-
Piemērots mājoklis, lai nodrošinātu augstas kvalitātes dzeramo ūdeni un sanitāriju
-
Aiciniet noteikt ES mēroga mērķi līdz 2030. gadam izbeigt bezpajumtniecību
-
Mājokļu izmaksām ar likumu jābūt pieņemamām
Deputāti aicina ES atzīt piekļuvi pienācīgam mājoklim par pieņemamu cenu par īstenojamām cilvēktiesībām un rosināt pasākumus bezpajumtniecības izskaušanai.
Rezolūcijā, kas ceturtdien pieņemta ar 352 balsīm par, 179 pret un 152 atturoties, teikts, ka pienācīgs mājoklis ietver piekļuvi tīram un kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, atbilstošas sanitārijas un higiēnas iekārtas, kā arī pieslēgumu kanalizācijas un ūdens tīkliem. Tiesības uz atbilstošu mājokli ir cilvēka pamattiesības, kas būtu jāiekļauj valsts un Eiropas tiesību aktos, uzskata EP deputāti.
Deputāti mudina ES līmenī ieviest minimālās obligātās prasības apdzīvojamām mājām, kas ietver veselīgu iekštelpu gaisa kvalitāti un ir saskaņotas ar PVO vadlīnijām. Viņi arī aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt emisiju samazināšanu un palielināt energoefektivitāti, veicot mājokļu renovāciju.
Bezpajumtniecības izskaušana līdz 2030. gadam
Daudzās ES valstīs bezpajumtnieku skaits pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies, jo pieaug mājokļa izmaksas un sociālās programmas un pabalsti ir samazināti un apturēti. Rezolūcijā tiek atkārtots Parlamenta iepriekšējais aicinājums noteikt ES mēroga mērķi līdz 2030. gadam izbeigt bezpajumtniecību. Turklāt būtu jāsaglabā ārkārtas pasākumi, lai novērstu bezpajumtniekus un aizsargātu bezpajumtniekus Covid-19 krīzes laikā, jo īpaši moratoriju izlikšanai un atslēgšanai no enerģijas piegādes, kā arī pagaidu mājokļu nodrošināšanai.
Mājokļa uzturēšana par pieņemamu cenu
Deputāti arī aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes ieviest tiesiskas normas, lai aizsargātu īrnieku un īpašnieku-apdzīvotāju tiesības. Mājoklis tiek uzskatīts par pieņemamu cenu, ja iemītnieka atlikušais budžets ir vismaz pietiekams citu būtisku izdevumu segšanai. Lai gan pašlaik šis slieksnis ir noteikts 40 % apmērā, vairāk nekā ceturtā daļa Eiropas komerciālo mājokļu īrnieku īrei tērē lielāku procentuālo daļu no saviem ienākumiem, un vidējā īres maksa pastāvīgi pieaug.
Visbeidzot, deputāti norāda, ka īstermiņa brīvdienu īres ekspansīvais pieaugums izņem mājokļus no tirgus un paaugstina cenas, kas var ievērojami apgrūtināt dzīvi pilsētās un tūrisma centros.
Laimētāju skaits
referents Kims VANS SPARENTAKS teica: "Eiropas noteikumi bieži vien labāk aizsargā mājokļu tirgus peļņu, nevis aizsargā cilvēkus, kuriem nepieciešams jumts virs galvas. Mums ir nepieciešams, lai ES pastiprinātu savu spēli un izmantotu visus pieejamos instrumentus, lai kopā ar dalībvalstīm veiktu savu lomu. Ziņojumā ir piedāvāti konkrēti risinājumi, kā rīkoties visos līmeņos. Mēs varam atrisināt mājokļu krīzi, ja vēlamies, un mēs varam izbeigt bezpajumtniecību līdz 2030.
fons
Saskaņā ar Eurofound pētījumi, neatbilstošs mājoklis ES ekonomikai katru gadu izmaksā 195 miljardus EUR. Arvien vairāk cilvēku, kas dzīvo ES, uzskata, ka mājokli ir grūti atļauties, un viņi mājokļa iegādei tērē nesamērīgi daudz. Jo īpaši vientuļie vecāki, daudzbērnu ģimenes un jaunieši, kas ienāk darba tirgū, uzskata, ka viņu ienākumi ir nepietiekami, lai atļautos tirgus īres maksu, bet pārāk lieli, lai viņi varētu pretendēt uz sociālo mājokli.
