11.1 C
Brisele
Sestdiena, aprīlis 27, 2024
EiropaES un pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

ES un pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

ATRUNA: Rakstos paustā informācija un viedokļi ir to paudēji, un tā ir viņu pašu atbildība. Publikācija iekš The European Times automātiski nenozīmē uzskatu apstiprināšanu, bet gan tiesības to paust.

ATRUNAS TULKOJUMI: visi raksti šajā vietnē ir publicēti angļu valodā. Tulkotās versijas tiek veiktas, izmantojot automatizētu procesu, kas pazīstams kā neironu tulkojumi. Ja rodas šaubas, vienmēr skatiet oriģinālo rakstu. Paldies par sapratni.

Newssk
Newsskhttps://europeantimes.news
The European Times Ziņu mērķis ir atspoguļot ziņas, kas ir svarīgas, lai palielinātu iedzīvotāju informētību visā ģeogrāfiskajā Eiropā.

Tas, cik svarīgi ir saskaņot ES ar cilvēktiesībām, jau ilgu laiku ir bijis dažādas intensitātes diskusiju temats. Nepieciešamība pēc tās ir acīmredzama šodien, taču tai ir pievērsta uzmanība kopš 1970. gadu beigām, pat pirms formālās Eiropas Savienības izveides, kādu mēs to pazīstam šodien. Oficiālas un neformālas sarunas par to, kā panākt ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECT), notika gan ES priekšteces struktūrā, gan Eiropas Padomē jau 1970. gadu beigās.

Šis jautājums atkal tika aktualizēts, pieņemot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (7. gada 2000. decembrī).

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam (1. gada 2009. decembrī) un ECTK 14. protokolam (1. gada 2010. jūnijā), pievienošanās vairs nav bijusi tikai vēlme; tas ir kļuvis par juridisku pienākumu saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

ES pievienošanās ECTK mērķis ir veicināt vienotas Eiropas tiesiskās telpas izveidi, panākot saskaņotu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu visā pasaulē. Eiropa.

Tomēr pievienošanās nav tik vienkārša, kā tas ir bijis esošajām 47 Eiropas valstīm, kuras līdz šim ir pievienojušās ECT sistēmai. ES ir nevalstiska vienība ar īpašu un sarežģītu tiesību sistēmu atšķirībā no nacionālas valsts. Lai ES pievienotos ECTK, ir nepieciešami daži ECTK sistēmas pielāgojumi.

Darbs, lai apzinātu un atrisinātu juridiskos un tehniskos jautājumus, kas būtu jārisina Eiropas Padomei gadījumā, ja ES plānotu pievienoties ECTK, kā arī līdzekļi, lai izvairītos no jebkādām pretrunām starp juridiskajām personām. ES un ECTK sistēma, tika uzsākta 2001. gadā.

Darbs un sarunas tika atsāktas 2019. gadā pēc ES Komisijas lūguma pēc piecu gadu procesa apturēšanas. Kopš tā laika ir notikušas septiņas Eiropas Padomes ad hoc sarunu grupas sanāksmes, kas sastāv no 47 Eiropas Padomes dalībvalstu un Eiropas Savienības (47+1) pārstāvjiem. Pēdējā tikšanās notika no 7. gada 10. līdz 2021. decembrim.

Kad ES būs pievienojusies ECTK, tā tiks integrēta ECTK pamattiesību aizsardzības sistēmā. Papildus šo tiesību iekšējai aizsardzībai, ko nodrošina ES tiesību akti un Tiesa, ES būs jāievēro ECTK, un tā tiks pakļauta Eiropas Savienības Tiesas ārējai kontrolei. Cilvēktiesības.

Pievienošanās arī palielinās uzticamību ES trešo valstu acīs, kuras ES regulāri aicina savās divpusējās attiecībās ievērot ECTK.

- Reklāma -

Vairāk no autora

- EKSKLUZĪVS SATURS -spot_img
- Reklāma -
- Reklāma -
- Reklāma -spot_img
- Reklāma -

Vajag izlasīt

Jaunākie raksti

- Reklāma -