Par grozāmajiem likumiem; kristieši, hinduisti, ahmadi un musulmaņi cietumā vai nāvessodā par apsūdzībām zaimošanā; ES uzraudzību pār VPS+ īstenošanu; pretrunīgi vērtētā Vienotā valsts izglītības programma; plānotā ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Eimona Gilmora misija Pakistānā
Šī ir Villija Fautra intervijas II daļa no Human Rights Without Frontiers Starptautisks. – Skatīt I daļu šeit
10. gada 2021. februārī trīs Eiropas Parlamenta starpgrupas deputāti par aizspriedumiem – Pīters van Dalens (EPP), Berts Jans Ruisens (ECR), Joahims Kūss (ID) iesniedza rakstisku iesniegumu. parlamentārais jautājums adresēts Augstajam pārstāvim/Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Josep Borrell, kurā viņi izvirzīja strīdīgo jautājumu par Pakistānai piešķirto priviliģēto VPS+ statusu šādi: “Ņemot vērā Pakistānas likumus par zaimošanu un nepamatoto izturēšanos pret reliģiskajām minoritātēm Pakistānā, pie kuras tie izraisa, vai PV/AP apsver iespēju izbeigt vispārējo preferenču shēmu plus preferences Pakistānai? Ja nē, kāpēc ne?”
15. gada 2021. aprīlī, vājie atbildēt Komisijas priekšsēdētāja vietnieks nedeva lielas cerības cilvēktiesību aizstāvjiem Pakistānā un Eiropā:
"2018.–2019. gada ziņojums par vispārējo preferenču shēmu (VPS) liecina, ka Pakistāna ir progresu laika gaitā tādās jomās kā goda slepkavību izskaušana, transpersonu aizsardzība un sieviešu un bērnu tiesību aizsardzība.
Tomēr joprojām pastāv vairākas nepilnības. Ziņojumā kā viena no prioritārajām darbības jomām ir iekļauta nāvessoda piemērošanas jomas samazināšana. ES turpinās cieši uzraudzīt, risināt un veicināt turpmāku virzību šajos jautājumos."
Eiropas Parlaments 29. gada 2021. aprīlī pieņēma a Rezolūcija par zaimošanas likumiem Pakistānā, kurā tā
"aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nekavējoties pārskatīt Pakistānas atbilstību VPS+ statusam, ņemot vērā pašreizējos notikumus un to, vai ir pietiekams iemesls uzsākt procedūru šā statusa pagaidu atcelšanai un ar to saistītajām priekšrocībām un pēc iespējas ātrāk ziņot par šo jautājumu Eiropas Parlamentam. "
Par rezolūciju nobalsoja 681 Eiropas Parlamenta deputāts, pret to iebilda tikai trīs deputāti.
Cilvēktiesības Bez robežām intervēja bijušo ES īpašo sūtni Janu Figelu, lai dalītos savos viedokļos par Eiropas Parlamenta bažām saistībā ar VPS+ statusa turpināšanu, neskatoties uz pastāvīgiem reliģijas brīvības pārkāpumiem, zaimošanas likumu ļaunprātīgu izmantošanu un atkārtotiem nāvessodiem. vardarbības, piespiedu laulību un nemusulmaņu meiteņu pievēršanas islāmam, kā arī dažādu citu starptautisko tiesību pārkāpumu vaininieku netiesāšanu.
HRWF: Kuri Pakistānas likumi ir pretrunā starptautiskajiem līgumiem un būtu steidzami jāgroza?
Jans Figels: Zaimošanas likumi ir visdrakoniskākie likumi, kas grauj domas brīvību, reliģija vai izteiksme. Tas burtiski nosmacē reliģiskās minoritātes, iedveš nāvējošas bailes no pūļa vardarbības un piespiež reliģiskās minoritātes pakļauties vairākuma kaprīzēm un autoritātei.
Valdības centieni Pakistānas civiltiesību un krimināltiesību islamizācijas virzienā, kas sākās 1980. gadu sākumā, ir bīstami iedragājuši pamattiesības uz reliģijas un vārda brīvību, kā arī izraisījuši nopietnus valsts reliģisko minoritāšu pārkāpumus. Plašie un neskaidrie noteikumi virknē likumu, kas kopā pazīstami kā “zaimošanas likumi”, kas pastiprina kriminālsodus par nodarījumiem pret islāmu, ir izmantoti, lai izvirzītu politiski motivētas apsūdzības par zaimošanu vai citiem reliģiskiem nodarījumiem pret reliģisko minoritāšu locekļiem, kā arī daži musulmaņi.
Likumi par zaimošanu ir arī veicinājuši reliģiskās fanātisma gaisotni, kas ir izraisījusi diskrimināciju, uzmākšanos un vardarbīgus uzbrukumus minoritātēm — ļaunprātīgu izmantošanu, ko daži politiskie vadītāji un valdības ierēdņi acīmredzot pieļauj, ja ne attaisno.
HRWF: Mūsu organizācijai ir datubāze ar desmitiem dokumentētu gadījumu, kad kristieši, hinduisti, ahmadi un pat musulmaņi pakistānieši ir notiesāti uz nāvessodu vai ir notiesāti ar smagiem cietumsodiem, vai gadiem ilgi atrodas pirmstiesas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām zaimošanā. Vai tiesu sistēma šajā ziņā darbojas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem?
Jans FigelsTeorētiski un uz papīra var šķist, ka tiesu sistēma darbojas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, bet praksē un realitātē tā nedarbojas. Valsts ietekmē darbību vai bezdarbību jebkurā tiesas procesā par reliģiska satura lietām tiesās, priekšplānā paturot politisko lietderību. Tas liek pieņemt vainīgus spriedumus vai novēlotus spriedumus sensitīvās reliģiskās lietās.
Visspilgtākais piemērs ir Asia Bibi gadījums. Šī sieviete no pazemīgās vides tika nežēlīgi piekauta un apsūdzēta zaimošanā par dzeramo ūdeni no trauka, ko izmantoja viņas musulmaņu kolēģi. Viņai piesprieda nāvessodu zemākas instances tiesa un pēc tam augstākas tiesas apelācijas kārtībā. Tomēr, kad viņas lieta kļuva zināma starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, Pakistāna atrada veidu, kā viņu atbrīvot pēc deviņus gadus ilgas ieslodzījuma. Pakistānas Augstākā tiesa lietu izskatīja tehnisku iemeslu dēļ, taču joprojām neatzina viņu par nevainīgu. Āzijai Bibi bija jābēg no Pakistānas uz Kanādu saskaņā ar abām valstīm noslēgto klusuma līgumu.
Diezgan bieži policija arī nespēj aizsargāt neaizsargātas grupas un personas. Tas notika 14. februārī Lahorā, kad vardarbīgs pūlis nogalināja 25 gadus veco Pervezu Masihu, lai gan policija bija informēta un aicināja nodrošināt aizsardzību.
Pakistānā likuma vara ir vāja, un taisnīgums tiek aizkavēts vai netiek īstenots masu reliģiskās indoktrinācijas un ielu varas dēļ. Diezgan bieži daļēji analfabēti reliģiskie garīdznieki piespiež tiesu sistēmu paklanīties viņu ietekmei. Valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādes ir vājas, un tās ir pakļautas arī dažiem reliģiskiem apsvērumiem. Šī vājuma dēļ vairāki drosmīgi tiesneši ir nogalināti vai viņiem bija jābēg no valsts.
Šajā kontekstā Krimināltiesību sistēma Pakistānā ir jāpārskata un jāuzņemas drosme. Tas ir kļūdains. Sūdzības iesniedzēja puse tiek klusējot atbalstīta visos līmeņos: policijā, cietumos un tiesās. Baiļu, spiediena un līdzīgi domāšanas apstākļos tiesneši cenšas pārcelt lēmumu uz augstākām un augstākām tiesām. Dažreiz viņu neobjektivitāte ir acīmredzama pat viņu spriedumos.
Nesenā tiesas spriedumā Rāvalpindi tiesnesis piesprieda nāvessodu musulmaņu sievietei, kas tika apsūdzēta zaimošanā, sakot, ka viņa ir ne tikai zaimotāja, bet arī atkritēja, par ko viņa ir pelnījusi nāvessodu.
Tātad ir maz piemēru, kad tiesu sistēma darbojas atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Ja tas notiek, tas ir tikai Augstākās tiesas līmenī, kas ir augstākais līmenis.
HRWF: Cik lielā mērā Pakistāna veicina vai neveicina reliģisko toleranci savā skolu izglītības sistēmā?
Jans Figels: Izglītības sistēmai būtu daudz vairāk jādara starpreliģiju un starpetnisko toleranci un līdzāspastāvēšanu. Gluži pretēji, var novērot naida iedvesmu pret hinduistiem, jo īpaši, nepareizi atspoguļojot un veidojot cīņu par Indijas neatkarību no britu koloniālās varas. Vārds Hindu dažām grupām apzīmē Pakistānas un islāma ienaidnieku.
Ir pozitīvi centieni, bet sabiedrībā dominē tradicionāls domāšanas veids. Diskriminācija un neiecietība pastāv gan pārvaldē, gan arī starp pedagogiem un skolotājiem. Ievērības cienīgs ir tas, ka nesen pieņemtajā obligātajā vienotajā nacionālajā mācību programmā (SNC) ir arī reliģiska perspektīva; pat angļu valodas un dabaszinību stundās ir ieviesta reliģija. Kopš militārā režīma laikiem valsts ir definēta kā reliģiska, Pakistānas Islāma Republika... Pastāv bažas, ka šī SNC palielinās neiecietību un aizspriedumus, kā arī negatīvi ietekmēs.
Lai Pakistānā panāktu mieru, līdzāspastāvēšanu un daudzsološāku attīstību, ir nepieciešama laba lasītprasme un atbilstoša izglītība. Bet izglītības saturs ir noteicošais faktors! Valstij tas ir vairāk jāuzņemas un pienācīgi jāpilda savs pienākums.
HRWF: Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana VPS+ ir bijis labākais ES mēģinājums būt konkrētai un objektīvai attiecībā uz starptautisko līgumu nozīmi attiecībās ar trešām valstīm. Drīzumā Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, EĀDD un vairāki Komisijas dienesti izvērtēs, cik lielā mērā Pakistāna ir ievērojusi 27 starptautiskos nolīgumus, kas ir nosacījumi, lai saņemtu un saglabātu vērtīgu VPS+ statusu. bimiljoniem eiro, sniedzot lielu labumu ekonomija Pakistānas. Kāds ir jūsu skatījums uz šo procesu?
Jans Figels: Es piekrītu, ka VPS+ ir lielisks ES instruments, lai sniegtu svarīgus noteikumus, vērtības un ilgtspējīgu attīstību saņēmējvalstīs, tostarp lielākajā no tām – Pakistānā. Šeit tas nevar būt "bizness kā parasti". EĀDD vada lielu ES diplomātu delegāciju, un tam ir sīkas zināšanas par realitāti uz vietas. Ir svarīgi, lai Komisijai būtu taisnīgs novērtējums un ieteikumi saskaņā ar šā nolīguma mērķiem, un Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpieņem atbildīgas nostājas. Tikai a Eiropa rūpes par taisnīgumu var būt spēcīgs, konstruktīvs un cienīts globāls dalībnieks.
Divdesmit septiņi starptautiskie līgumi, kas ir nosacījumi “VPS+” statusa saņemšanai un saglabāšanai, ir jāparaksta un jāratificē ne tikai Pakistānas valdībai un parlamentam. Tie ir jāīsteno (!) praksē cilvēku labā. Šie līgumi aptver cilvēktiesības, tiesiskumu, vides aizsardzību, darba tiesības, cīņu pret korupciju utt.
Šim nolūkam Pakistāna ir izveidojusi TIC — Līgumu īstenošanas vienību. Tāpēc ES būtu jākoncentrējas uz īstenošanas uzraudzību. Liela daļa Eiropas nodokļu maksātāju naudas tiek ziedota Pakistānai, lai atbalstītu šīs saistības. Ir pienācis laiks godīgam un ticamam novērtējumam. Tas būtu vienīgais efektīvais ES instruments, lai piespiestu Pakistānu pārskatīt tās simptomātisko, redzamo netaisnību pret savām reliģiskajām minoritātēm.
HRWF: Vai jūs domājat, ka ignorējot ne-atbilstību vairākiem starptautiskiem ES līgumiem būtu tiešām be palīdzēt Pakistānai un citām neveiksmīgajām kandidātēm uz VPS+ statusu would nejūtaties diskriminēts ES dubulto standartu dēļ?
Jans Figels: Bez ierunām piedodot Pakistānu, ES sūta pretrunīgu, nepareizu vēstījumu pārējām kandidātvalstīm. Savienībai ir jābūt vienai uzticamai sejai un jāatsakās no dubultstandartiem. Pakistānas varas iestādes daudz runā par demokrātiju un minoritāšu aizsardzību. Viņiem ir Cilvēktiesību ministrija, taču uz Pakistānas karoga baltās joslas ir daudz svaigu asins traipu. Iedvesmojošajam Pakistānas dibinātājam Ali Džinnai sekotāji ir vajadzīgi darbos, nevis vārdos.
HRWF: Ņemot vērā Pakistānas kaimiņattiecības un Eiropas intereses, vai, jūsuprāt, ir pamatoti ļaut Pakistānai atbrīvoties no cilvēktiesību ievērošanas? jautājumi, jo situācija Afganistānā un tās ietekme Pakistānā?
Jans Figels: Pakistāna ir svarīgs ES partneris un kodolvalsts, bet kura valsts šajā reģionā nav svarīga? Ja šī iemesla dēļ mēs ļausim Pakistānai turpināt īstenot to pašu politiku, tas tikai mudinās to izspēlēt savu ģeopolitisko un ģeostratēģisko kārti. Dzīves un attiecību uzlabošanai valstī ar status quo nepietiek. Pakistānai ir jāatbild par savu rīcību un saistībām. Tas ir labākais pakalpojums, ko ES var sniegt labas gribas cilvēkiem Pakistānā.
HRWF: Kas Īmonam Gilmoram, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, jāpasaka Pakistānas iestādēm, vēlāk šomēnes apmeklējot Pakistānu?
Jans Figels: ES īpašajam pārstāvim ir jālūdz Imran Khan valdībai risināt jautājumu par drakoniskajiem zaimošanas likumiem. Es ieteiktu viņam runāt par to administratīvo, juridisko un tiesu sistēmu godīgumu, kas izskata, izmeklē un pieņem lēmumus par zaimošanas lietām. Ir jābūt godīgam un objektīvam veidu, kā rīkoties šādi gadījumi. Valdībai būtu arī jādomā par vienprātīgu mehānismu, lai risinātu pieaugošo zaimošanas gadījumu skaitu, jo īpaši saskaņā ar kibernoziedzības tiesību aktiem.
Īmons Gilmors atbalstīja ForRB paaugstināšanu, un mums bija ļoti konstruktīva sadarbība manas ES ForRB īpašā sūtņa pilnvaru laikā. Viņš var mudināt Pakistānas varas iestādes pieņemt efektīvus un pārredzamus likumus, programmas un darbības, lai uzlabotu ekonomiski un sociāli marginalizēto reliģisko minoritāšu stāvokli. Šo kopienu locekļi bieži tiek novirzīti uz zemākajiem un nehigiēniskākajiem atkritumu tīrīšanas darbiem, kamēr viņiem ir jādod vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, lai parādītu savus talantus.
Kā bijušais ES izglītības, kultūras un jaunatnes komisārs es ļoti ieteiktu ES Komisijai piedāvāt aktīvu sadarbību un radošu profesionālu Pakistānas jauno mācību grāmatu “One Curriculum” pārskatīšanu reliģiskās tolerances veicināšanai.
Bez nepieciešamas un ticamas pārskatīšanas Vienotā valsts mācību programma var palielināt naidu, diskrimināciju un aizspriedumus, kā arī izraisīt zaimošanas gadījumu ļaunprātīgu izmantošanu. Laba un pieejama izglītība vieno cilvēkus un ceļ tiltus arī starp tautām. Izglītība ir svarīga Pakistānas nākotnei gan iekšēji, gan ārēji.
