Norharatch, Eiropas vadošais Francijas un Armēnijas plašsaziņas līdzeklis, publicēja dažus teikumus, par kuriem pat vispret Izraēlu noskaņotākie var aplaudēt:
“Izraēlā šeit bija tik spēcīga un slavēta armija, kas pēc uzvaras vairākos Izraēlas-Arābu karos valdīja un uzspieda savus likumus nesodīti pār visām Tuvo Austrumu valstīm. Izraēla ignorēja ANO Drošības padomes rezolūcijas, ignorēja Rietumvalstu aicinājumu atrisināt Izraēlas un Palestīnas konfliktu.
“Ir līdzības starp Azerbaidžānas armijas kara noziegumiem, Hamas noziedzīgajiem aktiem pret civiliedzīvotājiem un izraēliešu veikto nekritisku bombardēšanu uz Gazas blīvi apdzīvotajiem rajoniem, kur upuru un ievainoto skaits ir tūkstošos. Atriebjoties, izraēlieši soda palestīniešus, bet viņu un azerbaidžāņu rīcība paliek nesodīta. Un starptautiskā sabiedrība par šo tēmu izmisīgi klusē.
16. gada 2024. aprīlī Irānas vēstnieks Sobhani kungs, nevienu nešokējot, preses konferencē Erevānā norādīja, ka:
"Mūsu bažas ir par to, lai Armēnija un [Dienvidkaukāzs" nekļūtu par ģeopolitiskās sāncensības arēnu un lai Armēnijas ārējo attiecību attīstība nenotiek uz citu valstu rēķina. Un Armēnijas varas iestādes mūs ir informējušas, ka viņu valsts ārpolitikas dažādošana nav vērsta pret Armēnijas un Irānas attiecībām.
Lai lietas būtu skaidras, Irānas vēstnieks neapšaubāmi paziņoja: "Viņi vēlas pakļaut armēņu tautu savas viltus politikas ietekmei un diskreditēt Irānu armēņu sabiedriskajā viedoklī. Es iesaku viņiem izbeigt šo liekulību un nemēģināt iesaistīt Armēniju savos ģeopolitiskajos konfliktos.
Viņi šeit zina, ka cionistu režīms ir viens no galvenajiem nestabilitātes faktoriem Dienvidkaukāzā un ka Kalnu Karabahas kara laikā armēņu karavīrus nogalināja Izraēlas ieroči.
Tāpat visiem ir skaidrs, ka viens no Dienvidkaukāza nestabilitātes faktoriem ir Izraēlas režīms. Šis režīms ne tikai cenšas reģionā attīstīt militārismu, bet arī mēģina radīt spriedzi starp reģiona valstīm un Irānu. Es uzskatu, ka reģiona tautas ir tik piesardzīgas, ka tās nekad neskars valsti ar tādiem pasākumiem kā cionistu režīms.
6. gada 2024. martā Armēnijas aizsardzības ministrs Surens Papikjans oficiālās vizītes laikā Teherānā ar savu Irānas kolēģi Mohammadu Rezu Aštiani apsprieda Armēnijas un Irānas militāro sadarbību un drošību Dienvidkaukāzā. Neskaitāmi avoti norāda, ka Armēnijas armija ir aprīkota ar labākajiem Irānas ieročiem, tostarp pašnāvnieku bezpilota lidaparātiem Shahed-131 un Shahed-136, ko arī Krievijas armija izmantoja karā pret Ukrainu.
Šī Armēnijas un Irānas ciešā saikne var izskaidrot Armēnijas ārlietu ministra izteikumus, kurš pēc Teherānas uzbrukuma Izraēlai komentēja, ka spriedzes eskalācija Tuvajos Austrumos rada nopietnas bažas pēc tam, kad Irāna veica to, ko viņš raksturoja kā nedēļas nogalē notika atbildes trieciens Izraēlai.
Izraēlas un Azerbaidžānas attiecības aizsākās 1990. gados: Izraēla bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Azerbaidžānas neatkarību 1991. gadā. 1993. gadā Jeruzaleme atvēra vēstniecību Baku.
30. gada 2023. maijā Izraēlas prezidents Itžaks Hercogs pēc tikšanās ar savu Azerbaidžānas kolēģi Baku sacīja: "Azerbaidžāna ir musulmaņu valsts ar šiītu vairākumu, tomēr starp mūsu tautām valda mīlestība un pieķeršanās".
