Turcijas prezidents Tajips Erdogans piedalījās Stambulas kanāla būvniecības sākšanas svinīgajā ceremonijā. kas ritēs paralēli Bosforam un savienos Melno un Marmora jūru.
Būvniecība sāksies ar vienu no sešiem tiltiem pāri topošajam kanālam. Erdogans to nosauca par jaunu lappusi Turcijas attīstībā.
Kanāla garums būs 45 km un minimālais platums 275 metri 21 metra dziļumā.
Erdogans atgādināja, ka šodien Bosforam cauri iet 45 tūkstoši kuģu gadā un katra šāda pāreja rada draudus pilsētai, jo kuģi pārvadā dažādas kravas.
"Mēs skatāmies uz jauno projektu kā projektu Stambulas nākotnes glābšanai," sacīja Erdogans.
Vienlaikus tas būs atslēgas tilts, kas ir pēdējā daļa citam jau uzbūvētam mega projektam – Stambulas Ziemeļu apvedceļš, kas sākas no Silivri rajona, iet cauri jaunajai Stambulas lidostai, turpinās pāri Bosforam jaunbūvētais trešais tilts Yavuz Sultan Selim un savienojas ar šoseju uz Ankaru. Tādējādi tranzīts tiek veikts caur Stambulu, neiebraucot metropoles rosīgajos rajonos.
Stambulas kanāls tiks būvēts Turcijas metropoles Eiropas pusē un būs aptuveni 45 km garš, 275 m plats un 20.75 m dziļš.
Pēc Erdogana paziņojuma par projektu 2011.-2013.gadā dažādas universitātes veica pētījumus Stambulas kanāla trases novērtēšanai.
2013.-2014.gadā tika sagatavots priekšprojekts pēc ģeoloģisko un ģeotehnisko datu saņemšanas no urbšanas darbiem kanālam noteiktajā trasē.
Veicot pasaules mākslīgo ūdensceļu pieredzes izpēti, tika sagatavots pētniecības projektu ceļvedis un 2014.-2017.gadā veiktas priekšizpētes pētījuma projektam.
Detalizēti Stambulas kanāla lauka, laboratorijas pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma process tika veikts 2017.-2019. gadā.
Stambulas kanāla projektā kopumā strādājuši 204 zinātnieki un eksperti no dažādām augstskolām un institūcijām.
Tāpat kā papildus projekta sastāvdaļu Stambulas kanālam nepieciešamajām iekārtām un būvēm plānots izbūvēt jahtu piestātni, konteineru ostas, atpūtas zonu un loģistikas centru.
Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 75 miljardu Turcijas liru (8.6 miljardu ASV dolāru) apmērā, un to paredzēts uzbūvēt publiskā un privātā sektora sadarbības ietvaros. Sanāksmē, kurā Erdogans paziņoja par projektu, viņš arī sacīja, ka projekts tiks pilnībā finansēts no valsts līdzekļiem.
Projektu paredzēts pabeigt septiņu gadu laikā, aptuveni pusotru gadu ilgs sagatavošanās darbs un piecarpus gadi būvniecības.
Pār Stambulas kanālu tiks uzbūvēti seši tilti, kas Stambulu pārvērtīs par pilsētu ar divām jūrām.
Abās Stambulas kanāla pusēs plānots būvēt jaunus dzīvojamos rajonus ar vairāk nekā 250,000 XNUMX dzīvokļu.
EKOLOGI: PAR UN PRET
Turcijas vides aizstāvji jau sen ir izsaukuši trauksmi, jo kuģi, kas šķērso Bosforu, piesārņo vidi, “saindē” 16 miljonās (pēc oficiālajiem datiem) un 20 miljonās (pēc neoficiāliem datiem) megapoles iedzīvotāju dzīvības. Un pats dabiskais kanāls aug sekla, tostarp neizturot slodzi. Turklāt negadījuma un naftas noplūdes gadījumā naftas tankkuģu kustības laikā pa Bosforu tam var būt katastrofālas sekas jau tā traucētajai ekosistēmai. Un, ja tam vēl pieskaita pašu kuģu īpašnieku neapmierinātību ar nepieciešamību, dažkārt nedēļām, gaidīt rindā, lai dotos cauri Bosforam, tad mākslīgā kanāla būvniecība varētu kļūt par ļoti izdevīgu alternatīvu ikvienam. Taču šeit atkal savu vārdu pirmie teica ekologi (“Uluslararası politika açısından Kanal İstanbul: 310 milyon insan için bir risk”). Viņi ir pārliecināti, ka šāda mēroga iejaukšanās, proti, Marmora un Melnās jūras ūdeņu saplūšana, var radīt vēl lielākas negatīvas sekas nekā pārmērīga Bosfora izmantošana. Mēs runājam par sērūdeņraža līmeņa paaugstināšanos Marmora jūrā pēc tās saplūšanas ar Melno jūru, kas var izraisīt dažu floras un faunas pārstāvju nāvi, kā arī apdraud nepatīkamu smaku no kanāla. .
Cits – Stambulas Eiropas daļas vēsturiskā centra un biznesa rajonu pārtapšana par salu, pēc ekspertu domām, arī rada draudus ne tikai dabai, bet arī vēsturiskajiem un arheoloģiskajiem objektiem, ar kuriem šis reģions ir bagāts.
